Bieži vien pirmais iespaids var būt maldīgs. Par mani ļoti daudzi padomā, ka esmu augstprātīga un vērtējoša. Patiesībā es vienkārši nesāku draudzēties ar cilvēkiem, kurus no malas nezinu. No vienas puses jā, es esmu vērtējoša un no sākuma izvērtēju kas tas par cilvēku, vai varu viņam uzticēties un tikai tad es ar viņu sāku kontaktēties normāli. Pirms tam es vairāk kā no malas skatos, uzvedos neitrāli, bet tas nav sliktā nozīmē.
---
Cik es tagad atceros, vienu reizi es spēju atkost vienu cilvēku un nekādi nespēju viņu pieņemt, kaut arī viņa uzvedās kā normāls, parasts cilvēks. Tā bija mana vīra brāļa jaunā draudzene. Viņa itkā bija jauka, draudzīga utt, bet es nekādīgi nespēju un negribēju izveidot ar viņu kontaktu. Centos ar viņu neuzturēt vispār nekādu kontaktu, pati nezinu kāpēc, bet vienkārši negribēju. Pēc kāda laika sāka līst ārā viņas riebīgā daba, ko viņa centās lēpt aiz muguras. Un viņa izrādījās tieši tāda, par kādu es viņu uzskatīju. Viņa veikli spēja aptīt cilvēkus ap pirkstu (taj skaitā vīra brāli pamatīgi), kaut pasniedza sevi kā parastu pelēku meiteni.