Var droši lasīt parkos, bet dažreiz tur piesienas Jehovas liecinieki. Man tā bija vienreiz. Viņas teica, ka tas ir baigi forši, ka esmu tik jauns, bet nesēžu mājās pie televizora, bet izeju uz ielas un lasu. Es viņām sāku, ka man vienkārši acis sāp lai skatītos televizoru, jo konjunktivīts ira. Un viņas sāka, ka būšot laiks, kad Jēzus visu izlabos. Es sāku, ka cienu Jēzu, bet tomēr ceru, ka izārstēšos ātrāk. Viņas sāk smieties. Sāka, ka būs laiks, kad nebūs slimību un Jēzus ir spējīgs to izdarīt, jo viņš bija spējīgs izārstēt pat aklus. Es atbildu: „o, tad man ir izredzes ar manu konjunktivītu”. „Jums jo vairāk”, sāka viņas un sāk smieties.
Tagad es šo stāstu visam meitenēm randiņa laikā. Visas smejas. Labs stāsts, man liekas. Bet nekā nebūtu, ja es nelasītu parkos. Bet ņem vērā, ka var pienākt. Ja baidies no seksīgiem puišiem (parkos daudzi mēģina iepazīties, es pats tur vienreiz iepazinos ar vienu no savām Instagram sekotājām :D) vai Jehovas lieciniekiem, tad labāk nevajag.