Krāsa
Es savējo kaķi radināju braukt mašīnā kopš mazotnes. Atceros pirmajā reizē ieliku viņu pārvadājamā somā uz aizmugurējā sēdekļa, šis sāka ņaudēt. Izlaidu ārā no somas, sāka brēkt vēl vairāk. Man sirds sāka lūzt, griezos atpakaļ un kaķi beigās atstāju mājās. Vēlāk mēģināju atkal, bet tad no somas neizlaidu ārā, un viņš pamazām pierada. Tagad jau braucot, soma stāv vaļā, un viņš var iet kur grib, bet viņš parasti paliek tur guļot. Tagad, kad braucu uz laukiem (2,5h brauciens), vienmēr viņu ņemu līdzi, jo tur iespēja izskrieties ārā un uzēst zāli.
Arī pie siksniņas radināju, nesu uz parku, bet viņam bija bail no visiem mazākajiem trokšņiem, īpaši viņam nepatika. Rudenī gāju uz mežu, kur cilvēku un ielas trokšņu nav, tad tur pastaigājām, tur jutās samērā ērti. Bet manējais nav tāds, kas baigi raujas ārā, viņš labāk sēž iekšā un nesmērē savu kažoku.