Bailes no nākotnes

Tālāk par nākamo gadu vispār nedomāju, tāpēc man tādu depresīvu domu nav. Nedomāju, ka vajag sevi apgrūtināt ar "kā būs, ja būs". Kā būs, tā būs! Cilvēki ir dzīvojuši un izdzīvojuši visādos laikos. Esmu jau izgājusi dzīvē pietiekami daudzām grūtībām cauri, tas ir mani norūdījis un domāju, ka no jebkuras situācijas es atrastu izeju.

Nav. Ir jādzīvo šeit un tagad.

Pēdējā laikā sanāk pārāk daudz par šo aizdomāties, tāda kā nekontrolējamības sajūta rodas.

Man ir zināmas bažas par nākotni, kopš man ir bērni - galvenokārt par drošību pasaulē un Latvijā, kā arī par to, lai es viņiem varētu sniegt visu, kas viņiem nepieciešams. Nu un arī pēdējā laikā pievienojušās bažas par ekoloģiju... Kamēr man bērnu nebija, tikmēr mani nākotne maz satrauca. :)

Pat ja domā tikai gada ietvaros, tāpat atrodas lietas, par kurām ir milzu šaubas un nav sajūtas, ka to var organizēti sasniegt. Vai arī pārāk daudz tiek likts uz viena cilvēka, punktiņi, kurus vajadzīgs īstenot.

No nākotnes nebūs bail, ja mērķi būs tikai aptuveni, nekonkrēti, bet adekvāti.
Piemēram, nevis pēc 5 gadiem strādāšu X uzņēmumā par valdes priekšsēdētāju un saņemšu 2500eur uz rokas, bet nākamo 5-10 gadu laikā atradīšu darbu, kas man patīk un nopelnīšu tik, lai varu iekrāt.
Nevis sastapšu Apolonam līdzīgu vīrieti, 1.95 garu, ar brūniem matiem, zilām acīm, tetovējumu uz kreisās rokas augšdelma, utt, bet nākamo 5-10 gadu laikā sastapšu vīrieti, kas mani mīlēs un kuru mīlēšu es. Nevis man būs divi bērni- pirmais dēls ar tumšiem matiem un brūnām acīm, un pēc 2.5 gadiem- meitiņa ar blondiem, čirkainiem matiem un zilām actiņām, bet līdz 40 gadiem laist pasaulē vai adoptēt bērnu.
Ja mērķi ir reāli, bet ne pārlieku konkrēti, izpaliek vilšanās sajūta, ir vieglāk pieņemt tās lieliskās iespējas, ko dzīve piespēlē un ko nav iespējams ieplānot. Tā ir vieglāk dzīvot.

Piekrītu Viedajai Minkai. Kaut gan reizēm ir forši kaut ko arī detalizēti vizualizēt, no sērijas "domu spēks, enerģija & co"

Nav jau tā, ka man būtu pavisam noteikti plāni - noteikti darbs x firmā, y skaits bērnu, xy gados māja vai kā citādāk. Galīgi nē. Ir domas par to, ko turpmākajos gados - kas ir 10-20 - gribētos sev, bet tādu dzelžaini izdomātu lietu sīkumos gan nav.

Manuprāt, tas tieši ir skaisti, ka nākotne ir neprognozējama... tā var radīt arī pozitīvus pagriezienus dzīvē :) Pilnībā saplānota dzīve nav tik aizraujoša.. manuprāt :)

Ļoti regulāri man ir bailes par nākotni, bet tas ir vairāk finansiālā plānā.

Nav vērts baidīties-palūkojies vēsturē. Kas tik nav noticis, bet cilvēki kā dzīvo, tā dzīvo. Globāli jau nekas nemainīsies.

up

Nav populāra baiļu tēma. :D

Ļoti regulāri man ir bailes par nākotni, bet tas ir vairāk finansiālā plānā

+

Kāpēc vairākas uztrauc tikai finanses?

:-)