Kas nepatīk cilvēkos?

Melošana un lielīšanās;-)

No izdarībām man riebjas, ka cilvēki ir nepieklājīgi pret personālu. Stāvu rindā Narvesenā, un priekšējais. vīrietis kaut ko uzbrauc pārdevējai vai stacijā neatbild ar Labdien :D tādus cilvēkus varētu aiz ausīm sapurināt, nenormāli nepatīk, bet saprotu, ka nav ko līst pa vidu.
Man besī, ka cilvēki kavē un nerēķinās ar citu laiku. Un ka iet lēnām pa trotuāra vidu :D Tās tādas mazākas lietas.
No lielajām protams, ka meli, nodevība, aprunāšana aiz muguras.

SKaudība arī.. Man ir viena paziņa, kurai visu laiku kaut kas skauž. :D Pateicu,ka universitātē Erasmusā braukšu uz citu valsti, viņa teica,ka nevis apsveicu,forši,bet ka skauž :D kaut gan mācās ar mani vienā kursā un pati var aizbraukt erasmusā, ja grib :D

Visvairāk, nu tā kā in general kaitina stulbums, es ciest nevaru dumjus cilvēkus, patiešām. Es te nerunāju par neprasmi lietot komatus vai kaut kāda izglītības līmeņa neesamību, bet gan par globālu stulbumu. Ņem ātros kredītus, neprot apieties ar naudu, neizsargājas un brīnās, ka rodas bērni, fanātiski iesaistās sektās, tic visādiem aizspriedumiem un mītiem, utml.
No mazajām lietām - ja man ir slikts garastāvoklis, mani var nokaitināt lēnīgi, tūļīgi cilvēki, kā arī tie, kuri cūcīgi ēd, nosmērē muti, drēbes ar ēdienu, ļoti skaļi cilvēki.

Bez jau piesauktajām lietām besī skaļi, klaigājoši cilvēki. īpaši, ja tie ir pieaugušie. /sievietes baros, kas spiedz. Cilvēki, kas nespēj ieklausīties argumentos, tie ar ko sarunājoties par kādu problēmu, tikpat labi varētu runāt ar zosi. Tie, kas neprot pieklājību divgadnieka līmenī - labdien, uz redzēšanos, lūdzu un paldies. Šis ir pusaudžu lielākais klupšanas akmens. Mazākos bērnos besī viņu vecāki. Man klientu apkalpošanā strādājot ir bijis tā, ka mazais bērns aiznesas cauri 4iem drošības vārtiņiem (mazam bērnam tur vienam vispār nav jāstaigā) un vecāki man bļauj virsū, kā es to varot pieļaut, viņu bērns taču pazudīs. Vienkārši - ko? (t) Vecos cilvēkos besī viņiem pakaļ staigājošā nāves ēna. Ne tikai sirds vainas, holesterīns vai lēkme, bet visi viņus grib nonest no kājām, viņiem kaut ko nocirst vai nogriezt vai vienkārši apkrāpt līdz nāvei. Besī radikāli cilvēki. Radikāli politikā, radikālas feministes, radikāli sportisti, radikāli bumeristi utt.

Visvairāk cilvēkos nepatīk liekulība un augstprātība.

Konservatīvisms. Tas, ka cilvēks savā prātā un uzskatos ir aizkavējies viduslaikos.

Melošana, neuzticība, iedomība, skaudība, slinkums, lielīgums, negatīvisms.

Man besī, ka cilvēki kavē un nerēķinās ar citu laiku

Tas laikam ir tas, ar ko visvairāk ikdienā saskaros, tāpēc arī visvairāk kaitina. (t)
Ā, un vēl man riebjas, ka cilvēks domā, ka viņam vienmēr ir taisnība. Pat tad, kad uzskatāmi nav, bet viņš jau to neatzīs, bet meklēs veidus, kā pierādīt, ka ir.

Pārdomāšana, kavēšana, uzmešana pēdējā mirklī, nespēja tieši pateikt nē, ja ,kaut ko nevēlas , savu uzskatu uzspiešana apkārtējiem, centu skaitītāji, cilvēki ,kuri pārlieku mēģina izdabāt visiem apkārtējiem (atdos pēdējos 10Eur citam ,bet pats tajā mirklī mirs badā un nebūs par ,ko nopirkt pārtiku vai tml.), necenšanās iegūt labāku nākotni ,ja pats esi iestidzis "dubļos", personas ,kuras mūžīgi kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem . Kategorija ,kura uzskata, it kā jādzīvo pareizi ,perfekti un mūžīgi norāda uz citu kļūdām, uz to ,kas neatbilst perfektās dzīves motīviem, bet tai pašā laika neievēro ,ko pats/i nedara pareizi , kādas robežas pārkāpj.

