Mēģināšu īsi.
Esmu precējusies 3 gadus,nezinu,vai tas ko maina,bet viņš ir 11 gadus vecāks. Tas gan nav radījis nekādas problēmas,mums vienmēr ir bijušas mīļas un tuvas attiecības, bet ir viens bet...
Viņs negrib un gandrīz aizliedz man kontaktēkties ar vīriešu dzimuma pārstāvjiem ārpus darba ar pamatojumu - tu esi precējusies! Ok,paskaidrošu...
Es strādāju samērā jaunā kolektīvā,visi ir ap/zem 30. Neesam labākie draugi,bet mums ir foršas,draudzīgas attiecības,šad tad saskrienamies arī ārpus darba. Loģiski,zinam viens otra kontaktus. Nu lūk. Šo otrdienu un trešdienu paņēmu darbā brīvdienas,bija miljons lietas jānokārto utt. Parasti darbā viens otram pasaka,ka man rīt brīvdienas utt,bet visā jezgā piemirsu. Otrdien neierodos darbā. Trešdien arī. Ceturtdienas rītā man zvana kolēģis,ar kur mums ir foršas ( bez jebkādiem zemtekstiem ) un jautā vai man viss kārtībā,vai kaut kas noticis,neesmu darbā,nevienam neko neesmu teikusi. Pateicu,ka jā,man viss ok utt. Minūtes 3 nopļāpājām. Viss. Manējaim uzreiz jautājums - kas tev tur zvana,izklausījās pēc vīrieša balss. Pateicu kas un kā un pretī jautājums - kāpēc viņš tev zvana? Kāpēc viņam ir tavs numurs? Kāpēc kāda no meitenēm nezvanīja.
Nu bāāā... varbūt mani notriecis autobuss un cilvēki interesējās. Pasaki,ka tu esi precējusies - nevienam tev nav jāzvana vai īsziņas jāsūta. Ja godīgi biju mērenā šokā,jo man tas liekas tika pašsaprotami un pat loģiski,ka kāds interesējās.
Pagājušo gad,kamēr gulēju pludmalē,FB pamanīju,ka viens no departamenta šefiem aizgāja no darba. Uzrakstīju viņam kas un kā,ko tāds lēmums,sarunājām saskrieties,atdod suvenīrus,ko viņš man palūdz atvest. Viņa uzstādījums - ja viņš aizgāja prom no darba,viss,aizmirsti,tev nearvienu vairāk nav jākontaktējas un jārunā.
Es nezinu,man liekas,ka viņš domā,ka es eju pa ielu un dalu savu numuru pa labi un kreisi,lai visi man tik zvana,lai gan realitātē es ar "nešķīstajiem vīriešiem" kontaktējos labi ja reizi mēnesī un tas pats ar domu - kā iet,kas jauns,pasveicini bijušos kolēģus. Nekas vairāk.
Katru reizi,kad es daru kaut ko telefonā,viņam ir aizdomas,ka es ar kādu čatoju,kādam rakstu utt. Bet es to nedaru! Esmu šo skaidrojusi,skaidrojusi un vēlreiz skaidrojusi,ka es nečatoju ar kaut kādiem mistiskiem džekiem!
Kaut kad viņš man teica,ka es pēdējā laikā esmu mainījusies,neesmu vairs tik mīļa utt,bet loģiski,ka esmu mainījusies!! Ja tu mani turi aizdomās par visu un visiem,ja pat nevaru paņemt rokās telefonu, bez aizdomām,ko man citu darīt...
Es varbūt saprastu,ka es stundām runātu pa telefonu,ietu katru vīkendu uz klubiem un blandītos apkārt pa naktīm,bet es to nedaru! Es neesmu devusi nekādu iemeslu šādai viņai rīcībai...
Esmu sākusi domāt,vai varu dzīvot šādu dzīvi ar uzstādījumu - tu esi precējusies,nevienam tavam numuram nav jābūt,nevienam vīriešu kārtas pārstāvim par tevi nav jāinteresējas...