Puiša atbilde

Kamēr vagīnu sauc par "to vietu" un "piii" man domāt vispār labāk bērniņus nevajag taisīt. :-D Paaugsieties, spēsiet izrunāt jautājumus kā pieauguši cilvēki un tad arī varēsiet bērniņus gaidīt.

Protams, ja sieviete to vēlās, ir jauki, ka vīrietis ir blakus un atbalsta. Bet esmu dzirdējusi pietiekami gadījumus, kad sieviete vīrietim uzspiež, lai ir klāt un pēc tam attiecības dimbā. Esmu par to, lai lēmums ir abpusēji vēlams, jo ja kkas tiek uzspiests, nu nevar būt pozitīvs iznākums, lielākoties!

Un vispàr, kāpēc cepties par lietu, kas jūs vēl neskar??? Ja nonāksiet pie lēmuma, ka vēlaties bētniņu, tad arī pie reizes izrunāt visus jautājumus, t.sk. šo. (Nospļaujos 3x pār plecu, laimi jums!), bet varbūt līdz bērniem nemaz nenonāksiet, nomainīsiet partnerus un būs Tev pretī vīrietis, kurš vēlēsies to pašu ko Tu.
Ar to vēlos pateikt, ka nav jēga stresot par iespējamo lietu, kas vēl nemaz nav ideju līmenī ierindota kā realizējama.

Aprunāties par to nav nekas slikts, tieši labi, ja sakrīt viedoklis un var izprast, kāpēc tā vēlas, bet tas diez vai ir aktuāli troļļiem, tiem vispār par bērniem domāt nevajadzētu.

Kamēr vagīnu sauc par "to vietu" un "piii" man domāt vispār labāk bērniņus nevajag taisīt.

Katra:-D, labs,sasmejos.
Bet vispār kad dzemdē,tad kājgalī nestāv un neskatās, stāv blakus un kā autores puisis saka, uz pili nebūs jāskatās:-D

Oj uz 'piii " nebūs jāskatās:-D

Nu negrib - tā ir vinja izvēle. Es uzskatu, ka šī lieta - klātbūtne dzemdībās ir jāatstāj tikai vīra zinjā! Ja kategoriski negrib - nedrīkst to uzspiest, citādi rezultātā attiecības tikai sačakarēsies. Ja grib - lai piedalās. Ja šaubās, tad visu var izrunāt, un ljaut PAŠAM pienjemt lēmumu. Dzemdības nav gluži uz kino aiziet.

Agrāk vispār nebija tāda iespēja.

Īsts mačo Tev puisis! Apsveicu ar nākotnes plāniem.
Personīgi es kā ne 'mačo' esmu laimīgs par katru sekundi ko pavadīju dzemdību palātā. Bet piekrītu, gan jau Tavs puisis vēl par jaunu, lai domātu savādāk. Nav ko cilāt Jums tēmas, kam vēl neesat gatavi brieduma ziņā.

es gribētu piedalīties, jo man tīri interesē, kā tas viss notiek un skatu iespējams tik vienreiz dzīvē redzēšu un tā...:-D nu jā, atbalsts meitenei un tā :-D

Esmu par tētiem dzemdībās. Tomēr uzskatu, ka nevajag uzspiest, ja vīrietis to nevēlas. Palasot zināmāku vīriešu stāstus par dzemdībā, to pašu Simsonu, liekas tik superīgi, ka atbalsta sievu ;-) pie tam nu viņam ir ja nemaldos 4 meitas. Es nezinu sievieti, kas gribētu lai vīrietis stāv gultas galā un skatās uz "piii" kamēr dzimst bebis:-D Vai tāda šeit ir? Es gribētu, lai stāv pie mana pleca, blakus un patur rociņu vismaz :-P man jau arī šķiet, ka vīrietis, kas mīl un rūpējas pats gribēs būt klāt brīdī, kad dēls/meita pirmo reizi ieraudāsies. Tas tomēr ģimenes ietvaros liekas tā svēti. Brīnums, ka nav komentāru par to ka - viņš tak tevi vairs negribēs, viņam nestāvēs, un vispār būsi pretīga pēc tam :-D:-D

Es nebiju klāt bērnu dzemdībās un neuzskatu ka esmu kaut ko zaudējis.
Nevajag uzstādīt noteikumus tādā brīdī, vecāku dzīvē būs daudz labāku iespēju pierādīt sevi kā labu tēvu

Uzskati vīriešiem pirms un pēc atšķiras, cik dzirdēts - par to, ka nav vērts, kas tad tur, nav jau nekas special utt.

Pēc tam esot wow iespaids un nekas sliktāk pēc tā ar normālu vīrieti nepaliek, drīzāk apbrīno procesu un lepns, ka bijis klāt tik svarīgā momentā.

