sajūtas iedzerot alkoholu

Atturībniece neesmu, bet alkoholu lietoju ļoti reti. Varbūt 1-2 reizes pusgadā. Jo negaršo, neprasās, ātri reibstu, nepatīk reibuma sajūta, pēc alkohola lietošanas mēdz dedzināt kuņģi. Slikti tāpēc nejūtos un galīgi neuztrauc, vai kāds uz mani nepaskatīsies šķībi vai kaut ko ne tā padomās. Arī manā draugu un paziņu vidū alkohols tiek lietots salīdzinoši reti, tādēļ ar to problēmu nav. Bet man arī cita vecuma kategorija.
Noteikti nevajag lietot alkoholu tikai tāpēc, ka tā dara visi, jo citādāk neaicinās Tevi uz ballītēm un tamlīdzīgu argumentu dēļ. Īstiem draugiem būs vienalga, vai Tu dzer vai nedzer.

Es arī esmu no tām, kas alkoholu lieto ļoti reti. Vienmēr būs kāds, kas nesapratīs. Bet man vienalga. Es daru tā kā jūtos labi. (l)

Man garšo, lietoju.
Bet manā draugu lokā ir cilvēki, kuri nelieto vispār un nekad. Neesmu pamanījusi, ka tas kādam radītu problēmas. Nemēdzam pārdzerties līdz tam, ka nedzērušais vairs nesaprot dzērušo. Tādas problēmas pēc 20+ man jau šķiet bērnišķīgas. Vai nu draugi ir pilnīgi idioti, vai arī nedzērajam kaut kas nav kārtībā ar pašapziņu un visus jautājumus uztver pārāk saasināti.

Ikdienā dzeru diezgan bieži, tāpēc, ka garšo, tāpēc, ka atslābina. Pārsvarā ali un vīni, šad tad kāds rums ar ginger-ale.
reizi vai divas gadā uz mēnesi nelietoju vispār, ne pilītes, arī pusgrādīgos kvasus nē. Un šajos periodos, ja mani kāds kur aicina, drīzāk atsaku. Jo ballēties līdz 4iem rītā, esot skaidrā starp iedzērušiem, nozīmē nebūt uz viena viļņa un agri vai vēlu sākas čīkstēšana - gribu gulēt, gribu mājās...
Draugu lokā esam vairāki šādi epizodiskie nedzērāji, bet katrs izvēlas savu laiku un ne vienmēr sakrīt. Nesen savācamies uz ballīti kompānijā, kādā nebijām kādu laiciņu pulcējušies. Un izrādās, ka puse tai brīdī nedzer. Un pat tie, kas dzēra, to darīja mierīgākos tempos. Un ko domājat? Visi kā viens ap pusnakti sāk domāt par mājām un siltu gultu. Nosmējāmies, ka kļūstam veci un vispār šis ir diezgan pozitīvi.
Vēl ir gadījies, ka jāiet uz lielāku pasākumu bārā un jau ir apnicis, ka visi prašņā, vai Zinas tante ir stāvoklī. Tad nu ar bārmeni sarunāju, ka man būs ik pa laikam bišķītis ābolu sulas Jamesona glāzē - un nekādu jautājumu. Galvenais, šādi mānoties, stāstīt, ka glāzē ir populārs dzēriens, ko visi zina - lai neuzrodas kādam vēlme pagaršot :-D
Bet lielā sāpe ir par to, ka bāros bealkoholiskie dzērieni ir tikpat, ja ne vēl dārgāki, kā alkoholiskie, Piemēram 0,5 alus man izmaksās vidēji 4€, bet tikpat daudz sulas ap 5€. Kur taisnība pasaulē? :-D

Pusaudžu gados arī vispār nedzēru un nebija aktuāls alkohols, kaut arī kompānijai, kurā pavadīju laiku patika iedzert. Jā, bija visādi teksti utt., bet ar laiku visi pierada, ka mani principi ir stiprāki. Bet tolaik es nelietoju alkoholu nevis garšas vai sajūtu dēļ, bet tāpēc, ka biju redzējusi tuvus cilvēkus nodzeramies.
Ar laiku tas pārgāja, savu mēru zinu un labprāt iemalkoju vīnu vai gardu kokteili. Un pavadīt laiku kompānijā, kur kāds nedzer nav problēmu un iebildumu. Katram savs.

