Ja pareizi sapratu no rakstītā autorei nav ne darba, ne iztikas līdzekļi, tāpat nav skaidrs, vai ir kur dzīvot. Ir tikai tiesības uz pusi no mašīnas, neliels pabalsts, kas pēc pusgada dramatiski saruks, un plāns trijatā iztikt no bērnu tēva maksātiem uzturlīdzekļiem. No skaidrojuma, kāpēc autorei nespīd maznodrošinātās statuss saprotams, ka tēvam rocība ir labāka. Jautājums, kādu apsvērumu vadīta, lai tiesa šķiršanās procesā vispār atstātu bērnus autores ikdienas aizgādībā? Ja vien tēvs nav kaut kāds briesmonis, ko mēs nezinām, un šāda veida lietās tiesa vispār vērtē bērna intereses nevis defaultā lemj par labu mātei, tad daudz saprotamāk liktos, ja tiesa lemtu par labu tēvam un uzliktu autorei par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus.