Kāpēc es atteicos no gaļas.

 
Reitings 762
Reģ: 13.12.2017
Šis gads ir iestājies ar pavisam citu domāšanu un savu sajūtu apstiprināšanu.
Runa būs par to ko mēs ēdam un tieši par gaļu.
Cik sevi atceros man gaļa nav īpašu sajūsmu radījusi, kā jau kārtīgā latviešu ģimene, neiztikām bez gaļas celšanas galda nevienu dienu. Pat ja tu jūti, ka Tev negribas, Tev bija jāēd, jo tā taču vajag. Kotlešu smarža šķebināja,vienīgais, kas likās ēdami bija vistas karbonāde, apcepta vista un vistas šašliks, viss tas bija izmērcēts garšvielās, olā, miltos, līdz ar to garšas kārpiņām pieņemami.
Gadiem ejot un uzsākot dzīvot atsevišķi es pati par sevi nepirku un negatavoju, vienīgais tik kā ēdu, kad atbraucu ciemos, jo kā gan neēdīsi ko Tava mamma ar mīlestību ir taisījusi.
Šobrīd esmu atteikusies pavisam, es vairs nevaru sevi iedomāties ka ēdu gaļu, man gaļa liekas pretīga. Esmu lasījusi daudz informācijas, lai saprastu vai viss ir pareizi un cilvēks var iztikt bez gaļas, un jā viņš var. Daudzi gaļēdāji teiks, ka cilvēks ir visēdājs un tā ir dabā iekārtots, ka mums ir gaļa jāēd. Te būs nedaudz info salīdzināšanai ar dzīvnieku pasauli.
Gaļas ēdāji: asi, gari nagi plēšanai
Zālēdāji: nav nagu plēšanai
Cilvēki: nav nagu plēšanai
-
Gaļas ēdāji: nav ādas poras un svīst ar mēli
Zālēdāji: svīst caur ādas porām
Cilvēki: svīst caur ādas porām
-
Gaļas ēdāji: asi priekšējie zobi plēšanai, nav plakanu zobu gremošanai
Zālēdāji: asi priekšējie zobi, bet aizmugurējie dzerokļi gremošanai
Cilvēki: asi priekšējie zobi, bet aizmugurējie dzerokļi gremošanai
-
Gaļas ēdāji: zarnu trakts, kas ir tikai 3 reizes garāks nekā ķermeņa garums, lai gaļa, kas ātri bojājas var iziet cauri ātri
Zālēdāji: ir zarnu trakts, kas 10-12 reizes pārsniedz ķermeņa garumu
Cilvēki: ir zarnu trakts, kas 10-12 reizes pārsniedz savu ķermeņa garumu
-
Gaļas ēdāji: spēcīga sālsskābe kuņģī, lai sagremotu gaļu
Zālēdāji: kuņģa skābe, kas ir 20 reizes spēcīgāka nekā gaļas ēdāju
Cilvēki: kuņģa skābe, kas ir 20 reizes spēcīgāka nekā gaļas ēdāju
-
Gaļas ēdāji: siekalu dziedzeri mutē nav nepieciešami, jo uzturs nesastāv no graudaugiem un augļiem
Zālēdāji: labi attīstīti siekalu dziedzeri, kas ir nepieciešami, lai sagremotu graudu un augļu ārējos apvalkus
Cilvēki: labi attīstīti siekalu dziedzeri, kas ir nepieciešami, lai sagremotu graudu un augļu ārējos apvalkus
-
Gaļas ēdāji: skābas siekalas bez ptyalin fermenta, kas sagremotu graudus
Zālēdāji: sārmainas siekalas ar ptyalin fermentu graudaugus sagremošanai
Cilvēki: sārmainas siekalas ar ptyalin fermentu graudaugus sagremošanai (Balstīts uz AD Andrews diagrammas, Fit Food for Men (Chicago,1970))
