Barošana ar krūti

Kāpēc tu uz to tā iespringsti?
Man ar pirmo nesanāca, ar otro jau dzemdību somā bija pudelīte un maisījums, bet viss par brīnumu sanāca, bet noteikti nebēdātos, ja tā nebūtu.

Viss atkarīgs no tā, cik ļoti koncentrējies uz to, ka gribi barot tikai ar krūti. Ja tas ir būtiski, tad es tev ieteiktu aiziet pie kāda krūtsbarošanas konsultanta izrunāt visu, kas satrauc.

man tapat ka paranoid, ar pirmo bij jauktā barosana 2 menesi. Ar otro sagatavoju pudeliti, bet viss sanaca piens ir paldies Dievam!(l)(l)

Sāc ar to, ka aizej uz kādu zīdīšanas lekciju pie zīdīšanas konsultanta. Tur tev izstāstīs zīdīšanas fizioloģiju, jo tas, ko tu raksti ir iepriekšējās paaudzes mīti (zīdīšana ir zinātniski pētīta, ārsti zina mazāk par konsultantiem). Ja nu interesē ašā atbilde- no krūtīm bieza putra nekad ārā nenāks :D Pirmais pēc dzemdībām ir pirmpiens- dzeltenīgs šķidrums, ļoti mazā daudzumā (bet mazajam arī kuņģa tilpums ~1 tējk). Pēc dažām dienām parādās piens. Krūtīs piens ir divu veidu- vispirms izdalās (bērns izzīž vai māte atslauc) šķidrāks (tas domāts kā dzēriens) un kad tas izzīsts, izdalss otra veida piens, kas ir treknāks (domāts kā ēdiens). Ja pirmā veida pienu ir viegli atslaukt, tad otro ir grūtāk, jo atslaukšanas tehnika ļoti atšķiras no zīšanas (zīdainis spēj izzīst daudz daudz vairāk). Un piena daudzumi ietekmē zīšanas ilgums- jo vairāk/ilgāk zīž, jo vairāk piena veidojas. Padomju laikos zīdīja pēc stingra režīma, tāpēc ļoti bieži piena patiešām bija par maz un bērnus bija jāpiebaro. Ja māte daudz dzer (zīdošai mātei būtu jādzer ~2-3litri dienā) un ļauj zīdainim zīst neierobežoti, ļoti reti ir gadījumi, kad piena par maz. Visbiežāk mammas pašas sabojā zīdīšanu ar režīmiem un aizspriedumiem, jo iepriekšējās paaudzes mītus.

Piekrītu Minkai par lekcijas apmeklēšanu, pēc tās sapratu, ka pilnīgi nepareizi priekšstati par to, kas ir zīdīšana man bija stāstīti, tos visus vienkārši nākas izdzēst no savas galvas.

Ja māte daudz dzer (zīdošai mātei būtu jādzer ~2-3litri dienā) un ļauj zīdainim zīst neierobežoti, ļoti reti ir gadījumi, kad piena par maz. Visbiežāk mammas pašas sabojā zīdīšanu ar režīmiem un aizspriedumiem, jo iepriekšējās paaudzes mītus.

Jā un tad bērni ir pārbaroti, viss piens ar kuņģa sulu nāk uz augšu, un tad mātes brīnās, kāpēc mazuļiem zaļi puņķi. Un nabagam skalo degunu ar jūras ūdeni un jau no pāris mēnešu vecuma pilina deguna pilienus, kas bieži lietojot bojā gļotādu.
Un risinājums ir tikai viens. Ievērot režīmu, jo mazuļiem nav īsti sāta sajūtas un zīst var visu laiku, jo tas ir kā nomierinošs process.

lover, un ko tu darīji savādāk, ka tā lieta aizgāja? Pārdomāji savu stratēģiju un gāji uz lekcijām? vienkārši ir taču sievietes,kurām bez visām lekcijām viss aiziet. Ko viņas dara citādāk kā es? Man līdzi nebija ne knupju,ne pudeļu,biju pārliecināta,ka barošu pati. Ar pārliecinātību bija maz sakara. Jau dzemdību namā man pateica: te piena nav, gādājiet pudeli.

Jā un tad bērni ir pārbaroti, viss piens ar kuņģa sulu nāk uz augšu, un tad mātes brīnās, kāpēc mazuļiem zaļi puņķi.

Laktācijas konsultanti saka, ka zīdaini ar mātes pienu nevar pārbarot. Tu speacializējies šajā jomā?
Nevar būt, ka bērns sarijas pārāk daudz gaisa un tāpēc atspļauj pienu? Bērni ir dažādi - citi vairāk, citi mazāk atspļaus. Citi ēd biežāk, citi - retāk.
Ja bērnam ir zaļi puņķi, tad tā var būt arī infekcija un vajadzētu, lai ārsts apskata, nevis automātiski sākt lietot preperātus.

Jau dzemdību namā man pateica: te piena nav, gādājiet pudeli.

Ir šausmīgi, ka dzemdību namā kāds ko tādu var pateikt jaunajai māmiņai. Piens rodas galvā un, ja tev jau dzemdību namā šitā pasaka, nav brīnums, ka piens varētu nebūt. Galu gaā, itkā profesionālis tev tagad ir pateicis, ka piena tev nebūs un zemapziņā tas tev liet tā arī domāt.
Cik ilgi tu biji dzemdību namā? Uzreiz taču piens nesāk līt aumaļām.
...
Norvēģijā ļoti atbalsta barošanu ar krūti - darbinieki dzemdību nodaļā ir zinoši un, ja vajag - palīdz, konsultē, iesaka laktācijas konsultantus, ja vēlāk rastos vajadzība pēc tāda.

raven, trešajā dienā jau biju laukā. Atceros,ka krūtis ar pienu pielija tikai nedēļu pēc dzemdībam,bet tas bija caurspidigs. kamer devu vienu, no otras izteceja viss parejais. kad liku pie otras krūts,tur vairs nekā nebija. Krūts uz tausti bija tukša, bērns brēc, jo grib ēst,bet nekas netek. Murgaini diez gan. No vienas puses apzinos,ka tas var atkārtoties un "ja nav kazai piena, ta nav",bet tāpat pārdzīvoju.

Un te ir jautājums: kāda cerība,ka šoreiz aizies un piens būs? Vai kādai ir bijis pirmais pudeļbērns un otrais ar krūti barots?

Šis ir mans variants. Ar otru bērnu es tagad esmu kā staigājošs piena krāns, varētu vēl bariņu pabarot. Un pieniņš trekns, bērns ēd dūšīgi. Barošu, kamēr zobi sāks traucēt. Piens tik tiešām rodas galvā, tāpēc ir svarīgi, lai no pirmajiem mazuļa dzīves mirkļiem viss izdodas. Nedomā par neveiksmi, nepadodies un mazāk klausies apkārtējos padomos. Dzemdību namā darbiniekiem ir tieksme pie katra mazākā sarežģījuma iedot maisījumu, jo tā tak ir vieglāk.

7heaven, pastāsti,ko darīji citādāk šoreiz!

Atceros,ka krūtis ar pienu pielija tikai nedēļu pēc dzemdībam,bet tas bija caurspidigs. kamer devu vienu, no otras izteceja viss parejais. kad liku pie otras krūts,tur vairs nekā nebija. Krūts uz tausti bija tukša, bērns brēc, jo grib ēst,bet nekas netek. Murgaini diez gan. No vienas puses apzinos,ka tas var atkārtoties un "ja nav kazai piena, ta nav",bet tāpat pārdzīvoju.

Aizej uz lekciju pie sertificēta zīdīšanas konsultanta. Nopietni. Te vairāk izskatās nezināšanas un neprasmes gadījums, kad piena ražošana vienkārši nenostabilizējās. Uzzināsi, ko tādos gadījumos labāk darīt un iegūsi pārliecību par saviem spēkiem.

Selene es mazo baroju, kad viņš gribēja. Bieži ēda un kārtīgi ēda. Nebija nekāds barošanas režīms. Mazajam nekas nenāca ārā un puņķi nebija. Mazie ēd kad grib un cik daudz grib. Kad paēdis, tad neēd vairāk.

Jā un tad bērni ir pārbaroti, viss piens ar kuņģa sulu nāk uz augšu, un tad mātes brīnās, kāpēc mazuļiem zaļi puņķi. Un nabagam skalo degunu ar jūras ūdeni un jau no pāris mēnešu vecuma pilina deguna pilienus, kas bieži lietojot bojā gļotādu.
Un risinājums ir tikai viens. Ievērot režīmu, jo mazuļiem nav īsti sāta sajūtas un zīst var visu laiku, jo tas ir kā nomierinošs process.

Vienkārši ko?? :-D Šitāds sviests sen nebija lasīts.

Jau dzemdību namā man pateica: te piena nav, gādājiet pudeli.

Es teiktu, ka Tev nepaveicās ar personālu. (t) Jo arī Latvijā notiek tā, kā stāsta raven par Norvēģiju. Vismaz man apkārt bija tikai tādi cilvēki, vispār nevienā brīdī ne runas nebija par maisījumiem.
Standby, beidz stresot pirms laika un klausi Viedo minku. ;-)

Standby - gaidību laikā biju uz lekciju pie zīdīšanas konsultantes dūlas, kas pastāstīja par zīdīšanas pozām, kā pareizi bērniņam krūti jāsaķer un citām tehniskām lietām. Un viņa iedeva pārliecību, ka viss ir glābjams, tikai jāgrib cīnīties un meklēt risinājumus. Piena neesot tikai 3% mammu, tomēr statistika rāda, ka apmēram 45% bērnu no dzemdību nama tiek izrakstīti ar maisījumu. Drausmīgi. Tad nu es pēc dzemdībām ļoti vēroju, vai mazais pareizi ēd, vai zīž tehniski pareizi un palīdzēju, ja viņam neizdevās. Un uzspļāvu visām māsiņām un pirmās dienas baroju bērnu pēc pieprasījuma, lai krūtis sāk ražot pienu vairāk (lai ir arī piedāvājums). Pirmajā nedēļā tur arī nāca ārā pašķidrs ūdentiņš, bet mazulim neko vairāk arī nevajadzēja. Jā, baroju reizēm ik pēc pusstundas un pa stundai. Baroju pārsvarā naktīs, jo tad pieniņš ir vistreknākais. Pēc 2 nedēļām piens ir trekns, balts un ar kārtīgu tauku kārtiņu, mazais ēd retāk un nu jau ir režīms izveidojies ik pa 3h barošanai. Vienīgi piedāvājums sāk pārsniegt pieprasījumu un piens pa nakti pludo arī drēbēs. Galvenais ir nedomāt, ka tu kaut ko nevari. Tad arī nesanāks.

