Vīrietis pusi dzīves nodarbojas ar niršanu profesionālā līmenī, tad nu es arī tā kā esmu pavilkusies līdzi.
Snorkelēšana principā tāds sīkumos vien ir (protams, ja esi uz Tu ar ūdeni), pirmoreiz to darīju Taizemē pirms gadiem 6. No tā skaistuma, ko redzi, momentā aizmirstas jebkādas sajūtas (bailes, auksts ūdens utml), turklāt vienmēr ir klāt instruktori, kas sīki izskaidro tehniku. Var uzvilkt vesti- pat nav jāpeld pašam.
Nu jau arī nirstu- iesācēju līmenī, pagājušo gadu Turcijā, šogad Ēģitē. Sāku Turcijas pilsētā Kaś, pārliecināja augstais profesionalitātes un drošības līmenis.
Svarīgākais ir noskaņoties emocionāli, būt stabilam, iesākumā paļauties uz instruktoru, ar mazāko paniku nekas nesanāks.
Kāpēc nesaņēmos ātrāk nirt- bija ļoti bail no spiediena ausīs, bet īpaša tehnika palīdz to dabūt ārā.
Man vienkārši vienu reizi apnika baidīties. Un šis, salīdzinoši ar citiem ekstrēmiem pasākumiem, ko izmēģināt eksotiskos ceļojumos, likās jēgpilnāks. Jo tiešām IR ļoti skaisti un nokļūsti pavisam citā, nereālā pasaulē.
Daiveri vispār ir tāda chill publika, tajos speciālajos niršanas kuģīšos parasti ir mierīga un draudzīga atmosfēra, es pat teiktu - dzīvesveids, tā, ka tiešām - cilvēks un jūra, bez mūzikas, alkohola - salīdzinoši kā tradicionālajos tūristu izbraukumos.
10576
