Baigās aizdomas, ka posta autore nu nav gluži laukos izaugusi. Laukos neviens neko neuzņemas. Darbi vienkārši ir un tie vienkārši ir jādara. Un tā arī ir, kā te iepriekš rakstīja - tur nav laika sēdēt un dzert kafiju. Ja to vēlas darīt, tad ar tiem cilvēkiem tas arī jānorunā - "Čau, es ieskriešu uz kādu stundiņu kafiju padzert," Ja kādai no iesaistītajām pusēm tas nav ok - viens variants ir nebraukt, otrs variants aicināt pie sevis. Trešais - labāk sazvanīties, ja ir tik šausmīgi sāpīgi iziet palīgā apdarīt kādus darbiņus, lai būtu laiks vēlāk pakafijot un pakūkot (lai gan nav teikts, ka viņiem laba laika pavadīšana nozīmē tieši kafiju un kūkas).
Pieļauju, ka arī vecāki savu bērnu īsti neuztver kā ciemiņu, bet gan kā saimniecības daļu, kam jāpalīdz kopējā labumā, ja reiz tās papildus divas rokas un kājas ir parādījušās. Tā ir cita domāšana - nenoliedzami.