Pirmā ratu pastaiga

Oj, tas latviešu aptrakums ar ratu pastaigām...
.
Dikti aukstā laikā liku ratos, iestūmu blakus istabā, atvēru logu, rati blakus, un gulēja bērns svaigā gaisā. Bērns var tikt pie labi daudz svaiga gaisa arī bez labas mātes būtiskākās pazīmes - mīlestības uz ratu pastaigām.

Vasaras bērni man, gāju jau nākamajā dienā pēc atgriešanās no DzN.

Oj, tas latviešu aptrakums ar ratu pastaigām...

Ka tad tas domāts? Nav jau runa par to, cik km katra nostaigā, bet par to, cik iklgu laiku bērns tiek pie svaiga gaisa... Lai gan, man ļoooooti patika tieši staigāt garos gabalus. Tagad šī BKA daļa pietrūkst...

Oj, tas latviešu aptrakums ar ratu pastaigām...

Jā, es arī sākumā brīnījos. Bet tā nu tas ir, šeit Luxembourg pastaigās ar ratiem redzu tikai ārvalstniekus. Vietējie retu reizi, satiekoties ar paziņām, pastaigā pa promenādi. Bet lielākoties atstāj mazuli gulēt dārzā. Un šeit nemaz tik bieži negadās redzēt kulbas ratus.
Mans bērns sāka toleret pastaigas ap 3 mēnešu vecumu, savādāk spiedza pa pusmiestu, nekāda patikama nodarbe tā nebija iesākumā (t)

Novembrī piedzima, bet ar ratiem izgāju tik pēc kādas nedēļas, pusotras. Gribējās ātrāk, bet pirmo nedēļu es pat pastaigāt īsti nevarēju un visas kustības bija mocības.

Mazā piedzima marta sākumā, pirmajā pastaigā, ja nemaldos, izgājām viņas sestajā dieniņā. Tad marts bija siltāks nekā šogad.

Gājām pastaigā 4. dienā (aprīļa beigas, bet laiks bija tāds meh - man vēl mētelis bija), nekādus laikus neievēroju, pa 10 min u.tml. klāt neliku. Par to viedokļi dalās, kursos arī teica, lai palēnām to sāk darīt, bet slimnīcā mums teica, ka neko tās 10 min neietekmē, lai uzreiz normāli iet ārā un viss, nav ko skaitīt minūtes.

Kāpēc aptrakums? Jo viss ciklējas tieši ap ratu pastaigām - ārā -15, bērns ietīts tā, ka tikai deguns rēgojas, vēl kulba ar segu pārsegta lai aukstums (un gaiss arī) klāt netiek, bet nē, speras māte-varone 2h gar šosejas malu, tipa ratu pastaigas ir svarīgas!
.
Ja ir balkons, uz kura tas bērns ratos varētu gulēt kaut visu dienu, tas nav variants - vajag ratu pastaigas! Ja ir dārzs (kā man), tad tāpat taču vajag teikt - aizej, 57days, pastaigā ar ratiem! Bērns guļ, rati ar mani nesarunājas, bet nē - ar ratiem taču vajag pastaigāt.
.
Atvainojiet, personīgā trauma, izlieku uz visiem pārējiem :-D
.
Cita lieta, kad tas mazais lielāks, lūr, kas pasaulē notiek, tur jā - pilnīgi skaidrs, ka ne nu pats ies, ne varēs panest, ratos iekšā un iet iekarot pasauli, bet zīdainim un gulēšanai ratu pastaigas nebūt nav vienīgais veids, kā tikt pie labi daudz svaiga gaisa.

Nez, dīvaini, nekad neesmu ar šādu attieksmi saskārusies. Lai gan - es vispār grūtniecības un BKA laikā praktiski nekomunicēju ar citām grūtniecēm/jaunajām māmiņām gluži vienkārši, jo man besī visa tā ņemšanās par un ap to, kas ir "pareizi" un, kas ne. Tādēļ, lai sevi lieki netraumētu, izveirījos max no šādas komunikācijas :D Neko nejūtos zaudējusi :D

Atvainojiet, personīgā trauma, izlieku uz visiem pārējiem

Tā arī izskatās! :-D Es arī eju ārā, neskatoties uz to, cik lieli mīnusi ir, nezināju, ka kāds uz mani par to var šķībi skatīties, laikam tāpēc, ka pašai diezgan vienalga, kā dara citas mammas..

Man tās ratu pastaigas pašai bija svarīgas, es arī principā katru dienu gāju, neskatoties uz laika apskatākļiem, jo man to priekš sevis gribējās.
Man tā bija īsta atpūta, pastaigāties svaigā gaisā, paķert take away kafiju un baudīt mieru un klusumu.

ņam ņam, paranoid, nu tur jau tā lieta - ir kam patīk staigāt. Ja es dzīvotu centrā, kur var dabūt Take Away kafiju un klīst, lūrot skatlogos, es arī gan jau, ka pastaigas vairāk mīlētu. Es vienkārši neuzskatu, ka tas ir jādara, ja negribās, sevišķi vēl, ja ir, kur tos ratus svaigā gaisā noparkot.
.
Tāpēc baigi rēķināt, vai mēneša vecumā iziet pirmajā pastaigā nav nepieklājīgi vēlu - - - nu....