Cik esmu dzirdējusi to tēvu viedokļus, kas tomēr bija klāt - neviens nav nožēlojis. Tieši otrādi, nespēj iztēloties, kā var nesagaidīt savu bērniņu. Turklāt viņš 100% no tāda rakursa neko tur neredzēs, stāvēs tev drīzāk pie pleca un aiz tava milzu punča neko īsti nevar saskatīt, pat ja sagribētu. Mans vīrietis bija klāt, ļoti ar to lepojas, nekas tik pretīgs viņam nebija jāredz, bet būt klāt savam bērnam no pirmā elpas ievilciena ir tiešām fantastiska pieredze.

Es uzskatu, ka dzemdībās nav obligāti jābūt abiem vecākiem. Protams, es gribētu, lai mana otrā pusīte ir klāt un atbalsta, bet es respektētu viņa lēmumu, ja viņš to nevēlētos.
Galvenais, lai jūs abi vēlaties pēc tam par bērniņu rūpēties, audzināt, mīlēt un lolot.

Gatavais bērns.
Ne jau pie ''pīiiiiiiii'' viņam būtu jāstāv un jāskatās, kā tiek dzemdēts bērniņš. Vīrieša gadījumā, (es arī noģībtu), ja būtu jāskatās uz to galu, bet galvgalī jāstāv , pieturot roku, dodot drošības sajūtu viņa sievietei, ka viņa var paļauties uz viņu. Vīrietis ir sievietes MŪRIS. Atbasts.
-------
Manai vienai draudzenei topošais vīrs atteicās, dzemdībās piedalīties , piedalīsies viņas māsa.
Ne jau tāpēc, ka negrib tur būt, bet par slinku lai izietu ārstus pirms tam. Pats atzinās.

Ir zināmi vīrieši, kuri līdz pēdējam saka “nē, nē”, bet kad jādzemdē, tad domas mainās un ir pirmie, kas skrien uz dzemdību nodaļu. Viens “nē” teicējs pat aiz uztraukumiem grūta ārstus malā, pats pieņemšot dzemdības. :D
Mans viedoklis - ir jāpiedalās, ja sieviete to vēlas. Nav smuki mājās zvilnēt dīvānā, kamēr sieva dzemdē, cieš sāpes un ilgst pēc vīra atbalsta. Tāda gļēvulība vien ir. Ko tas nozīmē - “es negribu?” Sieviete arī negrib dzemdēt, bet viņai nav izvēles :D Ja sieviete negrib, lai vīrietis piedalas-cita lieta. Ja negribas redzēt visus nesmukumus, var jau atbalstīt līdz dzemdību sākumam, pēc tam pagaidīt ārpusē.

Dzemdiibaas klaat jaabuut kvalificeetam dzemdiibu personaalam, nevis jaavelk treshaas personas, kuras maisaas pa kaajaam. Dzemdiibas nav kino, izgliitojoshos noluukos video ir atrodami internetaa. Dzemdiibas ir negliits, saapiigs un netiirs process. Nav ko te sist plaukstinjas un bljaut, ka melns ir balts, jo taa tas vienkaarshi nav. Nu bet, ja kaadam paargriezts gjiimis, sapleesta vagiina, gljotas, asinis un izkaarniijumi asocieejas ar taam pastkarshu enjgjeljbildeem vai staarkji, kursh stiepj ziidaini, tad, nu uz priekshu. Ja treshaas personas bez jebkaadas mediciiniskaas izgliitiibas uzskata, ka vinjaam jaavazaajas pa operaaciju zaali, tad nu arii uz priekshu. Bet vislabaak dzemdeejiet personiigajaa virtuvee, papucis, lai pienjem dzemdiibas un uzfilmee video, ko ielikt juuuuutuuuubee, peec tam jaadalaas ar to, kaa ziidainis pirmo reizi padirsa un ar izdirstaa konsistenci.
P.S. Kas attiecas uz teemu, saakumaa pieaudziet, tad vairojieties, taadu dzimumorgaanu kaa “piii” nezinu.

Mans vīrs bija klāt tikai līdz brīdim, kad bija jākāpj uz krēsla - un, godīgi sakot, tajā brīdī man viņu klāt nevajadzēja. Tieši otrādi, viņš tā nervozēja, ka mani tas kaitināja. :D Uz to atbildīgo brīdi viņš gāja ārā un gaidīja aiz durvīm. Pēc tam, kad bēbis man jau bija uz vēdera, viņš nāca atpakaļ. Tas bija variants, kas apmierināja mūs abus... Ja cilvēks nespēj būt klāt šai procesā (runāju tieši par izspiešanas posmu), tad nevajag par varītēm uzstāt. Pat medicīnas studenti dažkārt ģībst dzemdību zālēs - vai tad vajag cilvēku obligāti uz to spiest, ja blakus ir kvalificēts medicīnas personāls? Atbalstu taču var sniegt arī pirms tam/ pēc tam. Nu, cits stāsts, protams, ir, ja vīrietis atsakās braukt līdzi vispār.