Vai dzīvojat "pa īstam"?

kas nedzīvo - aiziet uz darbu, atstrādā, atnāk mājās, nosēž visu vakaru pie tv, atkal no rīta ceļas un uz darbu tupi atstrādāt un tā visu laiku, neko vairāk par tv un iedzeršanu nezina. Lai gan, varbūt arī kādam cilvēkam šis liekas, ka laba dzīve.
Par to kā tas ir 'dzīvot pa īstam' - katram individuāli, jo katram ir sava laimes un dzīves recepte. Citai varbūt tas liksies būt super mammai ar super ģimeni, citam varbūt nopietna karjera, sasniegumi darbā un hobijos. Tam visam nav viena konkrēta varianta. Uz citiem īsti neskatos un neanalizēju viņu dzīves, varbūt tikai draugiem/ģimenes locekļiem, jo to ko rāda vai stāsta paziņas un svešie cilvēki soc tīklos ir tas ko viņi izvēlās rādīt un monētai ir arī otra puse, kas parasti nav tik skaista.

Manu dzīvot pa īstam ir dzīvot tā, kā pats vēlas. kadam taa var būt karjera, kādam ģimene, kādam izklaides. Nemēdzu teikt par kādu, ka nemāk dzīvot. un ir arī gadījumi, kad cilvēks nevar dzīvot kā vēlas, dzīvot pa īstam, jo vnk apstākļi neļauj.
Personīgi man dzīvot pa īstam ir - darbs uz kuru dodos ar prieku, un pietiekami daudz izklaides, atpūta, darīšana ko vēlos. Pretstats mierīgai rutīnai vai mājās sēdēšanai.

Tas ir ļoti individuāli. Kas vienam ir dzīvošana pa īstam, tā citam var šķist dzīves izniekošana. Mums katram ir savas vērtības un savas vajadzības, arī dzīvošana pa īstam katram ir cita. Manā skatījumā tas ir cilvēks, kas dzīvo tā kā vēlas dzīvot un citiem savu dzīvi regulēt neļauj.

manu manuprāt

Par kādiem cilvēkiem sakāt vai padomājat, ka nemāk dzīvot?

Par tiem, kuri neapdomīgi sagrābjas kredītus un tad grauž sausiņus, jo visa nauda procentos aizgājusi.
Par tiem, kuri tā arī palikuši vidusskolas līmenī - sēž savos laukos vecākiem uz kakla, nēsājas ar labi palietotu bmw, kurā var atļauties 1x nedēļā degvielu ieliet, brīvdienās sadzeras lētu alu, ieposto FB pāris jēlus jokus un skolas salidojumos stāsta, ka vēl "baudot dzīvi"
Par tiem, kuri nemāk apieties ar naudu, pirmajā algas dienā pusi iztērē nevajadzīgiem pirkumiem, mēneša beigās nāk aizņemties no tiem, kuri prata būt apdomīgāki.
.
Nekad nebiju aizdomājusies, vai es dzīvoju "pa īstam". Bija nesen periods dzīvē, kad sapratu, ka, ja palikšu tur, kur biju, tad kļūšu arvien nelaimīgāka. Saņēmos, pārvācos uz citu pilsētu, visu kardināli mainīju.
Katram jau to "pa īstam" nosaka kas cits. Vienam tās ir ballītes katru nedēļas nogali, citam vismaz 2 ceļojumi gadā, citam vajag, lai mīļotais katru vakaru sēž blakus, citam augstus panākumus karjerā. Man laikam vajag balansu visā. Ir draugi, ir hobiji, ir savas intereses, ik pa laikam ceļoju, ik pa laikam eju uz pasākumiem, dažreiz ieslēdzos mājās un visu nedēļas nogali skatos seriālus vai lasu romānus.

