Darba laika sadalījums un otrā pusīte

Saprot to, un ne atbalsta, ne neatbalsta - vienkārši pieņem faktu, ka man ir darbs, es strādāju un tas, cik ilgi es to daru, nav no viņa atkarīgs jautājums.
Es gan nestrādāju pārmēru, dažas dienas sanāk aizkavēties darbā par kādām 2-3h, esmu mājās nevis 17:00, bet 20:00, bet tas nav regulārs pasākums

Man nav bijis jāstrādā ārpus darba laika. Draugam gan ir un bieži, bet tāda darba specifika. Es nezāģēju un neko nesaku, gaidu priecīga mājās. Saprotu, ka viņam patīk tas, ko dara, tāpēc atbalstu, ja nepieciešams.(l)
Ja man patiktu mans darbs, justos tur labi un mans darbs ārpus darba laika tiktu novērtēts, es vēlētos, lai draugs atbalstītu.
Vai Tava otrā pusīte izturās noliedzoši pret šo?

Mēs abi daudz strādājam. Tādēļ pārmetumu nav.
Vienīgais,kurš varētu būt dusmīgs, ir kaķis :D
Dažkārt man draugs pajautā, vai es nedusmojos,ka viņš tik ilgi un daudz strādā.
Protams ,ka nē.
Dusmotos,ja tā vietā viņš tusētu apkārt vai sēdētu pie Tv kamēr es strādāju :D
Citreiz smejos,ka ilgais darba laiks mūs notur kopā-nav laika strīdēties :-D Joks ,protams :-P

Laimīgs nav, bet pieņem, ka darbs man tomēr svarīgāks. Kādreiz izrādīju izteiktu nepatiku ik reizi, pāris reizes aizrādīju, ka tas man tikai liek justies sliktāk, bet pamatos neko nemainīšu. Sāka kļūt iecietīgāks, bet ar laiku arī es saprotu, ka strādāšana ārpus noteiktā darba laika nav īsti normāls ieradums.

Man būtu jāpaliek darbā pa nakti, lai pārspētu draugu ilgā strādāšanā. Tā kā viņš pats parasti ir darbā līdz kādiem 21, tad viņu mana ilgā strādāšana nu galīgi nekā neietekmētu.