Uzvārda maiņa apprecoties

3647

Reģ: 26.12.2009

Vienu vakaru ar vīru runājot nonācām pie kāda interesanta jautājuma - ja mūsu dēls apprecēsies ar norvēģieti, kas izlems pieņemt viņa uzvārdu, tad tas netiks mainīts sieviešu dzimtē, kā to nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un piemēram, ja Jānis Kalniņš apprec norvēģieti vārdā Nora, kas vēlas pāriet vīra uzvārdā, viņa būs Nora Kalniņš? Varbūt es kļūdos. Tādā gadījumā, lūdzu,izlabojat manu kļūdu.
..
Vēl man radās jautājums - latviešu vīriešiem mēdz būt uzvārdi sieviešu dzimtē: Jānis Bite, Ege, Liepa. Tos nepārveido uz vīriešu dzimti. Vienlaikus vīriešu dzimti, piemēram, uzvārdu Ozols, sievietei pārveido uz Ozola. Vai tā nav sava veida diskriminācija?

19.03.2018 13:21 |

fluffy

1698

Reģ: 29.01.2009

Tieši tā, būs Nora Kalnins. Man ir viens draugs, kas apprecēja meiteni no UK. Viņa tagad ir Katherine Lidaks (protams, uzvards mainīts, bet doma saprotama) :)

19.03.2018 13:27 |

Selene

1983

Reģ: 13.01.2012

Kā Bite un Liepa var pārveidot uz Vīriešu dzimti? Bits un Lieps?

19.03.2018 14:11 |

Zinas tante

2520

Reģ: 30.01.2017

Kas tā par diskrimināciju? Tā ir gramatika. Maijai Alksnei būs vieglāka dzīve, nekā Maijai Alksnim. Kā Tu vīriešosi Biti? Mārtiņš Bits? Bitis?
Mums ģimenē no viena zara nākušiem radiem arī ar to sieviešošanu/vīriešošanu ir tā, ka laikam atkarīgs bijis no tantes dzimtsarakstu nodaļā. Divas māsas - viena Līcītis, otra - Līcīte.

19.03.2018 14:15 |

ņam ņam

12651

Reģ: 29.01.2009

Neesmu interesējusies, kā kurā valstī tas ir, bet zinu gadījumu, kad latviskam uzvārdam ir mainīta galotne, latvietim apprecot ne latvieti.

19.03.2018 14:20 |

Selene

1983

Reģ: 13.01.2012

Man vispār gramatika pie uzvārdiem liekas absurda. Vieglāk būtu, ja uzvārdi būtu nelokāmi un vienā dzimtē, citādi brīnumi sanāk.
Tā kā manam uzvārdam - vienam beidzas ar -a, citam radiniekam ar -is, man vispār jau no -a pārvērties par -e :D

19.03.2018 14:24 |

Kakaduu

1714

Reģ: 15.08.2012

Tā kā manam uzvārdam - vienam beidzas ar -a, citam radiniekam ar -is, man vispār jau no -a pārvērties par -e

Visa cēlonis - gramatikas nezināšana. Patiesībā skumji.

19.03.2018 14:28 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Vienu vakaru ar vīru runājot nonācām pie kāda interesanta jautājuma - ja mūsu dēls apprecēsies ar norvēģieti, kas izlems pieņemt viņa uzvārdu, tad tas netiks mainīts sieviešu dzimtē, kā to nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un piemēram, ja Jānis Kalniņš apprec norvēģieti vārdā Nora, kas vēlas pāriet vīra uzvārdā, viņa būs Nora Kalniņš? Varbūt es kļūdos. Tādā gadījumā, lūdzu,izlabojat manu kļūdu.

Ja precēsies LV, tad būs Nora Kalniņa.

19.03.2018 14:30 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

man vispār jau no -a pārvērties par -e

kā tas iespējams?

19.03.2018 14:32 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Kāda vēl diskriminācija? :D Nu Egle nevar būt Eglis, Egls vai vēl kaut kas, un viss, kāds sakars. :D

19.03.2018 14:33 |

Nerea

5954

Reģ: 08.07.2013

Tad nu gan jaunums. Visām trimdas latvietēm uzvārdi ir vīriešu dzimtē.