Man riebās rati. Ciest nevaru to agregātu. Tādēļ, tiklīdz mazais iemanījās staigāt, es ļoti maz viņus izmantoju. Visur gājām ar kājām. Arī uz veikalu. Cik mazais varēja paiet tik gāja, kad nevarēja - nesu un atkal gāja. Man tā bija neizsakāmi vieglāk nekā ar ratiem. Ratus lietojām tikai tad, kad tētis bija līdzi vai jebkurš cits, kuram ļoti patika stumt. :D

Eueueu, meitenes, ja kas, nepadomājiet nepareizi! :D nejau es kaut kā "aprunājot" vai kā citādi "stalkojot" "bāžu savu degunu" citu darīšanās! :D tā bija vienkārša, parasta interese jeb jautājums, kas acumirklī ienāca prātā man kā sievietei, kas kādreiz , cerams, kļūs par māti, bez jebkādiem pārmetumiem tai manai draudzenei, kādēļ viņa "tik vēlu" izvedusi bērnu pastaigā.

Pirmā reize pastaigā ar ratiem bija bērna 7 dzīves dienā. Novembra beigas, ārā bija -5 grādi, pastaigas ilgums 15 min., nākamā jau bija 30 min. un tad jau pa stundai/divām.
Patiesībā apskaužu tās sievietes, kas savus bērniņus var ielikt ratos uz balkona, vai atstāt kombinezonā istabā pie atvērta loga, jo mana dāma normāli pa dienu guļ tikai tad, ja dodamies laukā ar ratiem, arī tad visu laiku jābūt kustība, savādāk ceļas augšā. Tā kā mans krūts bērns ēd ik pa pusotrai/divām stundām, tad tā arī ir vienīgā iespēja nedaudz atiet no visa un izvēdināt galvu, pastiept nākamo barošanas reizi kaut par pusstundu. Pirmais bija pudeļbērns, tas ratos varēja arī stundas trīs nolauzt, tad arī gājām pastaigā, tik krietni garāku maršrutu izvēlējāmies, tagad tāda raustīšanās ap māju.

Nekad neesmu ievērojusi kādus "pareizos"vai "nepareizos" māmiņu pienākumus, kā gribēju tā darīju, bija nedēļas kad katru dienu gāju ārā,bija kad varēju neiet kaut 2nedēļas ārā,bet tas nenozīmē,ka mazais gulēja bezgaisa istabā,bez svaiga gaisa, nē nebut nē, logu atvēru, un svaigas gaiss smuki ienāca istabā:-D. Tāpat par barošanu, atceros,ka man viena draudzene teica,kā es nebaroju ar krūti??? Mēnesī +/- to darīju, pēc tam sapratu,ka ne man prieks,ne mazajam, pie tam atklāti sakot man nebija prieks,ka 24/7 esmu staigājosa piena kanna, kur karājas mazais, nu nepatika man tas, bet draudzene uzreiz , nu kā es nesaprotu ,bērnam vajaga mammu? Man berns pa 2h pie krūts karājas un tas laiks ir jāpārcieš, nu uzskatu ka bērnam es varu būt mamma ari bez tās krūts karasanas . Pie tam man nebija pacietības domāt ko var un ko nevar ēst,lai mazajam pēc tam nav vēdergraizes no mana apēsta:-). Draudzene teica ka dzīvoja uz plikiem grieķiem un vārītas vistas,nu man personīgi liekas,nu lai cik es ļoti mīlētu savu dēliņu, dzīvot tā es nespētu. Un vēl man patīk lēnām mierīgi paēst,ne ātri norīt,jo tak var bērns kuru katru brīdi atkal prasīt krūti.
Nu mazliet no tēmas nogaju:-D.
Par pastaigu ar ,kad prasīja vai biju jau ārā,tas bija pēc nedēļas, tad vēl nebiju, tad bija tāds KO??? KĀ?? Mazajam tak vajāja svaigu gaisu! Es jau 2dienā pēc dzemdībām biju ārā! Nu tas jauki,bet ne man bija vēlēšanās,ne spēka iet,jo pirmo nedēļu kustejos kā atvainojos veca tantiņa kas salikta kopā:-D.

es vispār grūtniecības un BKA laikā praktiski nekomunicēju ar citām grūtniecēm/jaunajām māmiņām gluži vienkārši, jo man besī visa tā ņemšanās par un ap to, kas ir "pareizi" un, kas ne.

Man tas pats, draugs vienu brīdi piesējās, ka sēžu viena mājas un kāpec neeju draudzēties ar citām mammām, bet man ir skaidrs ka ar tādām pareizajām man nav pa ceļam. Ir man viena radiniece, bērns 3 mēnešus jaunāks par manu, audzina viņu kā pēc grāmatas, cik ideāli vien var, man jau ir nenormāli apnicis klausīties no omām cik viņa pareizi visu dara, bērns ir tagad viņas visuma centrs. Pilnīgi neinteresē draudzēties ar tādām mātēm.

Manai meitai bija posms, kad citādi negulēja, tikai ratos, kas kustas uz priekšu (šūpināšana uz balkona nederēja), tad nu es no tām ķertajām mātēm, kas 1x pat vētrā gāja staigāt :D Paldies Dievam tas posms ir garām :D

Tikko atbraucot no dzemdību nama, sanāk 3šajā dienā pēc dzemdībām

Tikko atbraucot no dzemdību nama, sanāk 3šajā dienā pēc dzemdībām