Man ir depresija

 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 29.01.2009
Sveikas!
Šī ir mana atzīšanās diskusija. Saprotu, ka priekš svešiem cilvēkiem šāda atzīšanās neko neizsaka, bet šo forumu lasa arī mana māsa (kurai vakar par šo nedaudz ieminējos, bet redzēju, ka nesaprot nopietnību, bet es jau arī baigi neizpaudos ar stāstiem, jo man ir grūti par šo tēmu runāt - uzreiz asaras pa gaisu) un šis, laikam, ir kā kliedziens pēc palīdzības. Aicinu diskusijā piedalīties tos, kam ar depresju ir bijusi tieša vai netieša, bet saskare, jo citi vienkārši nesapratīs.
Aizdomas par to, ka man varētu būt depresija parādījās pirms kāda pusotra mēneša. Visu pārējo laiku domāju, ka man vienkārši ir dzīves apnikums, besis, motivācijas trūkums, enerģijas trūkums u.t.t. Vispār, šis viss, pamazām, aizsākās jau pirms kāda pusgada.. Aizdomas par depresiju (man pat nebija izpratnes kā tas īsti izpaužas) radās tāpēc, ka centos saņemties un " domāt pozitīvi" , vienkārši darīt/rīkoties nevis sēdēt un ņaudēt, rast sevī prieku u.t.t., bet tas viss darbojās uz maksimums divām dienām un tad es atkal pamodos ar domām - kā lai saņemas un normāli nodzīvo šo dienu, kā lai piespiež sevi izkāpt no gultas, izmazgāt matus, sataisīties lai izskatos pēc cilvēka un doties uz darbu. Tā iekšējā sajūta - to nevar izteikt vārdos, mani ir tā kā pārņēmis kaut kas - nezinu kas. Tieši iekšējās sajūtas man lika saprast, ka TAS IR NOPIETNI! Tas nav kaut kāds besis - parastais. Dzīvē ir bijis visādi - esmu visādi jutusies, gan bēdu pilna, gan bez motivācijas, gan sagrauta, bet šādi jutusies es neesmu NEKAD. Turklāt, vienmēr visas sajūtas ir pārgājušas, bet šīs sēž iekšā un prom netaisās. Un paliek arvien sliktāk, termiņš uz kuru izdevās rast sevī pozitīvismu samazinājās jau vairs tikai līdz vienai dienai un nu jau es pat vairs vispār nevaru rast spēku saņemties pat uz 10 minūtēm, šīs nedēļas laikā strauji krītas apetīte (man vienmēr ir paticis ēst), pavasara pirmā saule un siltums mani vinmnēr cēla spārnos, tagad - nekā, nekādu emociju. Jā - forši un tas arī viss, tā it kā tas mani neskartu un tā ir ar dažāda veida situācijām, kas man kādreiz lika smaidīt vai radīja prieku. Ļoti dīvaina situācija bija no svētdienas un pirmdienu - svētdien es biju priecīga, daudz dažādu lietu sadarīju, gulēt gāju ar gandarījumu un labsajūtu, bet no rīta hops - atkal pamostos ar to nenormāli nomācošos sajūtu un domāju kā, lai nodzīvo šo dienu un BEZ IEMESLA. Es vienkārši nesaprotu, kas notiek, es jūtos tik bezpalīdzīga, es jūtu, ka nav manos spēkos ko ietekmēt. Tā ir tik neprakstāma un drausmīga sajūta.
Ir jau vēl viena lieta - apkārtējie neko nenojaušs, jo tiklīdz saskaros ar citiem cilvēkiem - man uzvelkas mistiska maska un es varu smaidīt, smieties, aktīvi čalot u.t.t., tiklīdz cilvēks aiziet prom tā esmu atpakaļ uz sava pelēkā mākoņa. Es pat nesaprotu kurā brīdi es iemācījos tā izlikties (turklāt neapzināti), kādreiz man viss bija sejā rakstīts - ja nejutos labi, vai bija skumji, tas visiem uzreiz bija skaidrs.
Šodien nolēmu palasīt par depresiju, tā teikt - iepazīt, kas tas par zvēru. Un viss ko lasu - vienkārši ir mats matā ar to kā jūtos. Aizpildīju pat vairākus testus, lai noteiktu vai man ir depresija ( šo protams es netaisījos uztvert nopietni, tīri intereses pēc - ko tie uzrādīs) un visos rezultāts bija, ka man ir depresija smagā formā un steidzami ir nepieciešama ārsta palīdzība.
Tā kā es pati jūtu, ka situācija strauji pasliktinās, esmu nolēmusi griezties pie kāda ārsta, kurš man spētu palīdzēt. Jūtu, ka pati ar to netikšu galā un divi tuvākie cilvēki, kam esmu to teikusi -jūtu, ka mani nesaprot. Nesaprot, ka tas ir nopietni. Es nevēlos turpināt dzīvot šādā stāvoklī es vēlos tikt ar to galā, bet man nav ne jausmas kā to izdarīt, jo cik un kā esmu cnetusies- man pašai tas neizdodas.
Ko es vēlējos pateikt ar visu šo palagu:
1. Izteikt sāpi, cerībā ka būs kāds/kāda kas sapratīs.
2. Kliedziens pēc palīdzības.
3. Pie kāda ārsta man sākotnēji griezties - psihoterapeita vai psihiatra? Nav vispār nekādas sajēgas par šo. Bet es vēlos to visu darīt bez ģimenes ārsta līdzdalības.
4. Varbūt varat ietekt kādu patīkamu speciālistu (skarbās tantes un onkuļi nederēs, vajadzētu patīkamu mierīgu,laipnu un saprotošu personu)? Kādas ir aptuvenās cenas budžeta variantā.
15.04.2018 15:04 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Piedod, Duujaa, par atklātību, bet tu esi lielisks piemērs tam, kas notiek, ja lieto antidepresantus. Tavi komentāri nerada sajūtu, ka esi laimīgs, ar dzīvi apmierināts cilvēks. Līdz ar to- tie tev palīdz tikai piecelties no gultas un rakstīt žultainus komentārus, bet ne justies veselai un laimīgai.
27.04.2018 13:38 |
 