Ir skaidrs, ka, ja cilvēki būtu domāti, lai ēstu gaļu, mums nebūtu tik daudz būtisku gremošanas līdzību ar dzīvniekiem, kas ir zālēdāji. Daudzi jautā: „Ja mums nebija paredzēts ēst gaļu, kāpēc mēs to darām?”. Tas ir tāpēc, ka mēs esam ieprogrammēti ēst gaļu. Arī ADA (Amerikas Dietologu Asociācija) atzīst, ka "lielāko daļu no cilvēces vēstures, cilvēki pārtika no vegānu vai lakto-ovo veģetāra uztura." Populārs apgalvojums no gaļas mīļiem,”Savvaļā dzīvnieki nogalina citus dzīvniekus pārtikai. Tā ir dabā iekārtots.” Pirmkārt, mēs neesam savvaļā. Otrkārt, mēs pavisam vienkārši varam dzīvot bez gaļas un nogalināšanas.
Pierādi, ka esi pārtikas ķēdes augšgalā – nomedī stirnu bez palīglīdzekļiem un apēd tur pat uz vietas, nevis lielveikalā nopērc līķa paciņu un uzcep uz pannas. Gaļa sāk pūt 4 stundas pēc patēriņa un paliekas pielīp pie zarnu sieniņām uz 14-21 dienām. Ja persona cieš no aizcietējumiem, sapuvusī gaļa var palikt zarnās vairākus mēnešus. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, cilvēka siekalas ir sārmainas, bet gaļēdāju skābas. Sārmainā siekalas nereaģē pareizi ar gaļu, lai to pienācīgi pārstrādātu. Visi visēdāji un plēsēji ēd gaļu jēlu.
Kad lauva nogalina zālēdāju pārtikai, tā saplosa kuņģa apvidu, lai ēstu orgānus, kas ir piepildīti ar asinīm (barības vielām). Ēdot kuņģi, aknas, zarnas, lauva ēšanas procesā dzer asinis no mirušā dzīvnieka miesas. Pat lāči, kas ir visēdāji, ēd lasi jēlu. Cilvēki savukārt izjūt riebumu pat vien no tādas domas. Lai nesagaršotu miesas garšu, gaļa tiek apstrādāta un tai tiek pievienotas garšvielas un citas piedevas. Ja meža ugunsgrēkā sadegtu briedis, gaļēdāji neēstu tā miesu. Pat cirka lauvām jādod jēla gaļa, lai tās nebadotos līdz nāvei. Ja cilvēki bija patiesi piemēroti gaļas ēšanai, tad mēs varētu to ēst jēlu un asiņainu.Tas pierāda, kā mēs esam ieprogrammēti domāt, ka dzīvnieku gaļa ir mums labvēlīga un vajadzīga izdzīvošanai un veselībai. Ja mēs būtu patiesi gaļēdāji vai visēdāji, mēs varētu ēst dzīvnieku gaļu neapstrādātu.Cepot, vārot un apstrādājot ar garšvielām, sāli, kečupu, majonēzi, sinepēm vai mērcēm mēs noslēpjam šausmīgo gaļas garšu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs kā cilvēki esam spējīgi ēst gaļu, jo mēs atsakāmies to ēst neapstrādātu un asiņainu, kā īstiem gaļēdājiem piedienas.
Ar šo visu es neko nesludinu un nemācu kā ir jādzīvo un dzīvē neafišēju nevienam. Tikai saskaros ar cilvēku izbrīnu darbā un skolā par to kā var neēst un no kā tad es vispār pārtieku.
Katrs pats izvēlas kā viņam labāk.
Un vēl ļoti iesaku noskatīties filmu "Zemieši" angliski "Earthline". Tur tiek parādīts par to kā tā pati vista nonāk veikalu plauktos, kā tiek testēts uz dzīvniekiem un viss pārējais. Filma ir smaga, bet viņa ir jāredz.
21.01.2018 14:56 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Cilvēku paliek arvien vairāk un vairāk, un, ja katrs ēd gaļu katru dienu, lopu skaitam arī jāpalielinās, kas noved pie sekām.

