es jūtos debīli, man pat pašai par sevi nāk smiekli, godīgi.
es labu laiku vispār nedzeru un te es divas dienas pēc kārtas laku, atvainojiet, bet citādi to nenosaukt, vīnu pa taisno no pudeles, izpīpēju laikam divas paciņas, uzrakstīju protams visādus idiotismus :-D:-D
un ziniet, ko vēl es vakar sapratu.. varbūt tā vēl kādai ir bijis. man ne tik daudz pietrūkst tas cilvēks kā tāds, (jo trūkumu ir gana un daudz un es tos redzu, un pat "labākajos" mūsu laikos ir bijis daudz kas tizls, kā tā narkotika- mani mīl, es esmu vislabākā, visskaistākā, bla bla bla.
Tā atzīšana. It kā mana vērtība būtu atkarīga no tā, ka man rakstīs komplimentus watsapā.
pašai no sevis jau vēmies nāk, piedodiet.
un vēl, es skatos savas bildes, kā es agrāk izskatījos, un man liekas, ka ar visiem tiem pārdzīvojumiem man pat SEJA ir mainījusies. es izskatos ne pēc sevis. :-D un tad vēl sākas, ka liekas, nu viss, es tagad nesmuka.