Es to "dziivot pa iistam" saprotu taa,ka cilveeks dziivo taa kaa veelaas.Man noteikti tas nenoziimee daudz draugu,daudz celojumu utt.
Man ir bijis taads briidis dziivee ,esmu izjutusi to,un taa ir loti laba sajuuta!:-)

Dzīvot "pa īstam"- kad dzīvē ir kaut kas, kas izraisa sajūsmu, prieku, laimi. Katram savs- kādam 2litru alus plastmasas pudele, kādam smaržīga kafijas krūze, kādam vīrs, bērni, kādam ceļojums uz Taizemi, kādam galvu reibinoša karjera, kādam smiekli draugu pulkā, kādam iemīlēšanās...
Izniekota dzīve ir tad, ja cilvēks konstanti jūtas nelaimīgs, ierobežots, neapmierināts.

Pievienojos Viedajai Minkai. Dzīvošanu pa īstam nosaka iekšējā harmonijas, apmierinājuma, būšanas īsatajā vietā izjūta. Priekšmetiskais arsenāls un ārējie apstākļi iepriekšminētā nodrošināšanai variējas ntajās kombinācijās. Kāds izjutīs pastāvīgu diskomfortu, jo 3000 eiro alga nepieļauj tādu sadzīves līmenī, kāds pieejams 5 tūkstošu pelnītājam, kamēr cits būs priecīgs par mēneša beigās kontā ieripojojušu minimālo, iespēju pēc darbalaika beigām pienākumus atstāt aiz muguras un vienistabas dzīvoklī mirdzošām acīm lasīs no bibliotēkas palienēto literatūras klasiku.
...
Citu dzīves vērtētājs ar gadiem manī runā aizvien klusāk, tomēr, kad tas notiek, tad vados nevis no notikumiem, bet attieksmes pret tiem. Nebeidzama čīkstēšana par laimi neliecina, lai arī dekorācijas šādā dzīvē var būt itin greznas.

Viedaa Minka-tiesi taa!Sasmeejos par alinu plastmasas pudelee!:-D

Par tiem, kuri neapdomīgi sagrābjas kredītus un tad grauž sausiņus, jo visa nauda procentos aizgājusi.
Par tiem, kuri tā arī palikuši vidusskolas līmenī - sēž savos laukos vecākiem uz kakla, nēsājas ar labi palietotu bmw, kurā var atļauties 1x nedēļā degvielu ieliet, brīvdienās sadzeras lētu alu, ieposto FB pāris jēlus jokus un skolas salidojumos stāsta, ka vēl "baudot dzīvi"
Par tiem, kuri nemāk apieties ar naudu, pirmajā algas dienā pusi iztērē nevajadzīgiem pirkumiem, mēneša beigās nāk aizņemties no tiem, kuri prata būt apdomīgāki.

Man tikai tā šķiet, vai kāds te nicinoši sprauslā uz citiem no saviem izcilības augstumiem?:-) No offence, bet kaut kā pat nepatīkami palika, izlasot tik detalizētu nosodījumu.

Diemžēl manu gribēšanu "dzīvot pa īstam" piebremzē slinkums (nogurums?), profesionālā gaita un vēlme iekrāt finanses. Tā "īstāk" dzīvoju tad, kad man ir atvaļinājums vai esmu kādā ceļojumā, ārpus ierastās vides.
Profesores teiktajā neko augstprātīgu nesaskatu. Pat sazīmēju dažus cilvēkus, kuri tieši tā arī dzīvo un, jā varbūt tā ir viņu bezrūpīgā dzīvē, kas skaitās "īstā dzīvošana", bet īstenībā apgrūtinājums citiem līdzcilvēkiem.

