Olšūnu kari

Palasot pēdējās lapas, ieejot nedaudz offtopicā - atvainojos, ja kādu aizskaršu kādu jūtīgu dvēseli, bet man šķiet šausmīgi aprobežoti, es pat teiktu, kaitinoši aprobežoti uzskatīt, ka "ja es to un to nekad nedarītu, tad tas ir nepieņemami, tizli un pretīgi!". Jā, arī es nekad nedonorētu olšūnu, nekad neizmantotu olšūnu donora pakalpojumus un mākslīgo apaugļošanu. Ja es vēl teorētiski apsveru domu, ka neplānoti ieņemtu bērnu es varētu izlemt paturēt kaut kādā brīdī, tad augstāk minētie "nekad" manā dzīves laikā tiešām būs "nekad". Vai tāpēc man tas šķiet amorāli, pretīgi vai nepareizi? Nē!!! Es to uzskatu par normu. Tā ir citu cilvēku izvēle, par kuru tev nav NEKĀDAS DAĻAS. Absolūti un pilnīgi nekādas. Tā ir citu sieviešu izvēle - darīt to. Izvēlēties mākslīgo apaugļošanu, donoru, adoptēt bērnu, neadoptēt bērnu, ...
*
Cita lieta - mēs varam diskutēt par to, vai neauglības ārstēšana būtu jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem. Cik zinu, samaksa par olšūnām ir privāts bizness (vai nav?), bet ir lietas, kas ir no valsts budžeta, par to gan var būt sabiedrības cepiens. Tomēr no otras puses - radikāli nepiekrīti kaut kam - dibini savu partiju, maini pastāvošo iekārtu vai ej dzīvot mežā. Nevari? Negribi? Tad samierinies. Man arī liela daļa dažnedažādu likumu un noteikumu šķiet absurdi, stulbi un nesamērīgi, bet ir lietas, kuras ir jāpieņem.

Tas ir kā staigāt pa ielu un domāt, vai cilvēks, kas saņēmis manas ziedotās asinis, tagad ir mans asinsbrālis vai dvēseļu radinieks?

Šī jau ir pilnīgi citas pakāpes lieta. Ne jau pilnībā visas asinis tika pārlietas. Olšūnu nedala, nepavairo un neattīsta tādā veidā.

Par šo tēmu jau esmu izteikusies cosmo, un, protams, man krita krāgā. Jo es uzskatu, ka rodas neskaitāmas ētiskas problēmas - bērnam ir 2 mātes, un nav skaidrs, kura tad ir īstā - tā, kuras DNS sastāda bērna DNS 50% vai arī tā, kas viņu dzemdējusi. Filosofiski medicīnisks "mindfuck".

Tas ir kā staigāt pa ielu un domāt, vai cilvēks, kas saņēmis manas ziedotās asinis, tagad ir mans asinsbrālis vai dvēseļu radinieks?

Šeit cilvēks parāda, ka nezina, kas ir DNS un kā rodas bērni.

Mjā salīdzinājumi ar te visi ir kaut kāds sviests, liek domāt ka ne viena ne otra puse īsti nesaprot par ko ir runa, tik kaut ko bļauj :D

Nezina, nezina, Zinas tante neko nezina :-D
ar vienu informācijas pilnu šūnu vēl nepietiek, lai bērnu varētu saukt par savu bērnu. Tik daudz kas ir atkarīgs no iznēsātājas organismā, psihē un vidē notiekošā, no audzināšanas, no vides utt. Šūna tajā visā, protams ir pamatā, bet ne tik pamatīgi, lai pēc ziedošanas varētu iet pa ielām "savus bērniņus" meklējot.
Surogātmātes iznēsāts bērns arī ir divu šūnu produkts, bet fizioloģiski iespaids būs no visiem trim iesaistītajiem.

Duuja, atvaino, bet nesapratu, ko Tu gribēji pateikt..

"Piekrītu arī tam, ka izlietota olšūna, kas kaut kur mēģenē saplūst ar spermatozoīdu un tā, kas aiziet paketēs ir viens un tas pats, ja jautājam, vai sievieti, kuras oraganismu šī šūna ir pametusi, varam saukt par māti. Nu nav donore nekāda otrā māte. Tas ir kā staigāt pa ielu un domāt, vai cilvēks, kas saņēmis manas ziedotās asinis, tagad ir mans asinsbrālis vai dvēseļu radiniek"
Milzīgs pluss šim viedoklim!
Bet, par šo tēmu runājot bija cita diskusija par orgānu ziedošanu, kur daži cilvēki teica, ka nekad neziedotu gan dzīves laikā, gan pēc nāves, jo, kā tad ar Maniem orgāniem kāds staigās apkārt?! Bet OK, tam vismaz ir jēga, jo tas (orgāns - niere, piemēram) ir kaut kas jau pastāvošs, strādājošs un no tā atkarīga tava eksistence, bet olšūna.. Ir tikai olšūna, kas katru mēnesi tiek izmesta un saukt to par bērnu ir vienkārši smieklīgi. Bet tur laikam varbūt sastopas kaut kādu ticīgo uzskati? Jo domājams, ka cilvēki, kas domā, ka olšūna ir bērns, ir arī pret abortiem, jo nogalināt bērnu ir slepkavība. Kaut kā tā? Tikai ideju lidojums. :)

Cheryl, man zināmā gadījumā samaksāja uzreiz, kad nodeva, nevis tad, kad kāds pieteicās. Tas gan bija pirms kāda laika, bet šādi un līdzīgi jautājumi tiktu atrunāti pirmajā vizītē klīnikā. Ja interesē, var aiziet kaut tikai aprunāties.

