Viss apnicis, bet nevar izšķirites.

Sveikas dāmas!
Nu tā, pienācis mans izmisums...ja ne izmisums, tad kaut kāds sviests dzīvē...
Jau nedēļu manas attiecības ir pavisam dīvainas, lai neteiktu vairāk.
Pag.ned.nogalē sastrīdējāmies (lieki piebilst, ka vienīgie strīdi ir par drauga mazo, zaļo atkarībiņi)...bet man jau piegriezās tik tālu, ka visu atlikušo nedēļu nekāda biju. Bēdājos. Klusiņām sēdēju stūrītinun domāju 101 domas....
Nu tā...sastrīdējāmies ...bet es 1dien uztaisīju maziņu pārsteigunu- vakariņas, kūciņas, auglīši, šampucis u.t.t..viņa gardākās lietas..viss sveču gaismā un tā sagatavojos romantiskai pasedēšanai, lai nebūtu vairs to strīdu un, lai saprastu kas par bekām...un lai būtu viss kārtībā....
2h viņš kavēja..ka beigās es jau biju atlūzusi un gāju gulēt...
Atnāca, paēda un viss... viss plāns izgāzās par ko pārdzīvoju....bet nu...tā arī īsti nekas netika runājams...lieki piebilst- atlikušās dienas arī nebiju nekāda- klusa, gruzījos.
Darbā viss bija kārtībā, jo nesanāk domāt par to kas nomāc..bet kad esi mājās- bummm- bēdīgais klāt...
Tā nu pienāca vakardienas vakars- draugs iziet ar saviem čomiem ārā (nekas nav pret to ka tiekas intensīvi ar draugiem, es tikai atbalstu)...un,protams, atkal bija zem zaļā drauga spārna...lai gan vēl iepr.dienā izrunāju, ka attiecībās ar mani, lai vairs nebūtu nekādu zaļo dūmu un viss pārējais-savādāk, lai iet prom...
Protams- kā pret sienu...
Tā nu viņš vakar atnākot mājās, bija pusnakts...es saģērbos un pazudu...pēc 2h ierados..jo tomēr darbs un gribas izgulēties nedaudz...
Bet nu...neko..m parunājām un lūdzu, lai nemelojot pasaka, kas par lietu..kas viņam ir... un kur pie velna ir tad motivācija, lai mani darītu laimīgu.... viņš pasaka ka ir mazaiņa moztivācija? Bet neko nedara otram, lai tas būtu laimīgs un, ka viss viņam ir apnicis- darbs, mājas,attiecibas...viss..Viņš gribot neko nedarīt un neko nedomâ. Dzīvot kā grib...
Tad nu teicu, lai šķiramies...pa labam...mierīgi un viss. Ka laižu brīvībā... viņš saka ka ne. Negrib šķirties. Ka ir grūti to izdarīt un nevar tā. Ka nešķirsimies...
Tā nu pie sasistas un noraudatas siles aizgāju gulēt...
Pa sirdi iedeva tas, ka nav motivācijas radīt laimi otrā... ka ir tikai savs egoisms un viss...
..jā viņam šīs ir 2.attiecības... jau vairāk kā 2gadi esam kopā... sākumā padzīvojām 7mēn pie viņa vecākiem...kad aizgāju prom un uz 2mēn.pašķīrāmies...tad sagājām kopā un pēc 3mēn sākām dzīvi mūsi ļoti mazajā dzīvoklī, kur nekā cita nav kā viena istaba...tur pat nevar noslēpties visns otra....
Es pilnīgi saprotu to "apnicis"... jo ikdiena ir mazā rutīnā...6 abi ceļamies..viņš pavada mani uz darbu un iet gulēt līdz sava darba laika sākumam...tad vakarā es esmu pirmā mājās..un ar vakariņām sagaidu... pasēžam pie tv un gulēt... vai arī kādu citu vakaru viņš iziet ar čomiem pasēdēt....
Ir maza rutīna iezagusies... un jā. Tajā mazajā dzīvoklīti sajujt prātā var....
Jau pēc 1,5ned.pārvācamies uz citu dzīvokli- plašāku un tā...
Tagad viss ir kājām gaisā... vai nu pašai iet uz sapņiem kas ir sapņpti un realizēt tos..vai nomest visu malā un kļūt tikai par darbaholiķi.... Galīgs izmisums jau iet...
...kad sākām savu nopoetno kopdzīvi, mūsu mazajā miteklī, viss bija skaisti... kā nekad agrāk... pat nestrīdējāmies, ja bija kāds mazais strīdiņš, tad pēc stundas jau abi kopā smējāmies par to... (bet tie strīdi vienmēr ier par zaļo draugu)....
Tā nu...jau nedēļu nav nekādas apčubināšanas, ka bija līdz tam...katru rītu apčubinajām viens otru... novēlējam visadas jaukas skaisttasss utt dienas.. bučas un viss pārējais. . Tā arī kad gājām gulēt- apčubinājam viens otru un mīlīgi gājām čučēt..
Tagad nedēļu- nekā. Tikai pliks "es tevi mīlu"...kam pat īsti negribas ticēt...
Lieki piebilst, šajās brīvdienās braucam uz kaiminvalsti atpūsties...nu redzēs kā ies...bet ir grūti
Zinu, ka kāda teiks- samierinies un ar sakostiem zobiem turpini tā dzīvot... un cita- šķiries..nav vērts...
Grūti jau arī ko no padomiem dot, jo nevaram iejusties otra cilveka ādā... un iziet to kas ir iziets...
Tikai pēc tekstiem var ko paspriest un ieteikt...
Pat nezinu, ko gribu- padomu..vai ko...
Gribēju vienkārši šeit iepostot savu stāstu...
LAI JUMS JAUKA UN SKAISTA PIEKTDIENA, DĀMAS!
SAMĪĻOJIET SAVUS MĪĻOS UN PASMAIDIET, KA JUMS IR CILVĒKI KO SAMĪĻOT, BEZ IEMESLA.
LAI SKAISTA UN KRĀŠŅA NEDĒĻAS NOGALE!!!(l)

viss tik rozā un puņķaini izklausās, ka grūti saprast problēmu.

Tu vari izklāstīt savu problēmu vienā vai divos teikumos? :-D

Problēma jau nav, gribēju pastāstīt. :D

Vai iepostot, kā raksta. :D

Jums nekad nav bijis tā, ka problēma nomāc, sākat kādam stāstīt (šajā gadījumā - rakstīt), bet nonākot pie noslēdzošās izklāsta daļas, problēma vairs neliekas runāšanas vērta? :D Man liekas šis ir tieši tāds gadījums. Kamēr rakstīja, pati apdomāja un viss salikās pa plauktiņiem. :D
Veiksmi, diskusijas autorei! (l)

Kopsavilkums: draugs - narkomāns, nejūtos attiecībās laimīga, viņš nav gatavs neko mainīt, ko darīt?
.
Ne par tēmu, bet par tēmu - tagad tā par zāli saka, zaļais draugs? Kādreiz par alkoholu mēdza teikt, ka zaļais pūķis (ja nejaucu neko).

57days
Nu kāds narkomāns? viņam taču tikai maza, zaļa atkarībiņa!

57days
Es neesmu speciāliste, bet "zālīte" visos laikos ir bijusi "zaļais". Par piekabināto "draugu" nemāku komentēt. Liekas, autore to ir pievienojusi, jo tas notiek izejot pastaigā ar reāliem draugiem.
Bet, "zaļais pūķis" tiešām saka par dzeršanu, man pat liekas, ka tas nāk no tīra absinta lietošanas.

Sākumā uztvēru, ka alkoholisms, bet pārlasot tikai ieraudzīju ''dūmus'' pieminam.

tikai maza, zaļa atkarībiņa

Da viss viņam mazs un zaļš - tikai maziņa motivācijiņa darīt jelko, lai tas nabaga meitēns viņam blakus nejustos nožēlojami, un savukārt viss pārējais dzīvē - pie mazas, zaļas pakaļas.

Ja tu vēlies savu dzīvi pavadīt kopā ar narkomānu, egoistu un psihopātu tad uz priekšu. Tā vietā lai izvēlētos vīrieti kurš spētu tevi darīt laimīgu, tu izvēlies noindēt savu laimi.
Nožēlojami. Nē nu ja tevi tas apmierina..uz priekšu

Hm, bet kāpēc Tevi, miupiu, tā zāles pīpēšana traucē? Vai parastās cigaretes netraucē? (ja smēķē) vai alkohola lietošana (ja lieto)?
Jo es saprotu, ka ir strīdi par to, ka viņš pīpē, bet Tu negribi, lai to dara - jautājums ir - kāpēc tieši? Viņš sāk stulbi uzvesties, vai kļūst slinks, vai Tev liekas, ka tā ir slikta narkotika? Nu kur ir tā sāls?
Rutīna un nīgrums, tas viss nāk tikai no līdz galam neizrunātām lietām, tāpat arī rodas distance. No iekšējas gruzīšanās, klusākas vai skaļākas bubināšanas, neviens vēl nav kļuvis tuvāks.

Cik sapratu problēma ir tā, ka viņš regulāri pīpē zālīti.
Manuprāt šeit ir divi varianti, 1) paud savu nepatiku mierīgā tonī un skaties vai viņš cenšās pārtraukt, 2) ja nekādas izmaiņas nejūti - nomaini draugu.

Nu jā. Ticu, ka te par daudz izpletos... neko īsti īsumā nepasakot.
Pluss nobeigums- it kā pārdomāju visu..., bet kaut kas nav līdz galam...
Jā, tā ir zālīte ne alkohols..
Viņš alkoholu vispār nelieto..viss labi..
Ar zālīti ir tā, ja viss ir nornas robežās, man nebija iebildumu...x nedēļā-ok...ja biežāk...vispār lieliski.
Pirms mēneša jau arī bija tikai 2x mēnesī un viss... bet tas bija saprotami, kāpēc gribējās...
Bet ja tas ir 2-3x dienā..nu tad jāsāk domāt...
Jo ne runā..ne ko citu..m nestasta kas nomāc. Saka ka viss kārtībā un viss...
Man nepatīk, ka pīpē, jo tad viņš ir nelietojams...acis kā pokemonam... nevienu vārdu nevar pār lūpām pāršpļaut...
Un man tā zālītes smaka pa nāsīm dod traki, ka velk uz augšu. Thats the point...
Es biju piedāvājusi kompromisu... visu pateikusi kas nepatīk u.t.t... bet šitā jau, manuprāt, ir špļaušana acīs...

Nu bet ja tas ir tik nesen. Principā problēma eksistē knapi mēnesi, no kura apmēram puse ir pavadīta maigā zāģēšanas režīmiņā. Un vēl nedēļa no tā strīdiņa režīmiņā.
Nav uzpūsts zilonis no mazītiņas mušiņas?...
Un, ja drīkst jautāt, kāds bija kompromisa piedāvājums?

Es, godīgi sakot, visu līdz beigām neizlasīju, bet man kaut kā ļoti acīs griezās tā padarīšana par laimīgu.. Kāpēc kādam būtu pienākums padarīt tevi laimīgu? Tas ir katra paša pienākums piepildīt sevi un rūpēties par to, lai būtu laimīgs nevis gaidīt vai pieprasīt to no otra :-)
Par to pīpešanu arī īsti nesapratu, kāpēc nepatīk, bet nu izlasot pēdējo komentāru - ok, man laikam arī nepatiktu, ja 3reiz dienā pilnīgi katru dienu tas notiek :-O

Personīgi es uzskatu, ka ja cilvēk ir kopā, tad tomēr ir jāpielāgojas vienam otram, jāmeklē kompromisi. Ja vēlies dzīvot tikai sev un domāt tikai par sevi, tad dzīvo viens.
Ja ir tā, kā tu stāstīji, tad mani mulsinātu, ka neko negrib, ne attiecības, ne darbu, manīt kaut nedaudz sevī, arī nē, pacensties tevis dēļ arī nē. Un par motivāciju...uzskatu, ka katram mīlošam cilvēkam motivācija ir otra cilvēka smaids un prieks acīs. Tad priekš kam ir vajadzīgas attiecības, kurās abi nejūtas vairs labi un, kur otrs cilvēks negrib ne tikai kaut nedaudz piekāpties tev, bet pat nevēlas izrunāties, nevēlās būt atklāts. Personīgi man grūti to nosaukt par ATTIECĪBĀM, jo pēc lasītā tas izklausījās, ka jūs vienkārši dzīvojat kopā. Kā vecmammas un vectēvi, kuri ir katrs par sevi, taču jau pieraduši viens pie otra un dzīvo kopā :) Tīri mans viedoklis

Neredze jēgu, kāpēc esi kopā ar zāles pīpētāju, kurš neko negrasās mainīt, un pat atklāti tev saka, ka tava laime nav svarīga...
Kāda jēga tērēr savu laiku

Nav uzpūsts zilonis no mazītiņas mušiņas?...

Varbut diskusijas autore neveelas sev viiru kas apzinati megina sevi novest lidz atminas traucejumiem (un citiem iespejamiem riskiem).