Dzīvesvietas pirkšanas un remonta beztēma

dreambig, Altum dod līdz 20% no pirmās iemaksas. 5% ir jāatrod pašam.
Standartā bankas dod 15% jaunajiem projektiem un renovētām pirmskara mājām, 20% - visiem pārējiem. Par privātmājām gan neko nezinu. Zinu, ka būvniecībai vismaz Luminor prasa 25% pirmo iemaksu.
Piemēram, ja Tu ņem dzīvokli pa 60 000, tad Tev jāatrod pirmā iemaksa 5% apmērā jeb 3000 eiro + nauda citiem izdevumiem kā notārs, valsts nodeva, vērtējums, utml. Tie ir apmēram 2000 eiro. Tātad savu naudu vajag 5000.
Banka kredītu Tev dos pa 55 000, bet Altum garantēs par 15% jeb par 9000. Un par tiem 9000 eiro jāmaksā komisijas maksa 4,8% gadā.
Es pati plānoju iemaksāt 10% pirmo iemaksu un 10% paņemt Altum garantiju. Man ir tā nepieciešamā 20% pirmā iemaksa, bet dzīvoklī tāpat gribēsies uzsākt kādu remontu, nopirkt dažas mēbeles, nomainīt durvis - izdevīgāk ir ieguldīt pieejamos brīvos līdzekļus un maksāt Altumam 4,8%, nekā pašai segt pirmo iemaksu un ņemt patēriņa kredītu remontam ar procentu likmi 8%-12%.

Varbūt esmu atpalikusi, bet vai tad agrāk nebija, ka vajadzēja kā pirmo iemaksu maksāt 10 procentus?

Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem - algas, izglītības, mājokļa cenas. Es, piemēram, negribēju galvotāju, tāpēc uz to brīdi, kad pirku (2013.gadā), pati maksāju apmēram 10%.

Lietus_lāse, jā, ir. :-)
pecinjaa, iesaku nemaz negaidīt, iet uzreiz, lai nesanāk vīliens. Būvniecībai dabūt kredītu ir daudz sarežģītāk nekā gatavam mājoklim. Ja vien nav lieli uzkrājumi...

Būvniecībai dabūt kredītu ir daudz sarežģītāk nekā gatavam mājoklim. Ja vien nav lieli uzkrājumi...

Būvniecībā var sadalīt darbus pa posmiem. Var sapirkt materiālus, pēc tam vienoties par atsevišķiem darbiem. Cik atļauj iespējas. Nav vajadzīga liela summa vienā reizē.
Tāpēc arī lieli kredīti nav vajadzīgi.

