Pasaule pēc 20 gadiem

Domāju, ka būs labāk, ja ne labāk..vismaz interesantāk.
Jaunas tehnoloģijas ieviesīs jaunus darbus - atskatoties vēsturē tā vienmēr ir bijis, vienīgi, piemeram, pēc industriālās revolūcijas cilvēki sāka strādāt mazāk (no 60 stundām nedēļā uz 40), tad varbūt mūs sagaida kas līdzīgs. Bet nu jāņem vērā, ka ne visur nākotne būs vienāda, kā arī cilvēkiem būs jāapgūst jaunas prasmes, kas arī ir diezgan logiski, jo tomēr arī mūsu skillsets ir citādāks nekā mūsu vecākiem.

Es ceru uz dazam lietam, elktromobiliem 90% tagadejao auto vieta, LV jau ir uzcelta arpus Rigas viena elektromobilu uzpildes stacija. Cerams bus visur...Bez vadu tehniku majam...un medicina daudz attisttitaka.Un vel cerams varak izmantos saules un veja energiju. Nu es uz so ceru...lai gan cerams kads mulkis nenospiedis sarkano pogu.

http://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/20600-visa-latvija-taps-uzlades-stacijas-elektromobiliem-valsts-to-dasni-atbalsta ja un ceru sie nomainis vecos vsus auto.

Piekrītu autorei. Buus tikai sliktāk, un galvenokārt tas būs saistīts ar tehnoloģiju attīstību. Cilvēki darīt ar rokām maz ko vairs mācēs, vismaz jaunie. fui, pat riebjas domāt. :'-((e)

Nu, te jājautā - ko tu saproti ar "labāka pasaule"?
.
Nav laika meklēt atsauces, ta ka varbūt šur tur nejauši piemelošu, bet statistika liecina, ka karu pasaulē paliek mazāk un mazāk (par spīti tam, ko rāda ziņās).
.
Runājot par darbu un robotiem, nu, traktora izgudrošana atņēma darbu vismaz 10 čomiem ar arklu un bērīti, mašīnu modernizēšana tekstila fabrikās atņēma darbu visiem tiem 8-12 gadus vecajiem bērniem, kas tekstila fabrikās strādāja un regulāri zaudēja pirkstus 20gs sākumā Anglijā. Šodien roboti varētu atņemt darbu visiem tiem āzijas ļautiņiem, kas sēž sweatshops un taisa mums kedas. Nu jā, briesmīgi slikti, man ar šķiet.
.
Mischa pareizi saka - Skandināvija jau pāriet uz 6 stundu darba dienu, un arī par Universal Income (nauda, pat ja nestrādā un netaisies strādāt) runā un jau eksperimentē.
.
Pārapdzīvotība, nu.... Attīstītajās valstīs ar izglītotām dāmām dzimstībai ir tendence kristiem līdz pat zem atražošanās sliekšņa, bēbīšus milzu skaitā ražo tieši ekonomiski mazāk attīstītās valstīs, ja pieņem, ka viņi arī attīstīsies un sekos mūsu trendiem, domāju, arī pārapdzīvotības jautājums ar laiku atrisinātos.
.
Globālā sasilšana, nu jā, tur tiešām jāmeklē risinājumi un tūlīt un tagad.
.
Par tehnoloģijām un degradēšanos negribu piekrist - vot tu tagad sēdi pie tehnoloģijas, domā degradējies? katra diena Cosmo atņem tev 0.1 IQ punktu vai kā?
.
Vot tikai viens mīnuss - ta pati statistika liecina, ka līdz ar itkā dzīves līmeņa uzlabošanos, cilvēku laimes indekss krītas...
.
Bet es esmu optimiste - viss būs baigi forši pēc 20 gadiem!

Es esmu pesimiste - man šķiet, ka pēc 20 gadiem būs krietni sliktāk, tieši augošā piesārņojuma un pārapdzīvotības dēļ. Un pēc 20 gadiem arī pie muns būs daudz imigrantu.

Peec jusu domaam, pasaule peec 20 gadiem buus labaaka vai sliktaaka?

Citādāka. Tā pat kā pirms 20 gadiem tā bija ne labāka, ne sliktāka, bet citādāka.

Miss mia - pirms 20 gadiem bija citādāka, bet manuprāt labāka. Klausoties mammas stāstus vien, bieži domāju - kāpēc es tajā laikā biju tikai bērns (t) ehh laikam vnk mani daži
vecmodīgie uzskati šajā tēmā ņem virsroku...

1998 gada doma labak bija? Nez, LV zelta laikmets 70 gadu sakuma -80 gadu beigam. Tikai mans viedoklis.

kā arī cilvēkiem būs jāapgūst jaunas prasmes, kas arī ir diezgan logiski, jo tomēr arī mūsu skillsets ir citādāks nekā mūsu vecākiem.

