Alerģiskie zīdainīši

modernajām alerģijām

Kas skaitās modernās? :-D

tā rodas no sintētiskās pārtikas, ko ēdam grūtniecības vai zīdīšanas laikā

Rasties no zila gaisa nevar, bet gadījumā šie nav tie blakusapstākļi, kas var pastiprināt iespējamās alerģijas veidošanos vai palikšanu gēnos?

Ja vecākiem ir alerģija, tad arī pēcnācējam ir lielāks risks būt alerģiskam... tomēr šī problēma var skart arī bērniņus, kuru vecākiem nav alerģija :)

Mums visiem ģimenē alerģija uz citrusiem:-D

Tā ka domāju,ka ja vecākiem ir kaut kādas alerģijas,tad arī bērnam būs 50/50

"modernās" tāpēc, ka mūsdienās, 21.gs tās ir nu jau katram otrajam zīdainim. "Mūsu laikos" :D tādu, šķiet, nebija. Vismaz ne tik daudz.
Lai gan nezinu, neesmu pārāk iedziļinājusies šajā tēmā :-|

Ja abi vecāki ir alerģiski, risks, ka mazulim būs alerģija ir 43%, ja viens no vecākiem, tad 20%. Ja vecakiem nav alerģijas, bērnam risks uz tām ir 13%

Cukurvāvere, astma var rasties no peleejuma maajaas un, kaa zinaams, tad Latvijaa ir ljoti daudz daudzdziivoklju maaju, kur ventilaacija nav taa labaakaa.

Man viens dēls alerģisks, otrs nav alerģisks. Ne man, ne vīram nav nekādu alerģiju (vismaz ne tādu, par kurām kāds no mums zinātu). Toties alerģiski ir mani abi vecāki, kā arī mans brālis. Tā ka iedzimtība noteikti spēlē savu lomu... Un es bērnībā klepoju vienā laidā - bija bronhīts pēc bronhīta (tāpat kā pirms kāda laika mans lielākais puika). Var jau būt, ka pēc šo laiku mērauklas, arī skaitītos astmatiķe, kaut gan tai laikā neviens neko tādu pat neieminējās.

Manai 1gadniecei parādijās alerģija no piena...un tik uz gada vecumu, ne man ne draugam nav alerģijas, ģimenē ar tikā nevienam nekā tāda nav....tākā nezinu no kurienes. Ceru ka pāries :D

modernās" tāpēc, ka mūsdienās, 21.gs tās ir nu jau katram otrajam zīdainim. "Mūsu laikos" tādu, šķiet, nebija. Vismaz ne tik daudz.

"Mūsu laikos" seksa arī nebija. Ja kaut kam nepiekarina birku, nenozīmē, ka tas nepastāv. Domāju, ka dažāda veida nepanesamības bijušas visos laikos, tikai neviens tās par alerģijām nesauca un cēloņus nemeklēja. Turklāt alerģija bieži vien izpaužas vēlākos gados.

Neesmu alerģiska, mani vecāki nav alerģiski, vecvecāki nav alerģiski, tas ir viss, ko varu pateikt par sevi. :-D Bet ir tā, ka dažas nepanesamības parādās dzīves laikā, man jau šķiet, ka tas ir saistīts ar dzīvesveidu. Bērnībā labi panesu aukstumu, tagad man iekaist āda aukstumā, bērnībā varēju ēst visu un nezināju, kas ir gremošanas traucējumi, tagad miltu izstrādājumus varu ēst ļoti limitētos daudzumos, citādi paliek slikti. Uz alerģijām arī pie alergologa pārbaudījos - man nav.
*
Atceros, ka 90-to beigās/ 2000-šo sākumā dzemdību speciālisti un ginekologi grūtniecēm ieteica izvairīties no alergēnus saturošiem produktiem. Pati gan vēl biju bērns, bet man radiniece bija stāvoklī, man toreiz likās šausmīgi dīvaini, ka paliek stāvoklī un tad no visa ir jāatsakās - mandarīnus nedrīkst, vīnogas nedrīkst, piena produktus ļoti minimāli, nekādas sinepes, riekstus, neko nevar. Dzīvoja uz kartupeļiem. Tas bērns agrā bērnībā bija vājprātā alerģisks, apēd vienu zemeni un izmetas sarkanos pleķos. Pēc tam uzzināju, ka rados ir vairāki tādi ginekologu eksperimentu upuri, kur mammas grūtniecības laikā dzīvoja uz rīsiem un kartupeļiem un bērns arī pēc tam neko normālu nevarēja ieēst.

Bet ir tā, ka dažas nepanesamības parādās dzīves laikā, man jau šķiet, ka tas ir saistīts ar dzīvesveidu.

Ja briidii, kad imuunsisteema ir novaajinaata, piemeeram slimiibas laikaa vai peec taas, organisms sastopas ar kaadu alergeenu, pret ko nav speejiigs ciiniities, var izveidoties pret to alergjija.