Tagad sāk audzēt gaļu laboratorijās, kas uzturvērtības ziņā neatšķiras ar parasto gaļu. Tā kā šis arguments vairs neiztur kritiku. Un nākotnē būs mazāk dzīvnieku fermu, jo gaļa nāks no laboratorijām.
Ā un nākotnes ēdiens ir kukaiņi. Tā kā vegāni un veģetārieši var netraukties par gaļēdājiem, jo nākamo 100 gadu laikā, lielākā daļa rietumu pasaules iedzīvotāju arī iespējams pāries uz kukaiņu ēšanu, jo daudz uzturvielu, ātri aug, prasa maz resursu. :D
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/29288490
Es tikai nesaprotu, kur daudzi dzīvo, ka maļ novecojušu info par dabas resursiem utt. Ja tiešām vegāniem/veģetāriešiem tas tik ļoti interesētu, jau būtu pilni blogi par manu iepriekš rakstīto, bet tas kaut kā netiek ņemts vērā...
25.01.2018 17:24 |
 
Reitings 803
Reģ: 15.12.2015
Cheryl - "Earth" 2007, tā otra 1998 ir kaut kāda romantiskā :D :D
25.01.2018 17:27 |
 
Reitings 803
Reģ: 15.12.2015
Cheryl -ja vēl interesē tāda tipa filmas, varu ieteikt "The true cost"(2015), tas ir par fashion industriju un cik lielu kaitējumu tas nodara. Un vēl interesantas ir Planet earth īsfilmas par dabu - ļoti vizuāli skaistas. Un man pašai favorīts - "Ed Stafford: Into the Unknown ", "Ed Stafford: Left for dead", "Ed Stafford: Naked and Marooned". Ļoooti interesanti, britu vīrietis, izbijis karavīrs, dodas tikai ar filmēšanas ekipējumu uz dažādiem objektiem ar kājām pa džungļiem 40km un tml, līdzi nav nekā, tikai drēbes mugurā un kameras, pats visu filmē, to kā viņam jāuztaisa pajumte, jāatrod ēdiens, ūdens un jāizdzīvo ekstrēmos apstākļos. Diemžēl, kā vegāns viņš nespētu izdzīvot, jo pats stāsta, ka lielākā problēma ir proteīna trūkums, jo nespēj apgādāt organismu, metas vājums, nav enerģijas, tāpēc ķer peles, zivis, tārpus utt, lai spētu iet uz mērķi. :D no lapām nepaēdīs. :D Vispār, visas viņa sērijas ir ļoti interesantas, ļoti garīgi un fiziski stiprs cilvēks.
25.01.2018 17:36 |
 
Reitings 762
Reģ: 13.12.2017
Ko Jūs domājiet par gavēšanu?
Senlatvieši pirms Lieldienām gavēja 40 dienas un pareizticīgie pat vairāk. Neēda ne gaļu, ne olas, ne pienu. Sanāk jau tad uz pāris mēnešiem palika par mini vegāniem.
Pieminēja Kristus ciešanas, nodarbojās ar labdarību.
Tad sanāk, ka arī viņi bija pamuļķi :-)
25.01.2018 19:25 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Senlatvieši pirms Lieldienām gavēja 40 dienas

Senlatviešiem nebija tādas Lieldienas kā pareizticīgajiem, jo senlatvieši bija pagāni.
Gavēnis ir kristiešu tradīcija, kas radās līdz ar kristietību. Un nekādas 40 dienas nevarēja būt, jo tās 40 dienas saista ar to, ka Jēzus vazājās pa tuksnesi un viņam nebija ko ēst.
Tātad senlatvieši nenodarbojās ar tādām lietām līdz neatnāca krustneši un visu nesabojāja ar savu kristietību
25.01.2018 19:43 |
 
Reitings 1817
Reģ: 26.04.2014
Es tikai nesaprotu, kur daudzi dzīvo, ka maļ novecojušu info par dabas resursiem utt. Ja tiešām vegāniem/veģetāriešiem tas tik ļoti interesētu, jau būtu pilni blogi par manu iepriekš rakstīto, bet tas kaut kā netiek ņemts vērā...

Daudz kas nākotnē būs, bet mēs runājam par tagad. Un vai tiešām lopu audzētāju industrija tā ļaus pāriet uz laboratorijas gaļu?
Vai visur varam audzēt ‘’vegānu paiku’’ - augļus, dārzeņus utt.? Nē. Tātad vai nu tā tiks piegādāta vai arī izmaksas, lai vispār kaut ko izaudzētu, būs tik dārgas, ka vegāni paši izzudīs - tas būtu dabai draudzīgākais variants ar tām lielajām izmaksām, kas noved pie smieklīga rezultāta pašiem dabas aizstāvjiem.

