Par inciatīvas uzņemšanos pār savu dzīvi. Desmitiem cilvēku man apkārt diendienā čīkst un vaino māti, tēvu, skolu, valdību, kolēģus un bērnus pie tā, ka viņiem dzīve nesanāk, paši sēdēdami feisbukā un šārēdami figņu.
Bet vai tā būs arī dzirdiga auditorija?...
Drīzāk tad vinu lidzcilvēkiem lekcijas, kā sadzīvot ar šādiem enerģijas sūkņiemun kā vispār ar viņiem runāt, lai nonāktu pie jēdzīga rezultāta, nevis tikai "Es jau esmu muļķis, jūs visi gribat mani apkrāpt, es nabadziņš, kā jūs manas mokas neredzat..."
Par pacietību. Sievietēm mācīt vīriešu pofigismu uz lietām. Ādu audzēt.
Vēl vajag mācīt, kā runāt ar bērniem. Šobrīd redzu visatļautību un redzu zaldātiņus, biešu ravētājus. Pa vidam ir maz. Joprojām redzu daudz emocionālās mātes, kas savus bērnus purinādamas staigā apkārt.