Laucinieki

arī iesi ar fuksīti palīgā?

ir strādāšana un ir gudra strādāšana. Ja cilvēkam ir pieejama tehnika (un tehnika ir pieejama visiem) Ja esi muļķis ar fuksīti, tad ej un vīlē, bet nečinksti, ka grūti.

kamdēļ apņemties pašiem tik daudz darbus ka paši netiek galā.

Tieši tā!

zinas tante, to rēķinu var taisīt tālāk - cik kg kartupeļu un nez kā vēl (darbu jau mēs neskaitām, kā saprotams) tiek iegrūsts tajos lopos. un tad parēķināt, cik izmaksātu puscūci paņemt no fermas. ( o jā, protams, nedrīkst aizmirst, ka pašaudzētais ir garšīgāks...)

Rīdziniece, nu nemaz tik grūti nav atrast, ja jau vairākiem kaimiņiem tādi ir, kā arī pagasts pats par sevi nav no mazākajiem!

ak tad uz mežu ar tehniku. bet kartupeļus gan lai bērni lasa?

Rīdziniece, nu nemaz tik grūti nav atrast, ja jau vairākiem kaimiņiem tādi ir, kā arī pagasts pats par sevi nav no mazākajiem!

daudzi jau sudzas nez kapec. Man virene ar vienmer atrod, bet vina var visu!!! Savukart druska kas Rigas centra uzauga daudzus gadus dzivo laukos tagad, iznemot dazas zemenu dobes, siltumnicu un ziedus nekas liekas nav, zalajs visur, un neviena lopina, negrib.

lai vai kā, galvenais ir vienoties, aprunāties. bet to nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu, ka dzīve turpinās kā kaut kādos kolhoza piemājas saimniecības laikos

ja kāda man te tagad pateiks, ka viņai liek novākt 20 ha kartupeļu ar rokām, tad personīgi aizbraukšu ciemos pie viņas ģimenes un pastāstīšu par tehnikas nomas iespējām rajonā.
Salīdzināt KARTUPELI un KOKU. Ibio rio!

Tas viss noved tikai pie tā, ka man vairs nav vēlme apciemot vecākus, jo nav baigā luste pēc 5 darbadienu darba nedēļas un 2,5h ceļa ciemos vēl brīvdiena spavadīt strāadājot.
Ir bijis pat tā, ka ierodos ciemos, pie galda paēdam un uzreiz jaauj zābaki kāja;š jo reddz ir ats un tas jāpadara

vispar loto nefeini.A tu runaji ar viniem? Paskaidroji ka neesi pensija ka strada, + majas ar visu pasai jadara? Un cilvekam ir jaatpusas.

( o jā, protams, nedrīkst aizmirst, ka pašaudzētais ir garšīgāks...)

Tas vel ka garšīgs ir viena lieta, bet tu pats zini ko saviem lopiem esi barojis, kā kartupeļus un graudus audzējis, kā izturējies pret dabu un tur ne tikai garša cita, bet arī kvalitāte.

pastāstīšu par tehnikas nomas iespējām rajonā.

Tev tas varētu neienākt prātā, bet ne visi var atļauties tehniku nomāt.

Vispar ir dzirdets viedoklis no lauciniekiem ka doma ka Riga neko nav jadara, ed cauru dienu un vakarus restoranos, maju kalpones laikam uzkopj, nauadkokos aug, un visu met par velti...Riga ari darba nav jastrada. :-D

nē, zinas tant, tas nebija par kokiem un kartupeļiem, bet par šo '"pats sagrābies darbus, pats vainīgs, es te pie TV pasēdēšu"...

tas pats attiecas uz to, ka tētis ir sadomājis 10 cūkas nobarot, tad nu ģimene ies lasīt kartupeļus. domā, ka pelnīs ar tām cūkām? tad lai darbu apmaksā.

ja audzē te pieminētos superhektārus, tad gan jau, ka var gan atļauties. Ja tas ir mazs piemājas dārziņš pašu lietošanai, tad nudien neredzu te problēmu arī pašiem to izdarīt.
Uz katru ciemu vidēji ir pa vienam, diviem lielaismniekiem ar kruto tehniku. Pārejiem ir katram piektajam vizmaz vecais soroks mājās. Katram 20ajam kombains un siena rullētājs. Mūsējiem ir traktors, ecēšas, arkls. Kad vajag graudus nokult, tad samaksā 20€ kādam tuvākam vai tālākam kaimiņam par degvielu, piemet tik pat par dienas darbu un gatavs.
Ar tuvākajiem kaimiņiem manējie sametās zāles pļāvēja iegādei. Vienu uz trim. Stāv ieslēgts šķūnī, kam vajag tas nāk ar savām atslēgām un ņem. Ja kāds kaut ko salauž, pats arī salabo. Visi rūpējas kā par savu mantu.
Ja cilveks dzīvo savā noslēgtībā,un egoismā, nemāk ne muti atvērt, ne sarunāt, ne paprasīt kadam, vai piedāvāt pats, tad tiešām nav jābrīnās, ka grūti viņam.

