Iemīlēties svešiniekā

Man dzīvē ir bijusi tāda situācija. Tiesa gan, ar mani tas viss notika tīņu gados, bet tik un tā fakts paliek nemainīgs - iemīlējos pilnīgā svešiniekā. Zināju, kur puisis mācās un kurā klasē, tolaik tik populārajā draugiem.lv stalkoju viņu, skatoties bildes desmit reizes dienā, klausoties mūziku, kuru klausījās viņš, ejot uz vietām, kurās bijis viņš utt., utjp... Vārdu sakot, biju apsēsta, nesaprazdama, ka patiesībā biju iemīlējusies tajā tēlā, kuru biju savā galvā uzbūrusi. Pati biju ļoti kautrīga meitene, tāpēc nespēju saņemties un spert kādu soli, tāpēc klusībā mīlēju viņu (vai arī šo viņa tēlu savā galvā) vairākus gadus, līdz brīdī, kad jau biju sasniegusi to vecumu, kad sapratu, ka pietiek kautrēties, beidzot uzrunāju viņu. Iepazināmies un kopā pavadījām 3 skaistus dzīves gadus. Un tas tēls, kuru biju uzbūrusi galvā, atbilda realitātei. Tāpēc teikšu - nav ko zaudēt! Labāk riskēt un viņu uzrunāt, nekā dzīvot ar domu "kā būtu, ja būtu". :)

Vispirms jau jāsaka, ka Tu esi iemīlējusies viņa izskatā, nevis viņā. Turklāt bildēs cilvēks var izskatīties pavisam savādāk nekā dzīvē.

mazs offtopic (jaunas tēmas vērts?):-D

rezultāts 3 gadus bijām pāris

kopā pavadījām 3 skaistus dzīves gadus

šo ciparu redzu jau nenormāli bieži (pašai bija 3 gadu attiecības). Kāds zin kādu izskaidrojumu šim trijniekam?:-D

sentinel, es, izlasot, ka arī Peekaboo1 raksta par 3 kopā pavadītiem gadiem, tieši to pašu nodomāju - ļoti bieži sanācis lasīt, ka kopā pavadīti tieši 3 gadi. Manā gadījumā tie 3 gadi bija tāds kā viduspunkts. Respektīvi - nebija pats attiecību sākums, kur dominē rozā brilles, bet nebija arī pietiekami ilgs laiks, lai varētu teikt, ka tiešām kopā pavadīsim visu mūžu, jo sāka rasties domstarpības, atklājās, ka katram ir savs skatījums uz dzīvi, savas vēlmes attiecībā uz nākotni, tāpēc tika pieņemts lēmums šķirties, nevis turpināt vienam otru mocīt. Joprojām bieži sazināmies, tiekamies, bet vai kādreiz spēsim viens otram dot otru iespēju? Nezinu...

Ja jau offtopic, tad offtopic.
Man visās attiecībās lūzumpunkts ir bijuši 2 gadi.

Pievienojos offtopicam, tie 2-3 gadi man arī ir tas laiks, kad varu jau normāli novērtēt attiecības, cilvēku blakus un iespējamo nākotni. Viegli tad šķirties, vismaz man- nav vairs rozā briļļu periods/kkādas nepamatotas cerības, ka kkas var mainīties un tajā pašā laikā nav vēl pagājuši tik daudzi gadi, lai būtu jau grūti šķirties dēļ tik ilga kopīgi pavadītā laika un visam, kas no tā izriet :D

Es varbūt ko jaucu,bet šķiet esmu dzirdējusi ka attiecībās kritiskie laiki ir 3mēneši, trīs gadi. Nezinu kādēļ bet vai tik nebija ik pēc 3gadiem tā attiecību krīze ? Tādēļ bieži vien saka, mēs pēc 3gadiem izšķīrāmies,mēs pēc 6, mēs pēc 9. Tie laikam ir tie lūzuma punkti, ja spēj pārvarēt tad paliek kopā,ja nē tad viss.

3mēneši, trīs gadi

Trīs mēneši, trīs gadi, trīs dienas un trīs stundas!

Vispār jau, cik atceros, tad rozā briļļu periods zinātniski ilgst +/- 2,5 gadus. Tad nu tā saucamā "krīze" uz tiem 3 gadiem varētu būt tieši saistīta ar to, ka rozā brilles beidzot nokrīt no acīm un mēs ieraugam īsto personu mūsu priekšā, kura kā izrādās nav nemaz tik ideāla. ;-)

Pēc 3 gadiem beidzoties mīlestība :D Tā saka.

Neons-man "rozaa brilles"nokrita otraa dienaa peec kaazaam!:-D

Vai jums kādreiz ir nācies iemīlēties svešiniekā, pat neko nezinot par viņu?

Nebūšu izpalīdzīga, atvaino, bet nekad neesmu un nevaru iedomāties, ka varētu tiešām iemīlēties cilvēkā, ar kuru neesmu pārmijusi pat vārdu (līdz ar to pat nevaru iegūt kripatu sapratnes par viņa raksturu un būtību). Man liekas, ka tā ir aizraušanās ar tēlu, ko esi pati radījusi, un domāju, ka neesi vienīgā, kurai gadās šāda situācija, pat ne reta. To sakot, man ir raksturīgas cita tipa ‘apsēstības’, kuras parasti izbaudu līdz tās dabiski pāriet. Tā kā vismaz pagaidām Tava aizraušanās nevienam nekaitē, kāpēc gan neizklaidēt sevi? Varbūt tiešām pamēģini iepazīties? Kas zina...