Ja Latvijā, tad būtu Kalniņa, neviens neapšaubīja, ka citur var būt citādāk, kā jau minēja iepriekš.
Kā Bite un Liepa var pārveidot uz Vīriešu dzimti? Bits un Lieps?
Ja viņai te nav uzturēšanās atļauja, vīza, ja tadu vajag utt., nu tikai dēlam ir lv pase, tad jau nevar vispār laulāties.
likumi ir likumi,
Laulības ar ārvalstnieku
Civilstāvokļa aktu likuma 15. panta 1. daļa paredz: ja ārzemnieks laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, viņš var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, vai ārzemnieku, kuram ir derīga pastāvīgas uzturēšanās atļauja, vai personu, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā un kurai ir derīga termiņuzturēšanās atļauja.
Pārdaugavas izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja norāda: „Lai varētu reģistrēt laulību ar ārvalstnieku, viņam Latvijā ir jāuzturas legāli – jābūt vai nu vīzai, uzturēšanās atļaujai, vai arī viņš ir tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms, piemēram, ES valstis. Papildus ārzemnieks iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijā.”
Uzvārdu maiņa pēc laulībām
„Laulātie var palikt katrs savā uzvārdā, sieva var pāriet vīra uzvārdā, vīrs – sievas uzvārdā, var arī veidot kopīgu dubultuzvārdu.
Ja reģistrējot laulību, persona maina uzvārdu, pase jāmaina nekavējoties, jo tā kļūst nederīga.
Reģistrējot jauno uzvārdu, jāatceras, ka visiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 5. punkts paredz, ka personvārdi iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Līdz ar to visi personvārdi ir lokāmi, tiem ir dzimte un skaitlis, galotne attiecībā no konteksta ir mainīga. Nevar būt, piemēram, „Ivanov”, kā tas ir krievu valodā. Latviešu valodā šis uzvārds rakstāms „Ivanovs”.
Šai ziņā rodas problēmas ar ārzemniekiem. Viņi uzskata, ka mums uzvārds jāraksta tāpat, kā rakstīts viņa pasē. Iepriekš minēto noteikumu 8.2. punkts paredz, ka citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.
Piemēram, ja vārds angļu valodā rakstāms „Dave”, mēs rakstam „Deivs”. Te rodas problēmas, jo persona uzstāj, ka tas nav viņa vārds - pilnīgi citādāk uzrakstīts. Lai izietu no šīs situācijas, apliecība tiek rakstīta latviešu valodā un iekavās norādīts vārds un uzvārds atbilstoši ierakstam ārzemnieka personu apliecinošajā dokumentā, atveidojot svešvalodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā. Līdzīgi notiek, arī reģistrējot jaundzimušos bēniņus, kam vecāki ir ārzemnieki
Ja latvietis prec ārzemnieci Latvijā, tad viss notiks pēc Latvijas uzvārdu likumiem. Tā vismaz ir bijis.Pat ja ārzemniece nav Latvijas pilsone?
Reģistrējot laulību ārpus Latvijas, rūpīgi jāpārdomā, vai kāzu dienā pieņemt laulātā uzvārdu vai tomēr uzvārda maiņu atlikt uz vēlāku laiku. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, tiklīdz persona maina uzvārdu, arī savā kāzu dienā, tās personu apliecinošais dokuments kļūst nederīgs un pasi, personas apliecību ar veco uzvārdu izmantot nedrīkst. Tajā skaitā dokumenti kļūst nederīgi ceļošanai, un, nesaņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, no valsts, kurā reģistrēta laulība, izbraukt nedrīkst.
Pēc laulības reģistrācijas, ja tiek mainīts uzvārds, personai 30 dienu laikā jāsaņem jauns personu apliecinošs dokuments. Līdz ar to, ja pēc kāzu ceremonijas plānots doties ceļojumā, uzvārda maiņa jāatliek uz vēlāku laiku.
Piedzīvojot šādu situāciju, jādodas uz Latvijas konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību attiecīgajā ārvalstī un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai
ja vecāki izvēlas otra vecāka pilsonību, piemēram, Francijas. Tad taču bērnam vārds un uzvārds būs pēc šīs valsts likumiem, vai tad ne tā?
3647