Un ja ir tas briesmīgais nogurums, ja zini, ka vecāki prasīs palīdzību briesmīgi smagajos darbos un negribēsi pēc tam ņemt ne gaļu, ne dārzeņus, tad nu lūdzu kur problēma pateikt - sorrī, mammīt, sorrī, papu, esam noguruši, mums 40h darba nedēļa, darbi pa mājām, bērni vai kas, laidīsim atpūsties kaut kur.
Stulbi ir aizbraukt uz laukiem un kamēr citi strādā, sēdēt sapņainām acīm pie galda un vērties pari horizontam.

ja audzē te pieminētos superhektārus, tad gan jau, ka var gan atļauties. Ja tas ir mazs piemājas dārziņš pašu lietošanai, tad nudien neredzu te problēmu arī pašiem to izdarīt.

Ir arī kaut kas pa vidu starp superhektāriem un mazdārziņu;-) Un ar to soroku arī kādam ir jābrauc, jāprot saremontēt un apieties, dzīvē viss nav tik vienkārši. Starp citu, daudz kur laukos vispār nav neviena, kuru paprasīt palīgā, jo daļa nodzērušies, daļa veci un nespējīgi, bet spējīgā daļa - ārzemēs vai Rīgā.
Nokāp no saviem visuvarošajiem augstumiem, situācijas ir dažādas.

Protams, dažādas. Bet nu atbrauc savu vecāku bērns, viņam prasa palīdzību. Viņam grūti. Nu kapēc tad nenomenedžēt kaut kādu optimizāciju. Vieglāk ir ņaudēt, par to, ka viņam prasa un prasa.
Ja ar galvu domā, nevis acīm ciet metas iekšā runkuļu vagā, var izdomāt visu ko. Dzer daudz jā, ir visādas problēmas. Bet nezinu nevienu ciemu, kur visi būtu apdzērušies. Un arī no tiem, kas ir - arī viņiem tam naudu vajag. Mums laukos tieši lielākie dzērāji ir labākie palīgi. Nāk paravēt, paskaldīt utt., par barteri. Viņam pietiek ar polšu, cigaretēm, kārtīgām pusdienām un divīti kabatā, lai ciemā ieejot vēl var dvuļu nopirkt.
Citreiz jā, tiešām vajag ar tām mammām un papiem apsēsties un atgādināt - nu nestādi tomātus, nopirksim, iekonservēsim, būs savi. Mammas un papi jau arī mums paliek vecāki, vājāki, bet cilvēks ir pieradis strādāt. Savādāk neprot. Manējie ar laiku (tas aizņēma gadus 5 - nopērkam, likvidējam. Ai, nav ko darīt - nopērkam vēl) paši govis nolikvidēja, tagad ziemu sēž un krustenes min.

Paldies dievam es un visa mana un drauga ģimene ir pilsētnieki :D
Nezinu kas ir tie lauku labumi par ko dažas te sajūsmā...man arī ir bijis tā ka sadod kartupeļi maisus burkānus, ābolus vai vēl visādus dārzeņus. Bet nu reāli es tak katru dienu nešmorēju kartupeļus ar burkāniem lai vispār spētu to visu apēst, vai neēdu pa 10 āboliem dienā, nav man arī laika cept no tiem pīrāgus vai ko. Tas viss vnk sapūst un tiek izmests. Veikalā vai tirgū nopērk 3 burkānus un pietiek vakariņām. Lauku piens vispār nezinu kur lietojams.

Vai tu domā, ka tie cilvēki uztver darbu savā saimniecībā kā sadistisko nostrādināšanu?

Nu gan jau ka visiem nav vienādi, bet daudzi ir tādi, kas sūdzās, cik viņiem grūti, darba daudz, atpūsties nekur aizbraukt nevar pat ne uz vienu dienu, utt. Ja ir tik grūti, nu tad nedari. Vai arī beidz čīkstēt. Ir taču kaut kāds vidusceļš starp to nenormālo parstrādāšanos un sēdēšanu katru dienu istabā pie datora. Es arī nevarētu nosēdēt neko nedarīdama, tāpēc negribētu dzīvot dzīvoklī. Es jau kopš bērnības esmu darījusi visādus lauku darbus un arī tagad man patīk pastrādāt laukos, it īpaši kaut ko, kur uzreiz var redzēt rezultātu, piemēram, puķu stādīšana un ravēšana. Reizēm, kad kaut kam pieķeros, varu kaut 8 stundas no vietas nostrādāt un tas sagādā baudu un patīkamu nogurumu. Bet nu ne jau katru dienu no sešiem rītā līdz 12 vakarā!