Intrigas darbā

Goda vārds, nekad ar tādām bābu intrigām nav bijusi darīšana.
Par kādiem tematiem šīs intrigas un baumas tiek vītas? Un kādā nozarē atrodams šāds darba kolektīvs?

Lai no tā izvairītos, nevajag par sevi neko stāstīt. Es tieši tā daru un par mani ir priekšstats, ka privātā dzīve nav, ir tikai darbs un mājas. Man tas netraucē, vismaz nav jādzird muļķības vai pasaku stāsti.

Baumas gan par to, kas un kur, ar ko dzīvo, kas ir vīrs, māte, vecāki, gan ari tādā līmenī, ko Anniņa teica par Grietiņu un Vēsmiņa to dzirdēja, un tagad atlāj divkārši pielabotu, lai "atvērtu acis" Grietiņai.
Visai komiski, ka pieauguši cilvēki ņemās par tādām muļķībām un baro sevi ar noskaidrotām detaļām par svešu cilvēku dzīvēm.
Mums kolektīvā darbinieki bieži mainās, jo tiklīdz neatbalsti vairumu un tev ir savs viedoklis, tiec ierrindots " nodevēju sarakstā", ko ilgākā vai īsākā laika posmā "izēd". Tuvākajā laikā nav iespējams mainīt darba vietu, tāpēc esmu pārdomās, kā veiksmīgāk stāvēt aiz šī cirka. Protams, galējos apstākļos esmu gatava mainīt darba vietu.

Visvieglākais veids - nestāstīt neko par sevi, nepiedalīties kopīgajās klačās un uzstādīt privātuma funkcijas savos soc.tīklos (+ saviem draugiem arī gluži nepasniegt visu savu dzīvi kā uz delnas).

Esmu saskārusies. Biju spiesta dažus mēnešus tādā kolektīvā strādāt. Tobrīd citu variantu nebija, tāpēc vnk vēroju tur notiekošo ar interesi. Izdomas kolēģēm netrūka, tas jāatzīst!
Kolīdz bija iespēja, darbavietu pametu. Bija pat tāda kā laimes sajūta, kad tiku projām.(l)

Šajā sakarā vēlos jautāt, vai IG ir iespēja ievietot bildi, kas nav atsevišķiem sekotājiem redzama? Zinu, ka FB ir šāda iespēja ierobežot tos cilvēkus, kas redz ievietoto foto.

Vai nav vieglāk tādus cilvēkus izmest no skatītāju loka? Es nepakautrējos FB pārtraukt draudzību vienai ilggadējai kolēģei.

Nav ko aicināt/apstiprināt kolēģus FB, instagram un tad brīnīties,ka runā.
FB man bilžu praktiski nav, instagram nevienu kolēģi neesmu apstiprinājusi, nav visiem viss jāredz un punkts.

Manā mazpilsētā kādreiz un varbūt vēljoprojām stāsta izdomātus stāstus pieliktdami.
Es speciāli nekad to neklausos. Bet, vienreiz sagadījā, ka beigās konkrētā tenka tāda nemaz nav un viss storijs ir izdomāts. Speciāli konkrēto tenku neskaidroju, bet man tā sagadījās.

Šodien gribēju taisīt tieši šādu pašu diskusiju. :-D
Kopš oktobra strādāju jaunā darbā, lai gan strādāju diezgan vīrišķīgā nozarē un mums sieviešu un vīriešu īpatsvars ir apmēram 50:50 (vadībā praktiski tikai vīrieši), baumas un nolikšana neizpaliek. Grāmatvedība ir īsts čūsku midzenis, es tiešām nezinu, kā viņas, sēžot savā Kamčatkā zina, cikos kurš ierodas darbā, bet grāmatvedībā ir tā - ieej iekšā, dzirdi, ka tiek nodirsti kolēģi, pa tēmu, ne pa tēmu. Atnāku runāt par rēķinu, man sūdzas par kolēģiem, kādi viņi tādi un šitādi. Aizvakar bija frāze "Man jau gan direktors teica nebāzt degunu ne savās darīšanās, BET ES JUMS TOMĒR SAVU VIEDOKLI PAR TO BĒRZIŅU PATEIKŠU!" (t) Ej ārā no kabineta, jau dzirdi, kā tevi sāk aprunāt. :-D
Par laimi, ar pārējiem kolēģiem ir labas attiecības un tur vismaz tik atklāta baumošana nav. Mans risinājums - citus kolēģus neaprunāt, nestāstīt kolēģiem, ko es domāju par vienu vai par otru kolēģi, ar klačotājiem ieturēt tīri formālas attiecības, ar normālajiem kolēģiem - draudzīgas, bet nu gluži par savām intīmajām problēmām neiešu stāstīt.