Alkoholu praktiski nelietoju. 1-3 vina vai sampaniesa glazes menesi ir liels maksimums.
Nepatik, negarso , ar laiku slikti iespaido vizualo izskatu (esmu uz party girls atskatijusies, kas no skaistulem parversas lidz nepazisanai) , esmu ari redzejusi cilvekus nodzeramies..
Isak sakot, neesmu ar alkoholu draugos.
Dazreiz izjut spiedienu: kadel tu nedzer, bet pec maniem noverojumiem, tas atkarigs vairak no valsts un kulturas.
Man gan ir loti daudz draugu, kas ari nedzer, tadel problemas ir reti. Par citu dzersanas paradumiem man ir pilnigi vienlaga.
Kas tas par mulkibam, ka nedzeraji sak cikstet un grib majas? Es parasti esmu ta, kas var kluba var dejot lidz 6am. Tikai nodrosiniet mani ar Evian udeni. ;-)

Dzeru reti. Pāris reizes gadā. Kaut ko vieglu. Sidrs, kokteiļi. Uz rokas pirkstiem var saskaitīt cik reizes gadā es iedzeru. Tilpumi arī mazi 0,3-0,5 visa vakara gaitā :D Retāk vairāk.
Netraucē, ja dzer, netraucē, ja nedzer. Bez alkohola arī var. Ja man aizrādītu, ka ar mani nav forši, jo nedzeru, nu tad,atvainojos, tādi draugi man nav vajadzīgi. Vairāk riebjas kompānijas, kurās dzer daudz par daudz, tad gan izvēlos pamest pasākumu, kur notiek tāda dropēšana līdz grīdai. Savādāk, man ir vienalga vai tu dzer alu vai sulu :)

Manā draugu un paziņu lokā, ir nu jau kādi 6 cilvēki (vīrieši!), kas nelieto alkoholu, tai skaitā, mans vīrs. Neviens no viņiem nav izbijis alkoholiķis, tik cik kādreiz tusiņos iedzerts pusaudžu gados. 3 no viņiem, tai skaitā, manam vīram, ir filozofiska pārliecība, kādēļ nelieto. Viens 27 gadus vecs vīrietis nav lietojis nekad mūžā, pēc viņa vārdiem, pat pagaršojis nē - un es viņu pazīstu jau gadus 7. Viens ir mans priekšnieks, kurš nelieto jau vairāk kā 20 gadus, turklāt, ir no skatuves mākslinieku sabiedrības, kur tomēr bohēma sit augstu vilni.
No viņiem visiem tikai vienam ir problēmas ar pamācīšanu un ne-jautrību, bet tāds viņš bija arī tad, kad lietoja. Tā ka tas atkarīgs no cilvēka, nevis tā, vai lieto alkoholu, vai nē.
Mans vīrs, piemēram, nevienu necenšas mācīt, bet tieši tie, kas alkoholu lieto, viņam uzbāžas ar tiem tekstiem - nu kāpēc nedzer, slims, ja? Utt.
Man pašai gan garšo vīns un kokteiļi, arī ballītēs iedzēru, un vīrs, lai arī pats nelieto, neiebilst. :D

nu kāpēc nedzer, slims, ja?

Lai saka, ka stāvoklī. :-D
Es tagad visās ballītēs un pasēdēšanās lietoju alkoholu, vismaz glāzi, jo par cik vasarā apprecējos, man gandrīz katru dienu kāds pajautā "nu, neesi stāvoklī?"

Dzeru, protams ar mēru.
Pusaudžu vecumā bija laiks kad lietoju pārmērīgi. trāpijos nelabā kompānijā. paldies dievam tas ir beidzies. un nu iedzeru tikai kādu glāzīti pie svētku galda vai ballitē.

Ja diskusijas autorei tiešām traucē tie komentāri, ieteiktu rūpīgāk izvēlēties kompāniju. Normālu draugu lokā neviens neliksies ne zinis.
Arī mans draugs vispār nelieto alkoholu (bērnības trauma tēvs- alkašs), tomēr viņam neviens neuzmācas ar kaitinošiem komentāriem. Iespējams, izskatās draudīgs :-D

Es tagad visās ballītēs un pasēdēšanās lietoju alkoholu, vismaz glāzi, jo par cik vasarā apprecējos, man gandrīz katru dienu kāds pajautā "nu, neesi stāvoklī?"