19.03.2018 14:34 |

Bilete

934

Reģ: 08.09.2015

Es arī nesaprotu, kāpēc tas, ka dabā nemēdz būt bitis, tikai bite ir šķērsis, jo liela (ja ne lielākā daļa) uzvārdu kaut ko nozīmē - dabā arī tikai kalns, līcis un bērzs, bet sieviete gan var būt Kalna vai Kalniņa, Līce vai Līcīte, Bērza vai Bērziņa. Bet labi, leišiem ir trakāk - viņiem vēl galotne mainās atkarībā no tā, vai sieviete ir precēta. Viņiem Sabauļauskaitis ir precēts ar Sabauļauskieni un meita viņiem Sabauļauskaite.

19.03.2018 14:35 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Ozolu loka pēc visiem valodas noteikumiem.

19.03.2018 14:36 |

Bilete

934

Reģ: 08.09.2015

Tad nu gan jaunums. Visām trimdas latvietēm uzvārdi ir vīriešu dzimtē.

Bet trīsdesmitajos gados tā bija norma. Nav ne jausmas, kāpēc te uz vietas radās jauna tradīcija.

19.03.2018 14:36 |

Serēna

1716

Reģ: 27.07.2012

Manu uzvārdu arī bieži “kropļo” domājot, ka jāliet galotne -e, nevis -a un arī ar vārdu tas pats, domā, ka jāliek galotne -e, kaut gan sanāk cits vārds.. Tā kaitina. Katrai valstij jau savi likumi, man draudzene dzīvo valstī, kur vispār sieva nepārņem vīra uzvārdu.
Nora Kalniņš patiesībā ir labskanīgs piemērs, manai ausij.
Arī nesaprotu, kāpēc būtu jāpārveido sieviešu/vīriešu dzimtes uzvārdi, ja to gramatika neparedz. Par diskrimināciju to neuzskatu, tikai par gramatikas likumu ievērošanu. Tāpat ar bērnu vārdiem, Latvijā tos pārveidos atbilstoši gramatikas likumiem.

19.03.2018 14:38 |

MissMia

2478

Reģ: 03.11.2016

Manam uzvārdam sieviešu dzimtē var atrast gan galotni -a, gan -e. Man pašai ir -e un, cik man zināms, lielākoties ir -e, ar retiem izņēmumiem -a. Tomēr, kad mana mamma precējās, viņai gribēja likt galotni -a. Un cik nu manas gramatikas zināšanas stiepjas, tad -a būtu pareizāk, bet izklausās tik dīvaini. Varbūt es vienkārši esmu pieradusi pie sava uzvārda :-D

19.03.2018 14:53 |

cocainee

Reģ: 20.02.2017

Vai tiešām kādam šķiet, ka precoties Norvēģijā ( vai jebkur citur, ne Latvijā) kāds tiešām mainīs uzvārdus ievērojot LV gramatikas likumus? :-)
Atbildot - ja precēsies LV, tad būs Kalniņa, ja citur - Kalnins.
Tā nesen viens attāls radinieks apprecēja krievieti UK, kura tagad ir Jekaterina Cepuritis :-D

19.03.2018 14:56 |

raven

3647

Reģ: 26.12.2009

Kāda vēl diskriminācija? :-D Nu Egle nevar būt Eglis, Egls vai vēl kaut kas, un viss, kāds sakars.:-D

Jo Ozole, vai Ozola ir ļoti pareizi? Egle nevar būt Eglis/Egls, bet Ozols var būt Ozola/Ozole?

19.03.2018 14:56 |

raven

3647

Reģ: 26.12.2009

Ja precēsies LV, tad būs Nora Kalniņa.

Ja viņa paliek norvēģiete (kā tas arī būs, jo pilsonību neviens te nedala pa labi un pa kreizi), tad viņa uzvārdu mainīs nevis Latvijā, bet Norvēģijā un tur vadīsies pēc Norvēģijas likumiem - viņai būs tas pats uzvārds, kas vīram, jo, kā jau teicu iepriekš, Norvēģijā uzvārdam nav dzimtes.

19.03.2018 14:58 |

raven

3647

Reģ: 26.12.2009

Tāpat ar bērnu vārdiem, Latvijā tos pārveidos atbilstoši gramatikas likumiem.

Tas notiek situācijā, kad bērnam ir Latvijas pilsonība, bet, ja vecāki izvēlas otra vecāka pilsonību, piemēram, Francijas. Tad taču bērnam vārds un uzvārds būs pēc šīs valsts likumiem, vai tad ne tā?

19.03.2018 15:08 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Iesaku palasīt likumu grāmatu, pēc kuras vadās veidojot personvārdus. Ja Latvijā, tad būtu Kalniņa, neviens neapšaubīja, ka citur var būt citādāk, kā jau minēja iepriekš.

19.03.2018 15:13 |