Ar lielu interesi lasu atbildes! Te ļoti labi redzams, ka prasmi dzīvot katrs interpretē citādi.
Sliecos domāt, ka katrs no mums ar savu apmierinātību/nelaimīgumu laikam pats apkārtējiem neapzināti parāda, vai prot dzīvot.

delusion, tā kā esmu bijusi lieciniece tam, kā tuvu radu neapdomības dēļ, citiem jācenšas glābt nabaga kredītu upurus, tad nu ir izveidojies tieši tāds viedoklis. Jautājums bija, par kādiem cilvēkiem sakāt, ka nemāk dzīvot. Es uzskatu, ka tieši tādi cilvēki nav iemācījušies dzīvē dažas pamatlietas.
Un man žēl manu vairāku klases biedru vecāku, kuri savos 40+ gados jau būtu pelnījuši padzīvot sev, bet tā vietā jāstutē savi slaisti.
Var jau būt, ka izklausījās iedomīgi. Pati arī nedzīvoju jūras krastā un vakariņās sarkanos ikrus neēdu :-)

Ja tā padomā, vēl gribētos zināt, vai cilvēkam ar ļoti vāji attīstītu intuīciju viegli izdodas noķert to sajūtu, ka tiek dzīvots pa īstam.
Pagaidām šķiet, ka vārdus prot dzīvot mēdz attiecināt uz cilvēkiem ar izcilu intuīciju.

Intuīcija varētu būt saistīta ar veiksmi, bet ne ar spēju prast dzīvot, turklāt, kā jau iepriekš noskaidrots, katram tā mācēšana un izpratne [ar to var krasi atšķirties.

Šobrīd vēl nedzīvoju pa īstam, jo neļauju līdz galam būt sev pašai, cenšos iederēties, piebremzēju savu "dīvainību", lai gan tas mani smacē nost :-/

Mans "dzīvot pa īstam" nozīmē dzīvot laimē un priekā, priecāties par visu, ko dari, dzīvot tā, lai ikdiena būtu daudzveidīga, t.i. - dažādas aktivitātes, ceļojumi, kaut kā "jauna" izmēģināšana. Negribas vienveidīgu un vienmuļu dzīvi, tad šķiet, ka dzīve tiek izšķiesta.
Man ne vienmēr sanāk dzīvot tā, kā gribētos, bieži vien slinkums, aizspriedumi vai neuzdrošināšanās ir traucēkļi tam, bet, es cenšos ar to cīnīties!:-D

dzīvošana pa īstam manā uztverē nozimē kad cilvēks var atļauties visas savas iegribas un vēlmes un viņam pēc tam nav jāknapinās un kad priecājies par to kas tev ir, nevis gruzies par to kā tev nav.

Pati sev - jā, dzīvoju pa īstam. Ir bērns, ko dievinu. Izmantoju iespējas, ko dzīve piespēlē, ja gadās neveiksmes - dzīvoju tālāk. Gadās kaut kādi depresijas periodi, bet arī tajos atrodu kaut kādu mācību sev, no tiem izeju stiprāka, par sevi pārliecinātāka. Dzīvoju pa īstam, kad vasarās vakaros sēžu pie jūras kāpās un klausos mūziku. Kad darba dienā pusdienās izdzeru kādu kokteili, ignorējot apkārtējo šķībos skatienus. Pagājušogad nokrāsoju rozā matus - 27 gadu vecumā. Man "dzīvošana pa īstam" asociējas ar mirkļa baudīšanu, pārliecību par to, ko daru, piedzīvojumiem, iešanu uz mērķi, lieki nepārdzīvojot neveiksmes, bet mācoties no tām. No malas gan, droši vien, izskatos pēc pieaugušas sievietes, kas nedaudz bērna prātā, bet... jā, es dzīvoju pa īstam - sev. :-)

Manā skatījumā - dzīvot pa īstam ir, kad dari to ko vēlies, nevis dari, lai kādu citu iespaidotu, vai konkurētu. Mūsdienās ir pilns ar cilvēkiem, kas ikdienā sacenšas viens ar otru, kopē viens otru, velas būt tādi. Šī tendence vērojama ne tikai starp cilvēkiem, bet arī starp ģimenēm, kas it kā savā starpā "draudzējas".
.
Es daru to ko es gribu darīt, tas ir arī viss manuprāt :)