Varu padalīties ar savu pieredzi jau cīnoties un meklējot gandrīz gadu. Un kā nonācām no mājas būvēšanas līdz dzīvokļa iegādei. Kas notika nupat. Būs gari, bet ceru, ka kādai noderēs.
Kas tik nav apskatīts kur nav būts. Sākumā izskatījām zemes variantus pierīgā un tās teritorijā, no sērijas tas taču ir mūža ieguldījums, turklāt divi strādājoši cilvēki un ģimene gatava palīdzēt, cik tad traki var būt. Ak dievs, cik mēs tomēr, sākot kaut ko darīt, esam naivi. Man prieks, ja citiem ši iespēja realizējās. Ta varētu būt fantastiska sajūta. Bet mūsu gadījumā, ja nevari iegādāties zemi skaidrā naudā, tad jau vari sākt aizmirst par savu sapni. Vismaz kamēr neesi iekrājis pieklājīgu summiņu. Turklāt ja zemei nav pievilktas komunikācijas utml, viņa pa lielam ir nevērtīga. Un komunikāciju ievilkšana izmaksā dārgi. Citur to nemaz nevar. Attiecīgi rupji rēķinot neliels zemes pleķītis, labā vietā izmaksā ap 30 000. Ja ne vairāk, ja vēl blakus ir normāls asfaltēts piebraucamais ceļš un citas labas lietas, kas liek vērtībai labi pieaugt.
Zemes iegādei atsevišķi kredītu nepiešķir. Un tie kas domā, ka kaut kur vēl varētu atrast finansētāju, un iekrāt būvniecībai pēc laika, nekā nebija. Ja finansējums zemei piešķirts, tad salīdzinoši īsā laika posmā ir jāuzsāk būvniecība, un, māju savukārt banka labākajā gadījumā ir gatava finansēt līdz 60%. (Atkarībā vai jau esoša būve vai ceļama utt) Nozīmē, ka papildus zemei, vēl jārod 40% līdzekļu, plus vēl dokumentu kārtošanas, bankas procenti un valsts nodevas, apdrošināšanas. Un būviencības procesa izmaksas banka nesedz. Šis viss tādā ļoti īsā konspektā.
Ok, sapratuši, ka laikam ar šo aršana kādu laiku vēl noteikti nebūs pavelkama, sākām izskatīt dzīvokļus Rīgā. Sākumā protams, šoks par cenām, jo domājām skatīt kko ap 70 tukstošiem (3 istabas). Un lēnā garā sapratām, ka cenas tikai aug, mazākas nepaliek. Un neko zem 100 000 pieklājīgā vietā un platībā neatrast. Grūti pieņemt, ka pa lielam mājai ārpus Rīgas nepieciešams tik pat cik dzīvoklim jaunajā projektā rīgā. Bet kā jau minēju, piešķirtā finansējuma apjoms un papildus izdevumi neļauj to realizēt. Jo dzīvoklim tomēr iespējams arī bez iemaksām tikt cauri. Kas arī ir būtiskākais.
Tad nu sākām skatīties dzīvokļus (gan jaunās mājas, gan renovētās) Un beigās, konsultējoties regulāri ar dažāda veida speciālistiem un bankas konsultantiem secinājām, ka atliek jaunais projekts, jo visiem pirmskara brīnumiem un citiem renovētiem apšaubāmiem īpašumiem apdrošināšana un pirmās iemaksas apjomi ĻOTI atsķiras.
Ar to ballīte nebūt nebeidzās. Bījām noskatījuši savu īpašumu (neslēpšu - Kalnciema Kvartāla rezidences), kas paldies dievam tomēr nekļuva par mūsu dzīves vietu. Domājām ar skatu nākotnē, tur super mazas platības par diezgan lielu maksu (toreiz vel bija atlaides itkā), bet ok, vēlāk mazāku 3istabnieku vieglāk izīrēt utt. Komunikācija ar pārdevēju jokaina, bet labi, dzīvokli pārbaudījām ar paziņu, kam pašam pieder būvfirma. Itkā lielos vilcienos nekas īpaši slikts skatoties nebija, bet nav skaidrs kādēļ tik daudz atškirās vienādiem dzīvokļiem platība. Sienas citur saliktas slīpi citur tā pati taisni, bet ok ja jau nodots ekspluatācijā tad nodots. Kad devos uz banku iesniegt pieteikumu, (tajā pat laikā regulāri terorizēja lai ātrāk parakstam pirkuma līgumu īpašnieks,kas jau likās aizdomīgi). Viss ika iesniegts, banka paziņo ka projektam finansējumu ir apturējuši jo nav nekā, kas pierāda, ka projekts atbilst standartam un kā nodots ekspluatācijā. Jūs varat iedomāties? Zvanam tirgotājam, otrā galā naiva konsultante saka, ka viņi arī pārsteigti. Pieprasījām rezervācijas naudu atpakaļ, (kas starpcitu, ir neatmaksājama, bet saņēmām) un bija skaidrs, ka tas ir nopietni. Rezervētais dzīvoklis jau pēc pusgada aizvien rādās kā pārdots, lai gan atteicāmies no tā, un mājaslapā nekas nav pakustējies. Tur ievākušies dzīvo 2/3daļas. Un cenas ir absurdas, tā paziņoja arī banka. Patreiz 46 kvm maksā `120 000 eur. (ar atlaidi bija 83 000) Tā izpratnnei.
Ok, turpinājām meklēšanu. Ilgi. Un rugtums sirsniņā arī bija.
Apskatījām vēl neskaitāmus variantus, līdz visbeidzot esam atraduši savu. Komunikācija bija lieliska, vieta kolosāla, vēl gan notiek būvdarbi, bet šis ir projekta turpinājums. Atsauksmes no zināmiem pazīstamiem cilvēkiem ļoti labas. Visa vajadzīgā info tika iedota nevilcinoties, sākot ar konkrētiem apdares materiāliem beidzot ar kāds podam materiāls un krāsa. Cena protams nedaudz pāri 100 000 bet šeit platība ir tuvu 80 kvm. Iemaksa 10%, ko sedz banka apmaiņā pret mums piederošu īpašumu kā ķīlu. Un beidzot būs iespēja maksāt par savu, jauns, svaigs, kvalitatīvs. Joprojām jāpierod pie domas, ka tās ir saistības, bet mūsdienās savādāk nevar, un kapēc maksāt citam to ko vari maksāt par savu.
Sanāca šausmīgi gari, bet noslēgumā gribu teikt, ka man arī likās ka 2 mēnešos dzīvošu savā sapņu celtnē. Bet pateicoties visām šīm neveiksmēm, var saprast kas ir kas, cik kas maksā, kas ir adekvāti un pieņemami un kāda ir vispārējā situācija tirgū. Apkārt bija arī zinoši izpalīdzīgi cilvēki. Un man prieks, ka nelecu ar abām acīm un ausīm iekšā pirmajā kas ir smukiņš. Ceru, ka šis kādai noderēja.
Jauku dienu,
:-)