Neciesu cilveku stulbumu un liekulibu. Loti nepatik nenovidigi un cikstuligi cilveki- pasam nav ieksa iet un cinities par to, ko velas un viss ir slikti, bet otru, kas iet un dara, kritizes lidz pedejam.
Ar lenigajiem man ari nav pa celam- esmu atras dabas.

Un cilvēki ,kuri speciāli sarežģī savu dzīvi. Jā, jā - es tādus zinu.

Kūtrums un vienaldzība, čīkstēšana bet tai pat laikā nekā nedarīšana, jo nekas jau tāpat nemainīsies.
Vārdi neatbilst darbiem, šis nu ļoti kaitina, kā gudri runā, pērles bārsta, bet savos darbos visu "gudrību" nepielieto.
Nievājoši, neglīti runā par citiem. Piem, tā resnā Anna utt.
No mazajām lietām- pasākumos neizslēdz telefonam skaņu, filmē planšetēs pasākumu, ja neproti kā normāls cilvēks baudīt, tad skaties pa TV nevis caur planšeti. Durvis aizcērt deguna priekšā, tiešām grūti paskatīties pār plecu vai vēl kāds nenāk?!

Visvairāk man nesimpatizē nepieklājīgi, rupji, skopi, gļēvi un pārāk sīkumaini cilvēki, kā arī tādi, kas runā citiem aiz muguras (tad varu būt droša, ka šis cilvēks pēc tam tāpat aprunā arī mani).

Starpcitu, esmu lasījusi (NLP grāmatās), ka tās īpašības, kas mums absolūti riebjās citos cilvēkos vai nu piemīt vai arī kādreiz ir piemitušas mums pašiem. Kā jums šķiet?

tās īpašības, kas mums absolūti riebjās citos cilvēkos vai nu piemīt vai arī kādreiz ir piemitušas mums pašiem

Es šim nepiekrītu, jo, piemēram, man nekad nav bijuši ātrie kredīti, neapdomīgi pirkumi, kuri ievelk robu budžetā, neplānoti bērni, narkotiku atkarības, nekad neesmu bijusi sektās, utml., bet man izteikti kaitina cilvēki, kuri piekopj šādu dzīvesveidu. Ja man nepatīk, kad cilvēki ēdot čāpstina, par ko tas nez liecina? Nekad tā pati neesmu darījusi.

Ahh, viena lieta, kas šausmīgi kaitina vīriešos - ja pa šauru gaiteni vai trotuāru man pretī iet vīrietis, viņš nepaiet malā/ nepagriežas ar plecu, citiem vārdiem sakot, nepalaiž mani. Un mēs, protams, saskrienamies ar pleciem, jo es neuzskatu, ka man būtu jālaiž vīrietis. Nesaku, ka ir jāstāv miera stājā un jāsalutē man, vēl cepure jānovelk, bet vai tiešām ES esmu tā, kurai jāpagriež plecs vai jāuzkāpj uz brauktuves/krūmos?

Vairāk par visu laikam riebjas apzināta, regulāra kavēšana. Un pati tā nedaru.
.
No nenosauktā vēl mani kaitina pārlieku emocionāli cilvēki, visbiežāk tās ir sievietes. Īpaši kaitina piņkšķes, kas var apraudāties pilnīgi par jebko. Tāpat šajā kategorijā ietilpst visi balss pacēlāji, nevietā panikotāji, utt.
.
Un vēl ir kategorija cilvēku, kuriem vienkārši patīk strīdēties. Esmu to jau bērnībā novērojusi savu draudzeņu mammās, dažos savos rados, kolēģos. Tie var būt arī dzīvesbiedri, darba devēji, random cilvēki uz ielas. Viņi vienmēr atradīs iemeslu, lai pastrīdētos. Kā likums, pēc pāris stundām paši arī vairs neatceras, par ko strīdējās. Bet es tā nevaru. Es nepanesu strīdus, mani katrs konflikts izsit no sliedēm uz vairākām dienām.

Kaut kādas mazas lietas varbūt ir daudz, bet no tādām dzīvi ietekmējošām:
- kavēšana un nerēķināšanās ar citiem;
- savas "taisnības" uzspiešana citiem;
- stulbums;
- intrigu vīšana.
Par to, ka besī tas, kas piemīt pašam, nepiekrītu. Man drošivien piemīt dažādas citas sliktas lietas, bet nu šīs noteikti ne. Kavēšana jau nu točna nē.

Divkosība, draaaausmīgi riebjās, es tik ļoti neciešu tādus cilvēkus. Iedomība, tie, kuriem ap sevi vienmēr vajag drāmu. Un nekauņas. Principā, viss, kas man nepatīk, saistīts ar necieņu pret citiem. Labi, tu vari būt stulbs, slinks, nezinu, bet kad tas ir saistīts ar necieņu pret kādu citu.. Ej uz mežu dzīvot.