Šis nav risinājums. Es savās kāzās dzēru vīnu un šampi, un tāpat man viens vīra draugs pajautāja, vai neesmu stāvoklī, ka pārcēlām kāzas agrāk par trim mēnešiem! :D
Smieklīgākais, ka plānojām bēbi pēc kāzām un uzreiz arī sanāca pirmajā ciklā. Tagad visi gan jau domās, ka precējos būdama stāvoklī un pie tam vēl alkoholu lietoju. :-D:-D:-D

Esmu saskārusies gan ar "baigi pareizā esi, ja?", gan "tu esi stāvoklī?", gan "tu mani necieni?", gan "tie kas jaunībā nedzer, tie vēlāk dzīvē nodzeras

Tie,kas mani nezin,no tiem ir bijušas šādas frāzes,bet tie kas gadiem ilgi pazīst,tie zin manu nostāju un neuzbāžas ar "tu mani necieni"?
Šādiem cilvēkiem,kas tā prasa man atbildu ,tieši otrādi cienu ,atstāju ,lai tev vairāk būtu ko dzert un savas aknas arī cienu:-D

tieši otrādi cienu ,atstāju ,lai tev vairāk būtu ko dzert un savas aknas arī cienu

Sognare.., paldies, es šo turpmāk izmantošu :-D

Spīdola, apsveicu! :-)
Tagad es saprotu, kāpēc man visi jautā par grūtniecību, izskatās, ka bērnu plānošana uzreiz pēc kāzām ir ļoti populāra lieta.

Studentu gados katru otro nedēļu patika dzert gan alu, gan kokteiļus, jūtos kopš tā laika "atdzērusies". :D Tagad šķiet, reizi divos mēnešos kaut ko dzeru un maz. Vienu, maksimums divus craft tipa alus (eilus vai kādus citus interesantus mazo darītavu brūvējumus) kopā ar draugiem vai apmeklējot smagās mūzikas koncertus. Es domāju, ka drīz vairs negaršos nekāds alkohols, jo ja dzeru, tad jūtu, ka pasliktinās miega kvalitāte, trūkst enerģijas. Kļūstu prātīga, jo galu galā man garšo vienkārši kokakola ar ledu vai garšīgi pagatavota zaļā vai ingvera tēja. :-D

Tagad es saprotu, kāpēc man visi jautā par grūtniecību, izskatās, ka bērnu plānošana uzreiz pēc kāzām ir ļoti populāra lieta.

Logična.

Hmm, kādreiz nedzēru vispār, jo negaršoja, nepatika. Sākās studiju gadi un alkohols palika pieņemamāks un arī garšas ziņā baudāmāks. Skaidri zinu, kas man negaršo un kas garšo, tāpēc, ja dzeru - tad tikai to, kas garšo.
Bet dzeru reti. Ja dzeru, tad tas ir īstajā noskaņojumā un ar pareizo kompāniju. Ā, un uz svētkiem, bet tad ļoti maz. Ja ir īstā kompānija, tad ne vienmēr maz. :D
Bet par mani nebrīnās, jo ja pasaku, ka nedzeršu, tad nedzeršu un parasti neuzplijas. Pieaugušiem cilvēkiem to nav grūtību saprast.

Alkoholu lietoju ļoti reti un minimālos daudzumos - glāzi kokteiļa vai šampanieša draugu kompānijā. Man tieši patīk tā nelielā tirpoņa, kas rodas pēc pāris malkiem alkohola, bet tiklīdz iedzeru vairāk par glāzi, rodas jau tāda kā pretīguma sajūta.

Es arī esmu no tiem cilvēkiem, kas nelieto alkoholu. Tāpēc bieži vien mani neaicina uz ballītēm, klubiem, jo zin, ka ar mani nevarēs ietusēt un piedzerties. Nav jau tā, ka pavisam alkoholiskos dzērienus nelietotu. Svētkos varu iedzert glāzi šampanieša vai vīna, bet tas arī viss un tādas draņķības kā viskijs, sņabis utt. nav domāti man. Mūsdienu jaunatne vispār neprot izklaidēties un gūt labas emocijas bez alko lietošanas. Atceros, ka kādu laiku atpakaļ viena draudzene kādā ballītē mēģināja mani piedzirdīt slepus lejot manā sulas glāzē alkoholu. Es, protams, ātri sapratu, ka kaut kas nav riktīgi, ka sula garšo tā dīvaini. Bet fakts kā tāds, ka pat zinot to, ka es nedzeru un nemīlu alkoholu, mēģina mani ar varu piedzirdīt.
Tā ka pilnībā saprotu autori un uzskatu, ka nav jādzer un jāsačakarē sevi tikai tāpēc, lai izpatiktu kaut kādiem fucking draugiem, kuriem galvenais ir tikai piedzerties un viss.