Klepus teātrī

pazīstama situācija. man parasti palīdz sūkajama konfekte.:-)

Problēmu saprotu, bet man atgādināju joku, ka 30% klepotāji iet pie ārsta, pārējie uz teātri. :-D

Vot man liekas vai nu tie ir kādi putekļi vai kas, bet tā kņudina kaklu ka vāks:-|

Tādās situācijāsl ietoju locket, bet velesmu ievērojusi ka vienkārši siltas tējas palīdz. Varbūt vel kāds kaklā pūšamais līdzētu, bet no tām ziezēm parasti grūti tikt vaļā ja arī locket nepalīdz.

Bet man tikai teātrī tā notiek. Pārējā laikā kakls ne niez, ne īpaši klepoju :-D
Es iedomājos, ka varbūt man bail no tās situācijas un tāpēc tā atkārtojas un neliek man mieru?

Bet man tikai teātrī tā notiek.

Iespējams alerģija uz teātri vai mākslu kopumā. :-D

Iespējams alerģija uz teātri vai mākslu kopumā

Tas gan nebūtu forši :-D:-D:-D

Varbūt sauss , saspiests gaiss? Pārpildītās telpas tā mēdz notikt :)

Mani agrāk klepus mocīja dažās fakultātes auditorijās. Kopš studijas pabeidzu, nekad vairs tas mokošais klepus nav bijis, izņemot slimošanas reizes. Man šķiet, ka šādos gadījumos kaut kas tomēr alerģisks pie vainas. Kā būtu ar eksperimentu - antihistamīns pirms teātra? ;)

Ladybug Labs ieteikums. Paldies:-)

Janvāra Veselības numurā tieši par šo bija liels raksts - varbūt noder.

Es domāju, ka visas šīs neveiklās situācijas dzīvē, kā nevajadzīga kņudoņa kaklā, kad jābūt obligāti klusam, vai tortes gabaliņa izvelšanās no karotes glaunās viesības, vai arī neveikla šampanieša malkošana, kad daļa aiztek gar lūpu :D, vai kļūdu pieļaušana, kad publika skatās uz rokām, ko dari - ir saistīta ar to, ka cilvēks attiecīgajā situācijā atrodas ārpus savas komforta zonas. Visbiežāk tā ir pārāk liela tieksme uzvesties atbilstoši situācijai/pasākumam, lai gan ikdienas situācijās cilvēks uzvedas savādāk, nepiespiestāk. Vai nu darbs ar sevi - tīri psiholoģiski. Vai māka nošpļauties, ko citi domās, galvenais, lai pašam ērti (ar to es nedomāju, ka teātra laikā jāgāzē). Cik novērots - māka nošpļauties par to, ko citi domās par Tevi, ir veiksmīgu cilvēku viena no panākumu atslēgām.

RedJasper +++
Mans vislielākais "kauns" ir kuņģa skaļa burkšķešana klusās cilvēku pilnās auditorijās. Varu pieēsties līdz kaklam, bet tiklīdz iestājas klusums un viens lektors priekšā kaut ko runā, vēders sāk taisīt pamatīgu troksni. (s) Kakla kņudināšana ir retāk, bet arī uznāk tad, kad klepot galīgi nav ieteicams (kaut vai tas pats teātris).

Labais tonis ir gaidīt starpbrīdi un tad izklepoties :D Bet, ja nopietni, es tādos brīžos iemetu ledeni mutē, lai mitrina kaklu.

Un parasti, kad klepoju, piefiksēju, ka citi arī sāk klepot, bet pārējā laikā nē. Nesaprotu.

Tie vienkārši ir tavi bēdubrāļi, kas cietās, cietās un sagaidīja, ka kāds cits klepo, un tad vieglāk arī ieklepoties, jo neesi vairs viens un uzkrītošs :D

Tā arī ir - teātrī ir ļooooti daudz putekļu un prožektoros gaiss izdeg pavisam sauss. Patiesībā teātris ir baigi netīra vieta, es teiktu - ekvivalents garāžai, tikai ar eļļu nosmērēties pagrūtāk :D
Vienmēr ņemu līdzi mazo ūdens pudelīti, jo kad uznāk teātra klepus, sajūta ir tāda, ka būtu astma piemetusies vai vēl kāda mirstamā kaite.

Uz teātriem eju maz, manām klepus lēkmēm domāti klasiskās mūzikas koncerti. Pirmajā koncerta daļā parasti nekas, bet otrajā rīkli sāk kņudināt. Arī vainu noveļu uz gaisu. Mans līdzeklis - Orbit Eukalipt. Nav īpaši smalki, taču veicina siekalu izdalīšanos, līdz ar to mitrina kaklu.

Šī tēma man atsauca atmiņā pasen lasīto rakstu par 5 cilvēku tipiem, kas sastopami teātrī, un viens no tiem - tie, kas klepo: "Šī ir ļoti īpaša teātra apmeklētāju grupa. Es īsti vēl neesmu sapratis, vai viņi saslimst ar klepu tikko kā ienāk teātrī, vai arī uz teātri iet, kad saslimst." :-D
Pašai teātros klepus nenāk. Nenoliegšu, ka klepotāji mēdz kaitināt un traucēt skatīties izrādi tikpat ļoti, cik runātāji, kuriem vislaik skaļi jāapspriež izrādes sižets, aktieru privātā dzīve vai izskats, kā arī tie, kuri nejēdz telefonam skaņu izslēgt vai izrāžu laikā sēž telefonā. Īpaši, ja sāk intensīvi klepot izrādes kulminācijas brīdī, tā, ka neko vairs dzirdēt nevar...:-/
Saprotams, ka pārmest cilvēkam par klepošanu īsti nevar, bet, ja cilvēks ir slims - varbūt jāpaliek mājās, ja zina, ka viņam ir klepus no cigarešu dūmiem, vīraka vai kā cita, ko bieži izmanto izrādēs - nepirkt biļetes pirmajās rindās. Citos gadījumos droši vien var pasūkāt kādas ledenes, kaut vai to pašu Laimas "Piparmētru" vai "Bārbeli", vai arī, ja uznāk īpaša klepošanas lēkme, labāk iziet ārā no zāles un izklepoties.

Citos gadījumos droši vien var pasūkāt kādas ledenes, kaut vai to pašu Laimas "Piparmētru" vai "Bārbeli

Unnn tālāk...laiks sarosīties tiem, kas teātrī necieš konču papīrīšu čaukstinātājus !:-D

ziemina - ...un izrādes laikā šurpu turpu staigātājus un durvju virinātajus. :-D
Par to klepošanu izrādes kulminācijas brīdī - iedomājieties, cilvēks tā jau ir 40 minūtes cieties neelpodams un tad vēl kulminācijā pie lielāka skaņa līmeņa nevar paklepot :-D
Man reiz gadījās kas trakāks par klepotāju blakus. Bija izrāde par slimnīcu un dakteriem, un kungs man blakus jau pirmā cēliena pusē aizkrācās. Visi pagriežžas, domā, ka onkulis guļ. Sim otrā pusē sieviņa - baksta sānos, saka - neguli. Bet pamanām, ka kungam ir acis vaļā. Izrāde tika apturēta, kungs jau iznests ārā no zāles, pacienāts ar ožamo spirtu, bet izrādi turpināt vairs nebija iespējams, aktieriem tas nelikās cienīgi pret skatītāju. Kungam pēc lēkmes, cik zinu, viss kārtībā, vēl kādu laiku atpakaļ viņu ar sieviņu sastapu uz ielas, sveikus un veselus.