Ir tikai olšūna, kas katru mēnesi tiek izmesta un saukt to par bērnu ir vienkārši smieklīgi.

Spermotozoīds arī tiek noslaucīts vai izmests, ja vien neapaugļo sievieti. Bet, ja tas notiek, tad spermas donors nav bioloģiskais tēvs? Grozies, kā gribi, bet bērnam ir 50% DNS no viena vecāka un no otra - attiecīgi no katra dzimumšūnām.

Un ja pāris, kurā vīrietis ir neauglīgs, paņem donora spermu, arī ir divi tēti? Fizioloģiski jā, tas pats donors, bet psiholoģiski un visādi citādi tomēr īsti nē...

Zinas tante, loģiski, ka bioloģiskais tētis ir donors, bet audzina cits. Tāpat kā jebkurš cits gadījums, kad bērns uztaisīts, bet tētis aizlaidies lapās.

Bet bioloģiskais tētis, ir cilvēks, ko māte pazīst, kam pati gūlusies augšā apakšā un visā šajā labprātīgi iesaistījusies. Īsts cilvēks. Kamēr donors ir fails kartotēkā. Tas pats ar olšūnu. Vārdi māte/tēvs gluži te neiekrīt.

Tāpēc es teicu, ka rodas ētiskas dabas jautājumi. It kā vecāks viens, bet gēni citi. It kā viena māte iznēsājusi, bet iedzimtība no pavisam citas sievietes. Utt.

Tāpēc es teicu, ka rodas ētiskas dabas jautājumi. It kā vecāks viens, bet gēni citi. It kā viena māte iznēsājusi, bet iedzimtība no pavisam citas sievietes. Utt.

Tas pats notiek arī pēc adopcijas.

Vispār tā interesanti sanāk. "Donore nav māte", jo olšūna neko nenozīmē. Man tad ir jautājums, kāda ir jūsu attieksme pret surogātmātēm? Tad olšūna ir no sievietes, kas bērniņu vēlas un nespēj iznēsāt. Tad iznēsā cita. Latvijā tas gan ir aizliegts, bet nu vienalga. Vai tai sievietei, kas grib bērniņu un no viņas olšūnas bērniņu iznēsās surogātmāte, arī liksies, ka olšūna neko nenozīmē un ka patiesībā tas nebūs viņas bērns? Tad jēga vispār tādam procesam?
Un vēl nesaprotu, kā tā surogātmāte var iznēsāt bērniņu un pēc tam viņu atdot, jo tas jau "nav viņas bērns"... (t) Olšūnu ziedošanu es vēl varu saprast - pati gan neziedotu, bet nenosodu tās, kas ziedo. Bet bērniņa iznēsāšana tomēr ir daudz sarežģītāks un intīmāks process, kustības, spērieni... (t)

Vai tai sievietei, kas grib bērniņu un no viņas olšūnas bērniņu iznēsās surogātmāte, arī liksies, ka olšūna neko nenozīmē un ka patiesībā tas nebūs viņas bērns?

Tad pagriezīsim otrādi :D Kā vajag, tā pagriež to jautājumu. Bet būtība jau nemainās. Dabā tā nenotiek, un tāpēc rodas jauni jautājumi, uz kuriem neviens nespēj atbildēt, kā izskatās. (Es neesmu pret mākslīgo apaugļošanu. Es tikai filosofēju par to, cik tālu zinātne izmaina dabas procesus un kādas tam ir sekas).

Vai tai sievietei, kas grib bērniņu un no viņas olšūnas bērniņu iznēsās surogātmāte, arī liksies, ka olšūna neko nenozīmē un ka patiesībā tas nebūs viņas bērns?

Protams, ka viņas bērns, nav jau tā tikai olšūna - bez tās jau nekas vispār nesanāktu.

Bet bioloģiskais tētis, ir cilvēks, ko māte pazīst, kam pati gūlusies augšā apakšā un visā šajā labprātīgi iesaistījusies. Īsts cilvēks. Kamēr donors ir fails kartotēkā

Kas tas par sviestu? :D
Tad jau varētu teikt, ka mākslīgās apaugļošanas bērniem nav tēva vispār...jo tas var būt tikai kāds zem kā māte gūlusies...?

Ja ir tik strikta nostāja par to, ka nedrīkst iet pretēji tam, kā dabā iekārtots, tad, cerams, ka šī viedokļa paudējas nelieto kontracepcijas tabltetes, jo sievietes reproduktīvie procesi ir dabiski procesi, kurus nav paredzēts nekā mākslīgi bloķēt un izmainīt.

Protams, ka viņas bērns, nav jau tā tikai olšūna - bez tās jau nekas vispār nesanāktu.

Dubultmorāle.
Tikko taču šeit pat šai tēmā runāja, ka bērns ir tai sievietei, kas iznēsā - tā esot māte. :) Tagad jau otrādi. :)