allyseum,
liels paldies par informāciju un pieredzi. Es tiešām sāku šaubīties, vai mums maz ar mājas ieceri kas izdosies. Labā ziņa ir tā,ka zeme ir tikai jānoformē - tā man nav jāpērk, jo tas ir dāvinājums, līdz ar ko tas jautājums man atkrīt. Šobrīd dzīvojam ar vīru īrētā dzīvoklī, kur līgums mums uz 5 gadiem. Šo 5 gadu laikā plānojam sakrāt mājas būvniecībai pirmo iemaksu. Paralēli, dzīvojot dzīvoklī, ir plāns veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbu - mājas projekts, iesniegšana būvvaldē, finansiālās puses noskaidrošana, atļaujas saņemšana utt.
Zemesgabals ir ļoti labs un ir visas nepieciešamās komunikācijas, tur arī izmaksas būtu tik cik pievilkt līdz mājoklim, kas, protams, arī nebūs lēti, bet ar to rēķināmies. Gribētos šo 5 gadu laikā pa abiem sakrāt vismaz 20tk, ceru,ka izdosies.
Par Kalnciema kvartāla rezidencēm - prieks,ka neiegādājāties tur īpašumu. Neko labu par to projektu neesmu dzirdējusi.

pecinjaa
Ja līdzekļi atļauj un tiešām tik daudz var salasīt, es domāju, cerība mirst pēdējā. Mums arī nu ļoti gribējās māju, joprojām gribās, bet redzi, jārēķinās arī veļ ar teritoriju, apjomu, vēl vienu auto, kas arī prasa regulārus iegūldījumus pat ja tas ir mazs čunčinātājs ar ko tikt no punkta A uz punktu B.
Mums situācija tāda, ka īrējam jau ilgi (nekas nav pastāvīgāks par pagaidu :-D) bet kad parēķinājām Cik naudas mēs esam atdevuši pa 6 gadiem šai vietai vien, un dzīvoklis nav nekāda ekstra, un apdare arī vēl tāda nekāda, viss jau sāk prasīt pamatīgu remontu, nolietojās tomēr viss, bet ja tas nav savs, nu negribās ieguldīt. Kādreiz teicu, nekad neņemšu nekādus kredītus. Šausmas un katastrofa. Bet tāda ir visa pasaule. Kad nedaudz paskaties apkārt un padomā, paliec vecāks tad esi gatavs pamaksāt vairāk, bet savs un svaigs, un gribās lustēties un kustēties lai uztaisītu kā pašam sirds kāro, un tur laiks paskries vēl ātrāk. Un ir lietas, kas pārsit mūžigu taupīšanu, un domu man tāpat ir labi.
Dokumenti visi ir parakstīti, gaidam kad būs gatavs, un ir laiks iekrāt kārotajām mēbelēm, bankas izdevumiem, dokumentu un citiem sīkumiem lai nav jāguļ uz grīdas un jāgrauž jaunās vannasistabas flīzes. Šis tas protams, ar pašiem ir jau savs un ko var paņemt līdzi. Kas ļoti palīdz. Un ja tā pievēršas nemaz nav tik traki intensīvi krāt (iespēju robežās). Daudzas ikdienas lietas, uz ko kādreiz nauda lidoja neapdomīgi, tagad jau ir aizmirstas un saprasts, ka nav vajadzīgas. Bet naudas krāšana un viss ap to jau ir cits topiks.
:-)

Varbūt kādai noder: https://www.irpirkums.lv/

Būvniecībā var sadalīt darbus pa posmiem. Var sapirkt materiālus, pēc tam vienoties par atsevišķiem darbiem. Cik atļauj iespējas. Nav vajadzīga liela summa vienā reizē.
Tāpēc arī lieli kredīti nav vajadzīgi.

