Sooo, pat nezinu kur lai sāk.
Esmu pamanījusi, ka pēdējo dienu laikā ir pasliktinājušās attiecības ar mammu un māsu. Mana attieksme pret viņām mainījusies nav, es izturos tā ka katru dienu. Es eju uz skolu, taisu ēst kad ātrāk tieku mājās ja nav nekā uztaisīts ( jo 2x taisīt ēst ir neloģiski ). Bet viss ko es jūtu ir tāds kā naids. Piemērs no šodienas - centos pati tikt galā ar skropstu noņemšanu, bet YouTube video ir galīgs fufelis, māsas draudzene liek skropstas un tad mani aši paņēma. Izsvieda mani ārā no mašīnas un aizbrauca prom. Atnācu mājās, viņa ieskrēja istabā un pateica, ka vismaz paldies es varēju pateikt, atcirtu “ paldies “, lai gan es viņai nelūdzos un neprasīju, pati teicu ka tikšu galā. Pagaišnedēļ man bija māsas meita jāskatās, uz ko man iebildumu nebija, bet viņa tanī pusē, nekādu paldies man nav pateikusi. Saprotu ka mammai ir maksājumi un viena viņa galā tikt nevar, man ir darbs tikai nedēļas nogalē par ko es saņemu knapu summiņu, un man pašai ir jākrāj studijām un zobu pārtaisīšanai, tāpēc palīdzēt es viņām nevaru. Savā starpā viņām attiecības ir perfektas. Kad es atbildu tieši tāpat kā viņas to dara, tek 100 jautājumu kas man ir. Ārsts pateica skaidri un gaiši, ka man ir depresija un uzlika uz entajām tabletēm. Ja es prasīšu kāpēc viņas pret mani ta izturas, sekos atbildes ar to, ka viņam ir problēmas ar savu dzīvi. Ko lai es šādā situācijā daru ?
50
