Sveikas, meitenes!
Man ir ļoti, ļoti nepieciešams jūsu padoms.
Satikos ar puisi 4 mēnešus, viņš ir vienkārši lielisks, uzreiz nodomāju - mans īstais. Taču ar laiku arvien mazāk sākām satikties, jo viņš slimo ar veģetatīvo distoniju. Es viņu tik ļoti, ļoti iemīlēju - viņš ienesa tādu prieku, siltumu, pozitīvismu dzīvē, ka pat nevarētu pateikt, kam iet cauri. 2 reizes aicināju viņu satikties (ar lielu laiku intervālu), bet nav sanācis, jo viņš ir diezgan slikti juties, tāpēc ar laiku jau praktiski tikāmies ik pēc mēneša. Tas mani šausmīgi skumdina, jo pietrūkst viņa. Pēdējo reizi, kad aicināju satikties...starp citu, es to daru, jo viņš ir licis noprast, ka vienmēr vēlas...atkal atraidīja, tikai šoreiz jau pavisam depresīvi sakot, ka viņš ļoti vēlētos satikt mani, taču viņa dzīve pašlaik ir nožēlojama, viņš ieteica varbūt meklēt citu puisi. Pēc šī teksta es viņam paskaidroju, ka man viņš ir kļuvis ārkārtīgi mīļš, mani netraucē arī tas, ka nesatiekamies tik bieži, jo es dzīvē nekur nesteidzos...
Vēlāk sapratu, ka varbūt tas nav pareizi, ka viņš man iesaka, lai meklēju citu. Sāka iztrūkt saruna, kļuva tāda knapa, 1 dienu nerakstīja, tad uzrakstīja, nākamajā dienā arī piezvanīja, bet tā kā man domas bija par to, ka varbūt nevajag vairāk būt kopā, jo man sāpēja, ka viņš ieteica meklēt citu, tad es viņam neatbildēju uz zvanu. Vēlāk uzrakstīju, ka mani tas sāpināja, ko viņš pateica, tā kā izbeidzu visu. Viņš, protams, paskaidroja, ka vēlas tikai nodrošināt man lielisku nākotni, bet šaubās, vai to spēs, slimojot ar vd, tāpēc ieteica citu meklēt. Nav pagājusi pat viena diena...es nāku mājās ar pasaulē lielāko cerību, ka tur pie manas mājas viņš mani gaidīs... Lai vai kas būtu arī bijis, es sapņoju būt ar viņu kopā, jo viss bija ideāli, tikai nezinu, vai tāda nākotne ir iespējama. Ko jūs darītu manā vietā? It kā esmu visu izbeigusi, taču es zinu, ka viņš vēlētos mani atpakaļ, tikai nevēlas lūgties, spiest man viņa dzīvē atgriezties - tā arī teica. Vai jūs paliktu ar cilvēku, kurš ir slims, bet vēlētu jums visu to labāko? Vai jūs būtu gatavas tikties reizi mēnesī, dažreiz pat retāk? Vai man ar viņu ir vērts kārtīgi izrunāties? Asaras birst, jo ļoti, ļoti skumstu. :'-(