Realitātē tas, visticamāk, nozīmē, ka lēnā garā pats ņemies ap māju un ieguldi, un kredītu vari ņemt tad, kad vajadzīgs pabeigšanai. Jo šobrīd neviena banka nedos kredītu, piemēram, tikai pamatiem, vai tikai ārsienu būvniecībai. Tas tā nedarbojas.
Jābūt savam ieguldījumam sākumā + tāme, ko iesniedz bankā = gatava māja. Citādi būvniecībai neko nedod.

Piekrītīšu olīvkoks.
Jābūt vispār visam projektam gatavam ko iesniegt. Pret vīziju neko neizsniedz. Un par procesu/darbu tu maksā pats. Banka sniedz finansējumu tikai taustāmajam. Vispār ar celtniecībā esošu savu īpašumu ir vislielākais un nervus kutinošākais čakars...

allyseum jau īsumā aprakstīja. Ja būvē no 0, jābūt apmēram zemei + pamatiem, tad var iet uz banku runāt.
Un jā, daudzi būvniecībai dod apm. 60%.
Mēs bijām principā visās komercbankās, kas izsniedz hipotekāros kredītus. Tā rupji runājot, daudzu banku ieskatā, jābūt ap 50 tk (tas ir zemes iegādei + sākumam) uzkrājumiem, lai varētu realizēt ieceri par būvniecību. Jauniem cilvēkiem bez naudīgiem vecākiem vai mantojumiem diez gan nereāli.
Un ar to tas viss nebeidzas. Tad ir ļoti daudz dažādu sīkumu, kuru dēļ arī var atteikt kredītu. Piem., pašvaldības teritoriālais plānojums - ja tava zeme ir vietā, kur pēc teritoriālā plānojuma ir dārza māju apbūve, vienalga cik stāvi un cik kv.m, Zemesgrāmatā tā būs dārza māja - dažas bankas neizsniedz tādiem kredītu. Tad vēl skatās vai vērtējumā nav, piemēram, ieraksts, ka zeme atrodas applūstošā teritorijā, tādiem arī kredītu neizsniedz, tad vēl skatās, kas vērtējumā rakstīts par infrastruktūru. Utt. Ļoti daudzas nianses. Pirms pērk zemi, ļoti daudz kas jāizvērtē.
Āā, un, protams, mājas būvniecība jāpabeidz 1-2 gadu laikā, atkarībā no bankas. Tas ir nereāli traki, ja paši kaut ko dara.
Rezumē - visreālāk ir sakrāt zemei (tai kredītu neviena banka nedod), un tad lēnām pašiem kko darīties. Bet nu tā diez vai 5 gadu laikā māja tiks uzbūvēta ...

allyseum, ou jā, mēs tam šobrīd ejam cauri. Nu jau tuvojamies noslēgumam, bet šis ir bijis ļoti traks laiks. Ļoti.

Mazliet izbrīna ka daudziem mājas celtniecība liekas tāds čakars. Bet man ar daudz ko laikam paveicies.
Bija zeme mantojumā ko pārdodot uzreiz varēju pirkt citu vietā, līdz ar to, no bankas neko nevajadzēja saistībā ar to. Paveicies arī ka vīrs būtībā prot māju uzcelt, tāpat ir daudz draugu, pazīšanos kas ir profesionāļi šajā jomā un ar kuru palīdzību arī māju uzcelsim paši. Par darbu ar strādniekiem vien jau daudz naudas aizietu un tas paldies dievam atkrīt.
Ilgākais šai procesā ir atrast zemes gabalu, pēc tam jau viss aiziet samērā ātri.

Peekaboo1, tas nav čakars, ja ir pietiekami daudz naudas! Ja var atļauties samaksāt un strādā citi, tad vispār easy. Jo arī tiem paziņām ir jāatlīdzina un materiāli arī maksā.
Otra lieta - ja dara pats, tad jābūt laikam. Strādājot pilnas slodzes darbu no 8-17, darba dienās daudz nevar paspēt padarīt. Un atvaļinājums paskrien nemanot. Ātri uz priekšu neiet.

Vīra māsa samērā nesen tika pie mājas, paši visu darija un iekļāvās arī tai termiņā, es pati vispār biju ļoti pārsteigta cik ātri jau viss bija gatavs tādā līmenī ka var iet iekšā un dzīvot. Abi divi ir strādājoši cilvēki, viņas vīrs būtībā katru dienu gandrīz, pēc darba brauca un strādāja pie mājas, palīgi viņam tur mainījās saistībā ar lietām kur vajag profesionāli, bet būtībā tie bija draugi radinieki kas visu palīdzēja un samaksu nekādu neprasija, ja nu vienīgi kā simboliski. Arī mans vīrs viņam palīdzēja pie mājas tapšanas. Bet viņš pats visā šajā lietā bija ļoti zinošs un ir strādīgs pēc dabas, arī apkures sistēmu pats varēja ierīkot, nu...apmēram visu. Pati arī to redzēju, tākā ticu, ka ja ļoti grib, tad var un samērā ātri.

