Par autores tēmu - manuprāt, diezgan iespējama situācija. Reiz lasīju, ka šāda tieksme (pamēģināt pretējā dzimuma drēbes) nav nemaz tik reta, vienkārši cilvēki to apslāpē.
Lasot Sognare komentāru atcerējos, ka man bērnībā arī netālu dzīvoja ģimene ar diviem puikām un par vienu arī apkārtējie šādi brīnījās un zīlēja, kas nu būs. Cik zinu, tagad puika ir izaudzis, ir ģimene, no ārpuses - “pilnīgi normāls” ((t)). Ceru, ka tas tāpēc, ka viņš pats to vēlējās, nevis ir pieņēmis šādu izvēli, jo apkārtējie viņu citādi uzskatīja par nenormālu un ceru, ka viņš nekādu sašutināšanos nepiedzīvoja. Tiešām žēl, ja bērniem izcūko bērnību, jo, redz, ar bārbijām pieņemts spēlēties tikai meitenēm.
17