Vegāni ēd arī graudu izstrādājumus. Un šobrīd lielas graudkopības zemes tiek izlietotas dzīvnieku barībai. Lopu skaits samazinātos, tad arī lopiem nepieciešamās graudu zemes tiktu novirzītas cilvēku pārtikai. Nevis papildus kas būtu jāizmanto, vienalga beigās būtu mazāk zemes, ko nāktos izmantot :-|
25.01.2018 19:54 |
 
Reitings 1817
Reģ: 26.04.2014
Tāpat lopi ēd cukurbietes u.c. dārzeņus, lauku cilvēku zemes dārzi izmēros tiek vairāk lopu, nevis cilvēku ''nodaļai''.
25.01.2018 19:57 |
 
Reitings 762
Reģ: 13.12.2017
Ok precizēsim senie latvieši-kristieši. Par tām 40 dienām Es no pirksta neizzīdu, tajā pašā vikipēdijā var izlasīt.
Tāpat fakts kā tāds, ka to piekopa.
25.01.2018 20:17 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Piekopa tāpēc, ka pēc ziemas pavasarī vairs nebija palicis tik daudz ēdamā. Ēda mazāk, lai izdzīvotu līdz jaunajai ražai. Tieši tik loģiski.
25.01.2018 20:40 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Un tas ir iemesls tam gavēnim.
25.01.2018 20:43 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Ok precizēsim senie latvieši-kristieši.

Viņi bija spiesti izlikties to darām, baznīca citādi sodītu.
Padomā, kādos platuma grādos mēs dzīvojam un kādas bija ziemas vēl salīdzinoši nesen, gadus 15-20 atpakaļ (Ja Tev tajā laikā jau bija apzināts vecums un ir atmiņas par to, kas bija ziema kādreiz). Senajam latvietim uz ziemu saglabāti bija tikai graudaugi. Kartupeļi Eiropā parādijās tikai 17. gs un tie bija pieejami tikai kungiem. Bietes un burkānus, kas tagad mums ir pagrabos, ieveda no vidusāzijas, tie mums arī šeit nebija. Tāpat gurķi, tomāti, kāposti.. Nekā no tā mums te nebija. Konservēšana kā tāda pasaulē vispār parādijās tikai 19. gs sākumā, kur nu vēl pie mums. Kā Tev šķiet, ko tie cilvēki ēda gavēņa laikā? Kāds gavēnis var būt ziemeļu zemēs, kur ziemās vienīgā pieejamā pārtika ir dzīvnieku izcelsmes, tajā skaitā paši dzīvnieki? Tajos platuma grādos, kur pirms globālās sasilšanas, ziema sākās oktobra beigās, bija auksta un sniegota, turklāt vilkās vismaz līdz marta beigām, aprīlim (Kāreiz Lieldienu laiks), kāds varēja būt gavēnis? Kas pa kluso neēda, tas mira no bada un viss.
25.01.2018 20:46 |
 
Reitings 649
Reģ: 06.11.2012
Visnotaļ izmeļošs paskaidrojums no Alexxas, tomēr velns nav arī tik melns kā to mālē. Es nrgribu nodarboties ar dezinformāciju, bet kā vakar atceros vienu radioprogrammu pa LR1, kur pētnieks/doktors vai kāda cita zinoša persona stāstīja, ka, vadoties pēc ģeoloģiskajiem izrakumiem, var secināt, ka Daugava no 8-10tajam gadsimtam ne reizi neaizsala. Tas nozīmē, ka klimats bija krietni siltāks par tagadējo. Tas arī, pieļauju, ir iemesls, kāpēc Romieši izdomāja savu krustu nest tik tālu ziemeļos- jo tur pie tās Daugavas tie čaļi dzīvo cepuri kuldami, tikai meslus ievāc un sudrabā peldās. Bet tas nu tā.
Otrkārt- 20tais gadsimts tiek dēvēts par mazo ledus laikmetu- respektīvi bija relatīvi aukstāks kā līdz tam iepriekšējos gadsimtus.
Treškārt- konservēšana gan bija. PIeļauju- žāvēja veselu baru ar ogām, tāpat gaļu. Turklāt- sāls jau nebija nekāds jaunums. Tiesa gan- īsti atrast to nemācēja un arī pie Baltijas jūras tā cena noteikti bija ļoti augsta. Starp citu- katru reizi lasot produktu aprakstus, kur melns uz balta rakstīts- "bez konservantiem"- neticiet! Sāls ir visu konservantu konservants. Ja ne pirmais, tad viens no galvenajiem noteikti.
Bet jā- pat līdz cukura ieviešanai tautās, kas notika plašāk tikai Ulmaņa laikā- cilvēku ēdienkarte bija, maigi sakot, vienveidīga un pliekana. Tepat, ne tik sen interneta portālā varēja lasīt rakstus par to, ko senie latvieši ēda.. Jāpameklē tik.
25.01.2018 22:21 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Tas arī, pieļauju, ir iemesls, kāpēc Romieši izdomāja savu krustu nest tik tālu ziemeļos

