Cilvēkiem pārāk spēcīga saikne, kuru meita nevar saņemties pāraut un māte arī neko nedara.
Tas ir arī no audzināšanas, mazums bērnībā psiholoģiska trauma bijusi un mamma ir glābējs.Vai vienmēr bijušas visur kopā un tagad ir neatraujamas, baidās pazaudēt viena otru. Kur tēvs ir? Varbūt tas sākās pēc viņa aiziešanas vai pat nāves.
Es zinu, ka es ar mammu paliku psiholoģiski tuvāka un ciešākas pēc tēta nāves. Protams, ne tik traki, ka ne soli un ka gulēt kopā, nē. Vienkārši te cilvēkam lielāka trauma,vājāka psihe.
Iemeslu viņi noteikti paši zina.
Tā ir ģimenes lieta, bet jā - veselīgi tas noteikti nav.