"psiho" ārsti

Ņem vērā, ka kopš ir eveselība, uz mēnesi tev izraksta viens psihiatrs zāles un viss. Jeb tu nevari aiziet pie viena ārsta, dabūt zāles un aiziet pie otra un dabūt citas zāles.

Šis izjauca visu plānu. :D
Es tagad esmu atradusi vienu, kas ir gan psihoterapeits, gan psihiatrs. Bet nu nevar jau zināt, cik kompetents būs pirmais, pie kura būšu trāpījusies. Gribu saprast, kāda ir diagnoze, kas notiek un kāpēc. Tad no speciālista uzzināt iespējamos ceļos - terapija vai zāles vajag. Ja nu uzreiz uzstātu uz zālēm, tad man tomēr gribētos pie vēl kāda pārbaudīt, vai tiešām - nu lai nav tā, ka konkrētais ārsts tik izraksta zāles un viss, bye bye uz aptieku un darbu izdarījusi. Kaut varētu kombinēt vai tikai īpašos gadījumos lietot, vai nu kā to mēdz darīt, lai vairāk iedziļinās.

Bet nav jau jēgas iet pie psihiatra, ja negribi dzert zāles. Tas tāpat kā aiziet pie zobārsta un neatvērt muti. Psihiatrs nenodarbojas ar terapiju un nekā bez zālēm vai ieteikumiem par stāšanos psihoneiroloģiskā slimnicā, kur arī būs jādzer zāles, tev nevar izdarīt. Vnk nevar saprast tavu motivāciju apmeklēt ārstu, kurš tikai izraksta zāles, ja negribi zāles. Protams, ka jebkurš ārsts teiks, ka ar zālēm tikai nepietiek - tas ir pašsaprotams fakts, ka vislabāk kombinēt ar terapiju vai kaut kādu sevis izzināšanas metodi, par to jau vispār šaubu nevar būt nekādā gadījumā, jo nepastāv tādas brīnumzāles, kas atrisina visu.

Bet ja ārstam ir abas divas specialitātes, nu gan, gan. Kāpēc tad tas nevarētu būt tieši labi? Man šķita, ka tad redzētu, ja offic vajag zāles, un ja nē vai kaut ko vieglu, tad zinātu un pats vadītu arī terapiju un ieteikumus, mācības bez tām. Vai tad domāju aplami?

Palasīju informāciju, nu it kā galīgi nepareizi nebūtu. Psihoterapeits var čammāties mēnešiem un tad pēc naudas izmešanas pateikt, lai tomēr meklē vēl psihiatru. Tad nu abu kombinācija šķiet loģiska.