Uz to laiku, kad atnāca romieši, te jau bija atkal ziemas un leduslaikmets, vasaras bija draņķīgas. Tā bija visā Eiropā, tas izsauca badu, jo graudi bojājās tā arī nenogatavojušies, kas arī bija iemesls, kāpēc krustneši gāja cik vien tālu varēja. Tolaik nebija zināšanu par to, ka ejot tālak, viņi tuvojas polārajam lokam (Kas vēl tas tāds 13. gs?) un, ka ejot tālāk, izredzes atrast pārtikušu zemi, kur apmesties, arvien samazinās.
jo tur pie tās Daugavas tie čaļi dzīvo cepuri kuldami, tikai meslus ievāc un sudrabā peldās.

Nebija tik vienkārši. Kad krustneši te uzradās, krievi un zviedri jau kādus 100 gadus te bija un viss jau notikās - nodevas tika maksātas utt. Tikai - krieviem un zviedriem (Atkarībā no tā vai Kursa vai Jersika), ne krustnešiem.
Gaļu kūpināt sāka ap 15gs, pirms tam pie mums to tikai kaltēja vai sālija. Tāpat, kā zivis.
25.01.2018 22:54 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
Es pieņemu, ka autore ar senajiem latviešiem domā ne tik senos. Bet tāpat, gavēnim ar latviešu kultūru ir maz sakara.
Vidzemes iedzīvotāju 12. gadsimta ēdienus savā 1798.—1799. gada darba „Vidzemes senatne” (Die Vorzeit Livlands) otrās daļas V. nodaļā „Latviešu dzīve” aprakstīja Garlībs Merķelis:
Visu, ko viņi varēja samedīt, tie ēda arī: lāci, vilku, lapsu, āpsi tikpat labi, kā briedi un zaķi. Savus gaļas ēdienus tie sagatavoja koka traukos, kuŗos meta līdz kvēlai sakarsētus akmeņus; un tā tika daudzās vietās arī alus darīts. Zivis viņi vārīja bērzu mizu traukos, kuŗi iztur uguni, kamēr ir iekšā šķidrums; un šis sagatavošanas veids dod zivju mīkstai gaļai tādu labu garšu, kādas nekad nedabū, ja vāra dzelzs, vaŗa vaj māla traukos. Vircu (aizdara) vietā viņi ņēma bez sāls, kuŗu, kā liekas, ietirgoja no kaimiņiem, sevišķi sagrūstas kaņepes un kaņepu pienu, t.i. no saberztā iz čaumalām izspiestā kaņepu sēklas grauda; vēl tagad abi šie pieder pie viņu mīļākiem ēdieniem.
Viņu dzēriens agrākos laikos bij zirgu piens un asinis. No pirmajā viņi, tāpat kā tatāri, mācēja taisīt reibinošu dzērienu, kumisu. Vēlāk viņi mācījās dabūt bērzu un kļavu sulas; priekš tām aprīļa beigās ieurba koku stembos caurumus un iedzina tur renes (mēles), pa kuŗām sulas tecināja apakšā paliktos traukos. Alu, kā rūdas, viņi ir tikko no vāciešiem mācījušies pazīt, par kuŗiem jau Tacits atsaucās ar slavu, ka viņi no labības ir pratuši taisīt dzērienu, — līdzīgu vīnam.
25.01.2018 22:54 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Tūdaļ kāds ierakstīs, ka tolaik dzīvildze bija īsāka (gan jau gaļas dēļ) :D :D
25.01.2018 22:56 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Sanitas Stinkules lekcija "Latviešu tradicionālie ēdieni".
"ēdienkarte bija vairāk sezonāla rakstura - pienu dzēra vasarā, bet gaļu un taukus ēda ziemā, 19. gadsimtā ienāk kartupeļi, tomāti, gurķi, salāti, ķirbji."
25.01.2018 23:00 |
 