Reitings 803
Reģ: 21.09.2015
Piedod, Duujaa, par atklātību, bet tu esi lielisks piemērs tam, kas notiek, ja lieto antidepresantus. Tavi komentāri nerada sajūtu, ka esi laimīgs, ar dzīvi apmierināts cilvēks. Līdz ar to- tie tev palīdz tikai piecelties no gultas un rakstīt žultainus komentārus, bet ne justies veselai un laimīgai.

++++
Autore diemžēl pati pazuda.
27.04.2018 14:05 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Es esmu par antidepresantiem, bet, protams, samērīgā apjomā. Ir bijuši gan laba, gan slikta pieredze.
27.04.2018 15:07 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Autore diemžēl pati pazuda.

Kāds tur brīnums? Cilvēkam vajag reālu palīdzību, bet te bārsta visādas pērles par to, ka vienīgais glābiņš ir reproduktīvā sistēma. Nez, kā tad ar to cīnīties pusaudžiem, kam ir iedzimta depresija? Dzemdēt pie pirmajām pazīmēm, ka attiecīgi orgāni ir uzsākuši darbību, vai kā? (t)
27.04.2018 16:09 |
 
Reitings 84
Reģ: 22.11.2017
Skumji, ka diskusijas tiek izbojātas ar dažiem "man mūždien visur jālien ar savu ne pa ķeksi viedokli" un savā starpā jāsāk kasīties un tie, kam tās diskusijas ir reāli aktuālas, beigās arī pazūd, jo nekādas jēgas, un tie, kam ir ko teikt un kam varbūt tā cilvēka viedoklis palīdzētu, neko nesaka, jo pēc dažām lapām pilnīgs bezsakars. Labi vēl, ja ar kādu padiskutē vēstulēs, tā vietā, lai tie visurlienošie tarkšķi paši vēstulēs taustiņus klabinātu.
27.04.2018 16:19 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
Nez, kā tad ar to cīnīties pusaudžiem, kam ir iedzimta depresija? Dzemdēt pie pirmajām pazīmēm, ka attiecīgi orgāni ir uzsākuši darbību, vai kā?

Pavisam isi, nenodot bernus sociumam. Augt starp lopiem ir nomacosi.
27.04.2018 16:30 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
Skumji, ka diskusijas tiek izbojātas ar dažiem "man mūždien visur jālien ar savu ne pa ķeksi viedokli" un savā starpā jāsāk kasīties un tie, kam tās diskusijas ir reāli aktuālas, beigās arī pazūd, jo nekādas jēgas, un tie, kam ir ko teikt un kam varbūt tā cilvēka viedoklis palīdzētu, neko nesaka, jo pēc dažām lapām pilnīgs bezsakars. Labi vēl, ja ar kādu padiskutē vēstulēs, tā vietā, lai tie visurlienošie tarkšķi paši vēstulēs taustiņus klabinātu.

Drikst uzzinat tavu titulu?
27.04.2018 16:39 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Alexxa
Bērniem un pusaudžiem depresija, tāpat kā neirozes rodas no negatīva mikroklimata ģimenē- emocionāla un/vai fiziska vardarbība (bieži tiek apzīmēta ar "disciplīnu" un "audzināšanu") un/vai bērna ignorēšana. Sekas ir dažādas- neirozes, nakts enurēzes, depresija, asociāla uzvedība, utt, bet tām visām ir kopīga iezīme- ar bērna zāļošanu vecāku attieksmi neizmainīsi.
Ir slimību kategorija, ko izārstēt var tikai mainot dzīvesveidu. Gluži tāpat ka primāru adipozitāti ar zālēm un pat ķirurģiski izārstēt nevar. Cēlonis ir galvā.
27.04.2018 16:45 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Pavisam isi, nenodot bernus sociumam.

Šim es varētu piekrist, tikai grūti iedomāties, kā tas praksē varētu strādāt, ņemot vērā to, ka sociums uzskata, ka viņiem ir lemttiesības ne mazākas, kā vecākiem par to, kā bērnam ir jāaug.
Augt starp lopiem ir nomacosi.

Mana bērnība bija laukos, netālu no kolhoza fermas. Jāsaka, ka govju bars spēj būt daudz patīkamāks, kā daži cilvēkveida indivīdi.
27.04.2018 16:46 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Viedā Minka, kā tu vispār uzdrošinies minēt, ka es lietoju?
27.04.2018 16:48 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Minka, ir kaudze pētījumu par to, ka daudziem cilvēkiem depresija nevis rodas, bet iedzimst. Tātad brīdī, kad bērns tikko ierodas pasaulē, viņa smadzenēs jau notiek tie paši ķīmiskie procesi, kas notiek galvā depresijas slimniekam. Kā ar šo? Kur viņam likties? Bērns vēl nezina, kādi apstākļi viņam būs, bet jau ir šāda reakcija.
27.04.2018 16:49 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Viedā Minka, paskaties pati uz saviem komentāriem, ko tu autorei velti, nu bezgala atbalstoši un izprotoši. Aizej padrāzies un depresija beigsies. Nu unikāli un gudrā dreambig sekotāja, kura plātās ar vēl zemākas raudzes tekstiem par saslimšanām. Nu ''lieliski'', tiešām.
27.04.2018 16:50 |
 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
Piekrītu Equinox, Duujaa, Alexxa, kas apdomīgi izsakās, un citām meitenēm iepriekšējās lapās. Cilvēks grib saprast savas sajūtas, bet uzrodas daiļrunātājas/i, kuras labāk zinās, kas ir muļķības un kas katram cilvēkam būs labāk - laikam baigās doktores/doktori ar 30gadu stāžu ārstu darbā te nolasījušās, bet tik nepārdomāti un dzelteno lapeļu līmenī var sarakstīts. Ko īsti gribat pierādīt, ka autorei jāiedomājas saulīte un viņas dzīve būs saulaina? Vai smaidīgu vīrišķi un tad viss nokārtosies? Baigā palīdzība jums tā liekas? Arī karjerā, ģimenē un citur veiksmīgi cilvēki sastopas ar šādām lietām. Kaut vai intervijas palasiet, būs neliels ieskaits, bet arī tās virspusējs. Tāpat bērni, kuriem vispār ar neko nav vēl nekādas saskares, kur nu vēl ar pretējo dzimumu. Atnāk un izņirgājas par autori būtībā un tiem, kas tomēr ir sastapušies paši vai kādiem tuviem cilvēkiem ir šī lieta. Tā kā iesmietu par to, ka kādam ir vēzis, tā no malas te šobrīd izskatās. Beigās kas var iznākt, ja vēršoties pēc palīdzības vai vismaz pēc nelielas izpratnes, sarunas, tiec nokauts ar to, ka tev nekas nav, nedari to, dari to, vēl bez maz vai liekot justies vainīgam par to visu, ka te sāk plēsties lietotājas savā starpā. Ka tik padarīt kādu vēl nelaimīgāku?
27.04.2018 17:10 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Autore diemžēl pati pazuda.

Interesanti gan, kuru dēļ pazuda?
27.04.2018 17:15 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
Interesanti gan, kuru dēļ pazuda?

Cik daudz ieravi drosmei? Un cik daudz profilu tev ir izveidots?
27.04.2018 17:29 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
Mana bērnība bija laukos, netālu no kolhoza fermas. Jāsaka, ka govju bars spēj būt daudz patīkamāks, kā daži cilvēkveida indivīdi.

Piekrītu Equinox, Duujaa, Alexxa, kas apdomīgi izsakās,

:-)
27.04.2018 18:41 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
depresiju jau pat īsti nevar izstāstīt. tas nav - man īkšķis sāp tieši te.
bet to dažu lohu, kas te visādi mēģina parādītm cik viņi spici un pārējie stulbi, nolūku es vispār nesaprotu. jums sāp, ja kāds cits 'jūsuprāt nepareizi' ir depresīvs?
27.04.2018 19:28 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
īsti nesaprotu džolirodžera mērķus šeit. es arī atļaujos uzbraukt, ja kāds runā glupības, kam es varu likt pretī pamatotas iebildes. uzlikt sev bildē miroņgalvu un visus aptaisīt - ļoti nobrieduši...
27.04.2018 19:33 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
īsti nesaprotu džolirodžera mērķus šeit. es arī atļaujos uzbraukt, ja kāds runā glupības, kam es varu likt pretī pamatotas iebildes. uzlikt sev bildē miroņgalvu un visus aptaisīt - ļoti nobrieduši...

Turpini uzbudinaties :)
27.04.2018 19:49 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
jā, dari vēl tā!
27.04.2018 21:40 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!