Statistikai:
Bērnu vēl nav, bet man pašai ir alerģija uz ziedputekšņiem, atsevišķiem augļiem, kā arī it kā uz kaķa epitēliju (šo alerģiju gan dzīvē praktiski neesmu novērojusi; tiesa, kaķis kā mājdzīvnieks arī nav bijis), kaut gan ne vecākiem, ne vecvecākiem, ne māsai nekādas alerģijas nav novērotas. Tātad manā gadījumā gēni nav pie vainas.

Man ir alerģija tikai pret konkrētu medikamentu aktīvo vielu, bet vīram ir alerģija pret putekļu ērcīti. Ceru, ka bērniņš nebūs alerģisks.

Mēs ar vīru neesam alerģiski. Dēlam ir alerģija pret riekstiem.

Man ir stresaina dzīves perioda laikā radusies nepanesamība pret piena produktiem, bet meitas tēvam ir alerģija pret suņu, kaķu spalvām un ziedputekšņiem kopš bērnības. Mūsu meitai ir piena nepanesamība/alerģija, nezinu vēl, sākumā metās sarkani, sausi pleķi uz ādas, kad es lietoju kādus piena produktus (dažus mēnešus pēc dzemdībām un arī grūtniecības laikā pienus varēju lietot un nekādu bonusu nebija) barojot ar krūti. Tagad 10 mēnešu vecumā iedevu viņai karoti biezpiena un pleķi uzreiz ir atpakaļ.
Es domāju, ka agrāk cilvēki vienkārši tam nepievērsa tādu uzmanību - ai nu izmetās pleķis, pāries! Vai papūtīsies vēders un pāries taču! Utml. Tagad rodas lielāka apjausma par procesiem organismā, cilvēki pievērš veselībai lielāku uzmanību. Protams arī saķimiķotā pārtika droši vien dara savu. Lai gan mēs ģimenē bieži izvēlamies eko pārtiku, bet nu tas process jau ilgtermiņa, mūža garumā.

Es nevarētu savu bernu nosaukt par alerģisku, bet viņai ir alerģija pret putekļiem, putekļu ērcītēm un visu ar to saistīto. Atklājās gluži nejauši, jo bija aizdomas par bronhiālo astmu. Izrādās vīram arī tāda putekļu alerģija ir, bērnībā esot bijis pavisam traki. Man pašai nav nekādu alerģiju.

manejiem ir atopiskais dermatīts. Arī man pašai ir. Iespejams, ka no ķīmiskās, sterialas un kadas tik vēl ne vides, bet iespejams ka tas ir bijis ari agrak vnk neviens tam nepieversa uzmanibu agrakajos laikos.
Mums palidz Liveo kursiņš pāris x gadā, tīra sadzīves ķīmija (pērku eko), skatīties, kādu pārtiku ēd, nekādu ķīmisko draņķu *tipa Marsieshu vitamīni, čupačupši un cola) un mierīgs dzīvesveids.

Modernās alerģijas ir mīts, jo nekā moderna tajās nav. Vienīgā atšķirība starp paaudzēm ir tāda, ka agrāk simptomiem nepievērsa uzmanību vai nepareizas diagnozes dēļ ārstēja sekas nevis alerģiju.
Ilgstoši: izsitumi, atopiski dermatīti, hronisks klepus, ļoti vāja imunitāte, pilošs deguns, acu iekaisumi, aizcietējumi, vēdera pūšanās, sūdzības par vēdera sāpēm, utt.- agrāk to visu nereti ārstēja simptomātiski un bez rezultātiem. Mūsdienās pie ilgstošiem simptomiem, kas nepadodas ārstēšanai, tiek apsvērta alerģijas diagnoze. To, vai alerģija ir vai nav, ir ļoti viegli pierādīt. Ja izslēdzot alergēnu, simptomi pazūd un ieviešot atpakaļ alergēnu, simptomi atgriežas un ja tas tā notiek divreiz (divreiz izslēdzot, divreiz ieviešot), alerģija tiek uzskatīta par pierādītu. Tā ir pasaules prakse. Alerģiju atklāšana ir liels solis medicīnā- samazinās nevajadzīgu medikamentu patēriņš, tiek saaudzētas bērnu aknas, sirdis, utt. Arī jums iespējams ir bijusi kāda alerģija, kas nav diagnosticēta, bet ārstēta kā kaut kas cits.
Un tā ir ilūzija, ka tagad bērni slimāki. Kad nebija interneta, tad cilvēki zināja par saviem, radu, draugu, kolēģu un kaimiņu bērniem. Kopskaitā ap 20 gab. Tagad, kad ir internets, forumi- līdz mums nonāk info par gandrīz visas Latvijas bērniem- tūkstošiem bērnu. Turklāt parasti cilvēki raksta par problēmām nevis- man ir vesels bērns.
Starp citu, alerģijas mēdz parādīties arī pēc 40-50 gadu vecuma. Jūsu vecāki vai vecvecāki paši no tām nereti cieš, lieto nepamatoti zāles simptomu novēršanai, nemaz nenojaušot, ka pietiktu veikt korekcijas ikdienā. Bet tā ir cita tēma.