Mums ari bija noruna, ka paliks pie galvas un kajgali pat neradisies, lai nekas nav jaredz, bija udens dzemdibas, lidz ar to tas tapat bija neiespejami, jo visu tur tacu redz. Bet taja bridi ari man bija vienalga, vai redz vai neredz. Virs skatijas, redzeja visu un kad vareja galvinu sakt redzet iedrosinaja un stastija, ko redz, deva papildus motivaciju. Un traumets nav, nu labi, tas mums tik nesen notika, lidz ar to sekss vel nav bijis pec dzemdibam, bet stasta man, cik loti ar mani lepojas un cik stipra esmu. Domaju, ka, ja vins nebutu visu redzejis, tad nesaprastu, cik gruti bija un kads darbs padarits. Mus, vismaz pagaidam, tas kopa pieredzetais ir tiesi satuvinajis.
Bet par temu, ari domaju, ka nevajag uzspiest but klat, man gan butu skumji, ja neveletos piedalities, bet uzspiest nevajag..tas tikai radis plaisu attiecibas. Un varbut tiesam, vins baidas, ka traumesies un vairs neiekaros tevi, jo tas tiesam ir pretigs un nepatikams process.