Vārdi vai darbības

Pielāgojos apstākļiem. Tukši runātāji vai klusējošie darītāji - man nepatīk, līdz ar to vīrietī šai ziņā visam jābūt balansā. Ja arī kādreiz kaut kas tiek apsolīts, bet netiek izdarīts - jūtos gana brīvi atklāti par to iebilst/norādīt. Un sagaidu arī paskaidrojumu... Bakstīt "caur puķēm" vnk tāpat, jo jūtu aizvainojumu - tas man nav raksturīgi. Apvainoties, pirms noskaidroti visi iemesli - arī nav par mani.

Piekrītu Neonam, man laikam ir stipri līdzīgi uzskati/attieksme šādos jautājumos.

Darīšana noteikti ir vērtīgāka par tukšām runām, lai cik saldas un pašapziņu ceļošas tās būtu. :D Dusmošanos un apvainošanos neatbalstu nevienās attiecībās, skaidra saruna, empātija un iedziļināšanās otra cilvēka skatījumā ir daudz efektīvāka metode, lai saprastu, kādēļ kaut kas notiek vai nenotiek, tiek vai netiek izdarīts etc. Mans vīrs nemēdz čukstēt man austiņā, ka mīlēs mani forever and ever un es zinu kāpēc tā ir, pieņemu to un necenšos viņu lauzt, jo viss, ko viņš dara ir mūsu labā un viņa rūpes un mīlestība izpaužas rūpēs un rīcībā, un es to novērtēju. Bet, ja vēlies konkrētākas atbildes/viedokļus, tad uzdod precīzākus jautājumus/sniedz problēmas aprakstu, jo šitie atvērtie jautājumi mēdz aizplūst stipri filozofiskā un brīvi interpretējamā virzienā :-D

katra, viss kārtībā, šoreiz tīri intereses pēc labprāt dzirdu plašus viedokļus varbūt uz tādu kā filozofijas pusi. :)

Up!

Es vērtēju pēc tā, kas ir aizmirsts. Ja palūgšu, lai pa ceļam uz mājām man paķer kādu saldējumu, bet saldējums taps aizmirsts, nu, nekas, jo tā mēdz gadīties - kaut kas novērš uzmanību un izkrīt no prāta, galu galā, tas ir sīkums. Pati šodien aizmirsu minerālūdeni. Atvainojos un miers. Ja par tādiem sīkumiem mājās jāsāk kašķi celt, tad tās attiecības noteikti nav domātas man.
Par kaut ko nopietnāku aizmirstu noteikti tiek runāts, noskaidroti iemesli. Ja tas notiek pa retam, gadīties var visādi un reizēm ir pat ļoti racionāli iemesli, bet, ja tas kļūst par sistemu, tas jau norāda uz attieksmi, vai arī uz veselības problēmām, atkarībā no tā, ar kādiem argumentiem un kādu sejas izteiksmi tas tiek paskaidrots.

Darbiibas noteikti. Jo runaat maak katrs, dariit gan ne. Taa arii tiek paraadiita miilestiiba-caur darbiem un ruupeem par otru, nevis tukshu muldeeshanu.
Nesaaku arii kashkjeeties par aizmirshanu. Nevaru iedomaaties, ko taadu vinjam vajadzeetu aizmirst, lai es saaktu skandaleeties. Nedusmotos arii, ja vinjsh aizmirstu manu dzimshaas dienu vai veel kkaadu datumu, jo man pashai taadas lietas ir vienaldziigas. Taa gan nekad nav noticis, ka aizmirst kkaadus sveetkus.

Darbibas, parak garas runas un lielie milas solijumu sen pieriebusies. Man jaredz realas darbibas...

Vienmēr vērtēju pēc darbības.