Selene raksta tipiskus padomju laiku mītus- pārbaros, atgrūdīs, būs puņķi, utt. Tajos laikos vajadzēja, lai sievietes strādā rūpnīcās nevis krāmējas ar zīdīšanu, bērnu auklēšanu. Tāpēc tajos laikos standarta zīdaiņu apkope bija autiņu nomaiņa, pabarošana ik pēc 3-4h, un nekāda auklēšana. Ko tik nebija izdomājuši- auklēšana rokās "izlutinās", barošana pēc pieprasījuma "pārbaros", mātes piens ir slikts, jo liess/zilgans/ūdeņaina, jāļauj kuņģim "atpūsties" (wtf???), utt. Un uzcītīgākajām sievietēm visbiežāk piens ātri izbeidzās.protams, arī tajos laikos bija daļa mammu, kas tos murgus neklausījās un vadījās pēc savām sajūtām (audzināja pēc mūsdienu metodēm).
Nevajag klausīties tos, kas nav zīdīšanas konsultanti vai pašiem nav izdevusies zīdīšana.
Spriežot pēc tā, ko autore uzrakstīja, ar laktāciju viss ir kārtībā. Bērnam bija jādod zīst arī "tukšās" krūtis, pašai jādzer kādas laktāciju veicinošas tējas (tām pat ir nosaukums "māmiņu tējas"), jāraugās, lai tie 2-3 litri sanāk, jāpasilda krūtis dušā un tā lieta būtu aizgājusi. Jo vairāk dzemdību namā dod zīst, jo ātrāk parādās "īstais" piens- krūtis lielas, karstas, bieži ar drudzi (saucamais piena drudzis). Pirmās divas nedēļas ir normāli, ja krūtsgali ir nozīsti līdz asinīm. Tāpat- piena tecēšana pa otru krūti, kamēr zīž vienu. Daudzām mammām sākums ir kā pa kalniem. Pēc pirmajām nedēļām parasti viss nokārtojas un zīdīšana kļūst viegla un ērta. Protams, ik pa mēnešiem var uzrasties piena "krīzes", bet tas ir nieks salīdzinājumā ar pašu sākumu.
Māmiņu klubs rīko bezmaksas zīdīšanas lekcijas. Aizej, uzzināsi daudz jauna un noderīga. Sameklē savai dzīvesvietai tuvāko zīdīšanas konsultanti (bezmaksas). Kad piedzims bērns, sazinies ar konsultanti, aicini palīgā (viņas bezmaksas brauc un konsultē mājās). Un neklausies ārstu komentārus un padomus par zīdīšanu. Viņi nepauž viedokli kā ārsti (tādas lietas ārstiem nemāca), bet gan kā cilvēki, kas nereti tic mītiem un māņiem.

pirmo beernu saaku barot ar kruuti un tad ap kaadiem 4 meeneshiem vinjsh slikti saaka pienjemties svaraa. man ieteica, lai baroju no abaam kruutiim utt.. tad peec kaadaam 2vaam nedeeljaam saaakaam ar maisiijumu un veel peec 2 tikai maisiijums.
otro beernu arii meeginaaju barot ar kruuti, bet tad, jau ap kaadaam 5 nedeeljaam daktere teica, ka mazaa slikti pienjemas svaraa, tad uzreiz paargaaju 100% uz maisiijumu.
nezinu, vai taas ir manas iedomas, bet manupraat, ir jaadzer daudz shkjidruma, lai, kjermenim buutu no kaa taisiit pienu.. :-/(t)

Viedā Minka visu labi un pareizi uzrakstīja. :) Vēl daudz ko noderīgu par tēmu var izlasīt šeit: http://lv.kkm.lv/

Dream cream
Ar pirmo bērnu būtu varējusi ieviest piebarojumu, piemēram, putras, (rekomendācijas ir no 4-6mēnešu vecumam- jāvērtē individuāli, t.i., ja viss labi, var gaidīt līdz 6 mēn.vecumam) un saglabāt zīdīšanu.
Ar otro bērnu grūti komentēt, nezinot bērna svara pieaugumu. Principā varēja mēģināt kombinēto- maisījumu un krūti. Paralēli konsultējoties ar zīdīšanas konsultantēm un meklējot veidus, kā vairot pienu.