Esmu saskārusies. Kas tieši nepatika - nezinu. Laikam jau tas, ka pašas 30 gadus vecākas par mani. Nevienam strādāt netraucēju un neklačojos, un neaprunāju. Par savu privāto dzīvi arī neko nestāstīju, laikam tas arī grauza. Biju afēriste, intrigante, iedomīga un vēl sazin kas. Ja radās kāda konfliktsituācija (kuras provokātors bija otra sieviete, jo garastāvokļa cilvēks), tad beigās viss tika pagriezts pret mani, ka es tā vainīgā esmu. Neko, pāris mēnešus pastrādāju un aizgāju prom no turienes. Man tāds cirks nav vajadzīgs. It kā pieaugušas sievietes, bet uzvedās kā pamatskolnieces. :-D

Nu piemēram, klačošanās iemesls manā darbā: nodirst, ka Bērziņš vakar tikai 11.00 ieradās darbā. Bet realitātē Bērziņa darba pienākumos ietilpst tikšanās vai semināri vai apmācības ārpus darba vietas. Viņš tajā laikā negulēja mājās, bet gan atradās, piemēram, seminārā darba vajadzībām. Bet tie, kas aprunā, to nezina un pat negrib zināt; ka tik paklačoties.

Traki ir tad, kad uzņēmumā tiek pietēlota ģimeniska atmosfēra un darbiniekiem ir brīvprātīgi-obligāti ieteicams apstiprināt visus kolēģus FB. Tad uz tiem, kas tā neizdara, skatās ar aizdomām :-D

Un jā, beigās viss aizgāja tik tālu, ka no rīta, ieejot telpā, netiku pasveicināta pretī, turpināja savas runas tā it kā es tur nebūtu :-D

Es arī saskāros ar klačām un intrigām, kaut man vienai bija atsevišķs kabinets. Tāpat dabūju dzirdēt brīnumu lietas par sevi... Man vienmēr kabinetā bija kārtība, savs galds pilnībā nokopts. Darbu organizēju tā, ka visus tekošis darbus izdarīju uzreiz, bet to, kam vajadzēja vairāk laika - liku speciālās dokumentu kastēs, nevis mētāju uz galda. Rezultātā? Dzirdēju par sevi baumas, ka es neko nedaru, jo man uz galda nekad nekas nav. :-D Tāpat arī man iekšējās kārtības noteikumis bija paredzēts aizslēgt kabinetu un nepieņemt nevienu apmeklētāju noteiktos laikos un dienās. Rezultātā? Dzirdēju baumas, ka es nekad neatrodos uz vietas, jo kabinets visu laiku aizslēgts. (Nebija mana vaina, ka citi kabineti izvēlējās neieverot šos noteikumus un vienmēr bija atvērti un visus pieņēma un tad žēlojās, ka pārāk daudz šos rausta un, ka netiek galā ar darbiem)... Nu un tādā garā. Šīs baumas un intrigas mani vispār neinteresēja un neuztrauca. Diez vai ir tāda darba vieta, kur vispār nepastāv šāda lieta. Varbūt vnk nav nonācis līdz attiecīgām ausīm...

Tie, kas nav bijuši tādos midzeņos, nekad to nesapratīs. Vienīgais risinājums ir mainīt darbu.
Es savā par sevi nestāstīju absolūti neko, tolaik soc.tīkli vispār nebija populāri, runāju tikai par darbu. Tik un tā man uzēdās, jo redz- kas man kaiš, ka nestāstu par sevi. Tas nekas, ka neviens nemaz nejautāja. Kolēģu vecums ~35-45gadi, virs 20 gab, visām augstākā izglītība, intelektuāls darbs. Savstarpējie uzbraucieni bija absurdi- ienākot kolēģe citai kolēģei prasīja- ko tu skaties uz mani kā lezbe? :D Viss viena otru apsmēja, aprunāja, apzināti tika sniegta maldinoša darba informācija (piem.cikos sapulce), tika atteikta konsultācija par darba jautājumiem, u.tml. Neiespējami izvairīties no intrigām, ja tās vērpj arī par darba lietām.

Mana tuvāk stāvošā koleģe ir vadības labā roka, kas visu piefiksē, noziņo vadībai par visu, kas apkārt notiek, ja nav nekā, ko teikt, tad izdomā. Par to tiek dažadi bonusi. Es esmu cilvēks ar viedokli, cenšos būt lietišķa un ieturēta. Kā kāds labvēlis mani brīdināja, tad vadībai nepatīk cilvēki ar viedokli, kuriem nav bail runāt un ar kuriem nevar manipulēt pēc sava prāta, tādēļ vadība mani uzskata par bīstamu un gatavojas mani ar piesiešanos, piekasīšanos un pārkāpumu meklēšanu izēst. To, ka neesmu mīļākais personāžs jau jutu, bet ko šādu īsti nebiju gaidījusi.Īsti nezinu, kā būtu šādās situācijās jāreaģē.

nicco, kāpēc nemaini darbu? Ir laba alga? Baidies, ka neatradīsi citu darbu? Darbs ir vērtīgs pieredzei?

Nicco
Meklē ar steigu jaunu darbu un ej prom no vecā. Ja neesi jurists, darba devējs var ļoti ieriebt.

Lieta i tāda, ja neklačojas, tad mēdz izēst no konkrētās vides.