Ir pienākusi mana kārta arī lūgt padomu.
Sīkumos neizplūdīšu.
Ar draugu strādājam gadījuma darbus, lai paši varētu atļauties auto un tēmēt uz kaut ko augstāku.
Mums ir pašiem savs dzīvoklis, dzīvojam vienu nedēļu pie drauga radiem, kad strādājam, pārējo laiku savā dzīvoklī. Pagaidām ir tāda nepastāvība, bet drīz viņa beigsies.
Karoč īsumā līdzcilvēks visu laiku blamējas apkārt. Izrāda konkrētu nepatiku pret mani. AIZ MUGURAS! acīs gan smaida kā maija saulīte, bet aiz muguras esmu pataisīta par melnāko velnu.
Visu laiku apsaukājas, galvenais, ka apmelo. Ka nodirš man būtu vienalga, bet gan mani apmelo. Galvenais, ka mēs ar draugu neko nedaram, nestrādājam, sapņojam par auto, bet redz no sapņošanas nauda nerodas.
Nu kas tas par sviestu? Mēs strādājam 8 stundas dienā, pelnam naudu un bāžam zeķē, tādējādi realizējot plānu par auto iegādi.
Tam es atvainojos ķēmam ir 25 gadi. Tas nekas, ka viņam tiesības tika izmaksātas, auto tika viņam nopirkts un viss pasniegts uz paplātes. Es atšķirībā no viņa tiesības izmaksāju sev un arī auto tiks nopirkts pašas spēkiem!!! Bet viņš apmelo mani ka es gaidu no citiem visu
Saka, ka es esmu pilsētnieces caca, ka man vispār nevajag auto, ka man jāiet uz Rīgu atpakaļ, ka es laukos pūstu tik.
Galvenais, apmelo mani, ka es nemaz negribot viņa veco otru auto jo redz esmu pārāk izlepusi. Viņš man to nav pat piedāvājis!!
Kā satiek mani tā čaaau, un smaida kā saulīte. Nu ko neko acīs nesaka?
Jaucas manā un drauga dzīvē, ka viņš taču var atrast kārtīgu meiteni no laukiem, nevis pilsētnieces cacu. Un galvenais kladzina to apkārt pa visu pilsētu. Mēs ar draugu jau tā esam iemantojuši sliktu slavu dažu cilvēku acīs, pateicoties viņa radinieka pasaciņām.
Wtf?
Tas čalītis pat neprot kartupeļus izcept. Ne tualeti aiz sevis satīrīt. 25 gados!! Mājās viņš ne pirkstiņa nepakustinās. Redz, ka mātei smagi nest malku pa durvīm, viņš labāk izvēlēsies apsēsties jau uz siltas krāsns, nevis palīdzēt viņai. Kā jānes malka, tā vienmēr ielec mašīnā un pazūd.
Mājās durvis čīkst, nē, viņš neliksies ne zinis man jāiet viņa istaba haosā un jāmeklē eļļa. Ēst viņš netaisa, gaida kad māte visu pienesīs.
Nenosodiet mani no kurienes es to zinu, zinu viņa paroli un iečekoju intereses pēc ko viņš sarakstās. Un neticēsiet, lielāko daļu laika mani pataisa par melnāko velnu
Zinu, ka nav smuki līst svešās sarakstēs, taču man likās dīvaini, kādēļ daudzi cilvēki uz mani šķībi skatās. Sāku meklēt sakni Un redz kur iemesls!
Es nesaprotu vairs, kā man rīkoties? Es jau turu muti ciet un neko nesaku, citādi zinās kur esmu metusi acis.
Līdz ko mēs iegādāsimies auto, tā izgaisīsim no viņa dzīves. Atbrauks tik ciemos. Tas ir vēl aptuveni mēnesis.
Sakost zobus un iet uz priekšu? Man gribas vienkārši kliegt un ārdīties