Reitings 762
Reģ: 13.12.2017
Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām. Šajā laikā kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas un ziedo naudu labdarībai. Lielais gavēnis ilgst no Pelnu dienas līdz Lielajai sestdienai (aptuveni 40 dienas, kas atbilst laika periodam, ko Jēzus Kristus gavējot pavadīja tuksnesī). Pareizticīgajiem gavēņa ilgums parasti ir ilgāks.
Viduslaikos Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras. Katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas, lai gan piektdienās ir atļauts ēst zivis.

Un ja runājam konkrēti par to ko es no bērnības atceros, Tad kāva tiešām uz svētkiem un taukus katru dienu neviens nestūma. Pagrabā uz ziemu savs no dārza izaudzētais, arī konservu veidā.
Katram bija izdevīgāk turēt veselu liellopu pienam, nekā nokaut. Būtībā tika kauti truši, pa ljoti retai reizei cūka un vista.
Pat ja gavējot kāds tika piespiests, Tad vēlāk nevienu nespieda un gavēšana bija tevis pašs zinjā.
Tākā uz trim ziemas mēnešiem bez kvantuma pieejamās pārtikas neviens kājas neatstiepa, Tad arī gavējot(kaut vai piespiedu kārtā) nekas slikts nenotika.
26.01.2018 06:40 |
 
Reitings 255
Reģ: 27.07.2016
Gaļas ēšana ir katra paša izvēle, es arī esmu gaļas neēdāju pulkā jau n-tos gadus. Veselība uzlabojās, asinsanalīzes palika labākas, no anēmijas tiku vaļā utt Bet ir jāseko līdzi kas tiek ēsts. Ja katru dienu ēdīs rīsus ar ceptiem dārzeņiem, tad neuzņems nepieciešamās vielas un slimos, zobi birs, būs vājums un citi pigori. Ar gaļu ir daudz ēdieni, receptes dažādas, cilvēki ir pieraduši ēst tā, attiecīgi beidzot ēst gaļu aizmirst, ka vajag dažādot ēdienkarti un rodas problēmas.
bigsister Tas ir tikai normāli, ka cilvēki brīnās kā tad Tu tā bez gaļas vari paēst. Man vispār ir nācies dzirdēt komentārus, ka tad jau var ielaist pļavā ganīties ar zirgiem vai govīm un es būšu paēdusi. Aprobežoti un muļķīgi komentāri būs dzirdami arī pēc vairākiem gadiem. Ieteikums ir neņemt pie sirds. Bez gaļas var lieliski izdzīvot un būt veselīgs.
26.01.2018 08:12 |
 
Reitings 408
Reģ: 29.09.2015
Afterglow.,
Piekrītu. Arī man kopš atteicos no gaļas, veselība ir uzlabojusies. Nelietoju arī piena produktus. Bet ēdu zivis, jūras produktus un retās reizēs vistas fileju. Asins aina perfekta (l)
26.01.2018 08:41 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras. Katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas, lai gan piektdienās ir atļauts ēst zivis.

Zinu, ka agrāk Latgalē gavēni ievēroja diezgan strikti. No Pelnu dienas, līdz Lieldienām. Tradicionāli pirmsgavēņa laiku nosvinēja ar kārtīgu maltīti līdz pusnaktij Pelnu dienā. Tad tika likta priekšā muca ar siļķēm, kas bija gaļas aizstājējs un skaitījās gavēņa ēdiens.
Gavēnis ir laba lieta, atslodze organismam utt. Bet tas nenozīmē ka netika ēsti dzīvnieku valsts produkti.
26.01.2018 08:44 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits