Studentes gados ziņām sekoju līdzi visai intensīvi - katru dienu lasīju ziņas interneta portālos, regulāri skatījos dažādus TV ziņu raidījumus, piemēram, Nekā Personīga, De Facto, Viens pret Viens u.tml. Bet nu jau kādus gadus 2 ziņām sekoju līdzi arvien mazāk un mazāk. Darba dienās uzmetu acis ziņu virsrakstiem Delfos, Apollo un Jauns.lv. Savukārt pilnus rakstus lasu ļoti reti, lielākoties, ja raksts ir par kaut kādām nodokļu izmaiņām vai citām aktuālām lietām, kas skar mani tieši vai ieintriģē. Ntos rakstus par banku krīzēm, Rimševicu, ABLV, Lembergu, Putinu, Trampu u.tml. nelasu. Brīvdienās vispār internetā neeju, ja vien nevajag apskatīties kāda pasākuma afišu, transporta kustības grafiku vai kāda veikala darba laikus. Atpalikusi no dzīves nejūtos.
Kāpēc ziņām sekoju līdzi arvien mazāk un mazāk? Jo lielākā daļa rakstu ir tendenciozi, orientēti uz "sensācijas" radīšanu, tematiski ir pārāk vienveidīgi. Apnīk vislaik lasīt negācijas vai kārtējo rakstu, kurā atreferē jau iepriekš rakstīto un neko jaunu nepasaka. Jā, daļēji arī neinteresē lielākajā daļā rakstu apskatītie politikas un biznesa jautājumi. Dodu priekšroku "vieglajai" lasāmvielai - rakstiem par kultūras pasākumiem, apskates vietām, veselības padomiem, intervijām ar cilvēkiem u.tml.