Olīvkoks
Jā,pasākums ir pamatīgs. es pat nesaprotu, kādēļ sākumā nepameta doma, mēs taču vēl jauni, abiem labs darbs un labi stabili ienākumi, ģimene arī atbalstoša, tieši par ko jāsāp galvai, vajag pamēģināt. Un tad aizgājām uz banku un tad sākām galvā skaitīt eiro pie eiro. Un mazliet pievilka mūs pie zemes. LV noteikti ir kāds pārsteigums vēl bonusā arī. :D
Ir lieliski, ja Tev jau ir zeme (tā jau ir daļa no uzvaras) un pietiekami daudz naudas sākumā. Ja tāds būtu mans gadījums, es domāju, ka sen jau dzīvotu mājā. (bijām noskatījuši Līvas mājas projektu, vienstāvu versiju, esam arī dzīvē aplūkojuši, mūsu sapnis, vienkārš, ietilpīgs, kvalitatīvs, un savā ziņā maksimāli ātri relizējams, ja ir tie līdzekļi. Tām, kas meklē ko tādu, iesaku apskatīt, ja vēl nav sanācis).
Dzīvoklis arī nav slikti, mūs ļoti apmierina vieta, apkārt zaļš un mežš, nost no centrālajiem ceļiem, bet nu dzīvoklis nekad nebūs māja... Ja patreiz vēl tā neprasās, un pilsēta ir liela daļa ikdienas dzīves, tad pēc gadiem 10 domāju tā nebūs...

Olīvkoks
Jā,pasākums ir pamatīgs. es pat nesaprotu, kādēļ sākumā nepameta doma, mēs taču vēl jauni, abiem labs darbs un labi stabili ienākumi, ģimene arī atbalstoša, tieši par ko jāsāp galvai, vajag pamēģināt. Un tad aizgājām uz banku un tad sākām galvā skaitīt eiro pie eiro. Un mazliet pievilka mūs pie zemes. LV noteikti ir kāds pārsteigums vēl bonusā arī. :D
Ir lieliski, ja Tev jau ir zeme (tā jau ir daļa no uzvaras) un pietiekami daudz naudas sākumā. Ja tāds būtu mans gadījums, es domāju, ka sen jau dzīvotu mājā. (bijām noskatījuši Līvas mājas projektu, vienstāvu versiju, esam arī dzīvē aplūkojuši, mūsu sapnis, vienkārš, ietilpīgs, kvalitatīvs, un savā ziņā maksimāli ātri relizējams, ja ir tie līdzekļi. Tām, kas meklē ko tādu, iesaku apskatīt, ja vēl nav sanācis).
Dzīvoklis arī nav slikti, mūs ļoti apmierina vieta, apkārt zaļš un mežš, nost no centrālajiem ceļiem, bet nu dzīvoklis nekad nebūs māja... Ja patreiz vēl tā neprasās, un pilsēta ir liela daļa ikdienas dzīves, tad pēc gadiem 10 domāju tā nebūs...

allyseum, sveika! Kurā projektā esat nolūkojuši dzīvokli? Mēs arī tagad esam dzīvokļa meklējumos un labprāt uzklausītu atsauksmes :)

Kurpe, uzraksti man privāti. Pastāstīšu vairāk. Negribās te tā publiski rakstīt. :-)

Otra lieta - ja dara pats, tad jābūt laikam. Strādājot pilnas slodzes darbu no 8-17, darba dienās daudz nevar paspēt padarīt. Un atvaļinājums paskrien nemanot. Ātri uz priekšu neiet.

Ar tagad pieejamajiem materiāliem un nelielām zināšanām, pats var daudz ko izdarīt.
Iekšējo apdari pilnībā, elektrību - savilkt vadus un salikt rozetes slēdžus, apkuri -savilkt caurules un radiatorus, izņemot varbūt katla apsaisti, ūdensvads, kanalizācija, - tas viss ir veicams pašu rokām, ja labi grib. Ko nesaprot - netā ir daudz pamācību youtubē.
+ ja kaut kas jāremontē paši visu zin kas un kā, nevajag nekādus meistarus saukt.
+ pieredze vienmēr noderēs
+ ietaupīti līdzekļi un gandarījums par paveikto pašu spēkiem