Muļķiem vienmēr būs problēmas.

Ar degradeeshanos es biju domaajusi to , ka beerni un jaunieshi tagad jau vairs nemaak pashi sevi izklaideet bez tehnologjijaam.
Vecaas veertiibas pazuud, cilveekiem saak aizvien mazaak patikt komuniceet savaa starpaa. Lielaakaa dalja jaunieshu kaa roboti ar nodurtaam galvaam blenzh telefona ekraanos.
Iepaziishanaas, iepirkshanaas, reekjinu nomaksa, take away pasuutiishana, pakalpojumu rezerveeshana - viss saak notikt caur e-pastu un aplikaacijaam, cilveeki arvien mazaak shiis lietas dara komuniceejot aci pret aci.
Vecaaki jau no mazotnes beerniem dod speeleeties ar plansheteem , taa vietaa lai darbotos ar vinjiem un attiistiitu praatu savaadaakos veidos.
No otras puses skatoties - muusdienaas viss buus saistiits ar tehnologjijaam un varbuut ir labaak lai tie beerni jau no pirmajiem gadiem apguust sho visu pasaakumu..
Bet nedaudz skumji paliek uz to visu noskatoties.
Driiz saaks iznicinaat visus speelju laukumus pagalmos un liks solaaros datorus. :-D

Driiz saaks iznicinaat visus speelju laukumus pagalmos un liks solaaros datorus.

pagaidam verju tiesi preteju tendenci. Rotalu, sorta laukimi, ara trenazieri tiek tikai celti , veidoti. Tacu ja lai to zinatu ir jaiet ari tur ara...

Varbūt ne pēc 20, bet vairāk gadiem pasauli pārņems idiokrātija. Gluži kā filmā.

Ļoti piekrītu 57days viedoklim.
Un kad man vecāki stāsta kā bija viņu bērnībā, nopriecājos, ka nedzimu tajā laikā. :-D

Un sada tendence ir noverojama visa LV... tapat ka tiesi pedeja desmitgade piemeram starp pilsetniekiem ari , un senioriem , vispar dazada vecuma cvilvekiem populara kluvusi nujosana. Vairakus kaiminus gados redzu biezi nujojam..

Labs vecs rakstins. Un ja esmu laimiga ka mana berniba , agra jauniba bija toreiz.

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai di
Ass.lv
Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties. Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam;
- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es :)
- Un zini, kam šo rakstu pārsūtīsi....
P.S. Cerams, ka te rakstītais atsauca atmiņā patīkamos brīžus.

Man arī šķiet, ka mūsu vecākiem nebija nekādi zelta laiki, protams, ir skaistās jaunības atmiņas...bet nu, manuprāt, mūsu paaudze dzīvo daudz labāk, protams, varam turpināt - bet kā tad kapitālisms, tehnoloģijas, degradācija utt?, bet mums ir izvēle. Tu nevari manīt apkārtējos, bet Tu vari ietekmēt savu ģimeni, savus bērnus - ja Tu uzskati, ka maziem bērniem nepiederas spēlēties ar telefoniem, planšetēm - vienkārši nedod.

Nav svarīgi, pēc ilga laika, bet es pagaidām pievērsīšos plaši aprunātajam mākslīgajam intelektam. Ja var ticēt žurnālistiem, tad pat zinoši cilvēki baidās, ka roboti varētu pārņemt varu pār dzīvajiem cilvēkiem. Tikai tie zinošie cilvēki nav aizdomājušies līdz tam, ka dzīvā cilvēka intelekts iet pāri it kā reālās pasaules robežām. Tātad, robotus nebūs iespējams noprogrammēt (jebkura programmēšana saistās ar materiālo pasauli) tā, lai tie kļūtu pārāki par cilvēkiem.

Būs interesanti pasekot mākslīgā intelekta attīstībai. Pieļauju, ka viss ir iespējams, kaut gan droši vien ne visās jomās AI būs spējīgs imitēt cilvēka intelektu. Pieļauju arī, ka tik ātri tas nenotiks.

Dazi ir atpalikusi...so redzeju uzreiz...liels gars sizets. Loti interesanti, bet...
http://www.delfi.lv/news/arzemes/sauda-arabija-pieskir-pilsonibu-robotam-sofija.d?id=49386603

Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā šonedēļ tehnoloģiju konferences laikā valsts amatpersonas pirmoreiz piešķīrušas pilsonību robotam. Līdz ar to bagātā Līča valsts kļuvusi par pirmo, kas robotam piešķir pilsoņa tiesības, vienlaikus reklamējot sevi kā tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstīšanas lielvalsti, raksta "Independent".

oktobris 2017 g.