Akmīļodieviņ, cik es esmu nikna! (e) Vienkārši esmu gatava kādam rīkli pārgrauzt. Man kaimiņos ievākušies primāti, kuri laikam neatšķir krāsas un regulāri, pardon me, piedirš zaļo atkritumu urnu ar ēdiena paliekām, higiēnas atkritumiem un citām burvīgām lietām. Es vienreiz, kad atkritumu savācēji to kasti neiztukšoja un atstāja pūšanai, lūdzot izvākt neatbilstošo, to visu savācu un uz urnas atstāju zīmīti/paskaidrojumu par to, kas kur liekams, mazums, cilvēki nezina. Divas nedēļas bija miers, šodien eju savas ūdens pudeles izmest un - voila!- atkal pretī veras smirdekļu pilns maiss. Es saprotu, ka šī reāli izklausās pēc garlaikotas vecmeitas problēmas, bet man pinkšķēt no niknuma gribas. :'-(