Alexxa Es konvenciju atvēru daudz reizes un izlasīju tik pat. Es redzu, kas tur ir ierakstīts un es saprotu kāds ir konvencijas tvērums. Bet atkārtošu vēlreiz, ka vārdu lietojums konvencijā ir lieks. Un ja vardarbības novēršana ģimenē ir konvencijas mērķis, tad tā tam arī jābūt rakstītam. punkts. nekādas vaimanāšanas par īpašām grupām, kam iet grūti, kam iet viegli. Tāds likums vienmēr ir bijis un tādam tam ir jābūt. Bez emocijām. Vai no vardarbības cietusi sieviete vai vīrietis juridisko faktu un sekas nemaina, tāpēc ir lieks.
Un tu mani tagad vēl pārsteidzi ar wage gap. Vienkārši nagla zārkā, laikam Latvijai tomēr no "progresīvās kustības" neaizmukt... Žēl. 78 centi pret 1 eiro, vai kā tur bija? Obama bija ne tikai briesmīgs prezidents, bet vēl visu pasauli saindēja ar debīliem un pārprastiem statistikas datiem. Wage gap ir balstīts uz datiem, ka vidēji sieviete saņeem 78% no vīrieša algas, bet šie lielumi neņem vērā attiecīgās pozīcijas, nodarbošanos, darba ilgumu, bet samet visus vienā maisā. Realitātē sievietes strādā īsākas stundas, sakarā ar pusslodzes darbiem, sievietēm ir garāki atvaļinājumi, sakarā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu, sievietes vidēji biežāk IZVĒLAS pārstāt strādāt pēc 30, jo grib audzināt ģimeni. Šie ir tikai daži no faktoriem, ko wage gap pieņēmums vienkārši ignorē, lai savu emocionālo bēdu stāstu varētu pārdot cilvēkiem, kas neieskatās pētījumos un neapdomājas, kāpēc kaut kas notiek.
Ja Tu zini sadzīvē gadījumu, kur par precīzi vienādu darbu sieviete saņem mazāk kā vīrietis, lūdzu iesaki tam cilvēkam griezties tiesā, jo darba likuma 7. panta 2. daļa + vispārējais diskriminācijas aizliegums nepieļauj šādu darba devēja rīcību attiecībā uz darba ņēmējiem. Tā apspiestā sieviete nopelnīs daudz naudas.
Nejau wage gap vai īpašo grupu apspiešana ir Rietumu problēmas. Problēmas ar ko sastopas Rietumu valstis ir
1) jaunās ģenerācijas feminisms, kas izdomā jaunus jēdzienus un izvelk problēmas no tukša gaisa, jo arī viņām visas tiesības jau vairākus gadu desmitus ir pieejamas. Es ceru, ka jebkura sevi respektējoša sieviete mūk no tādām pa gabalu.
2) LGBTQ grupējumi, kas paši vairs nezina, ko ar sevi iesākt, jo visas viņiem reāli nepieciešamās tiesības attīstītās valstis jau sen kā atbalsta. Tik tālu galējībās iegājuši, ka pat paši transseksuālie un homoseksuālie cilvēki jau kaunās no šī grupējuma.
3) cilvēki, kas saslimuši ar sociālo tīklu izraisītām mentālām slimībām, kas rezultātā visu laiku meklē atbalstu, atpazīstāmību, uzslavas no citiem, sajūtu, ka viņu viedoklis ir svarīgs un novērtēts un piederību "bariņam".