Kādu nāvi jūs izvelētos?

Deinaa - nevis mirt tu gribi, bet pievērst uzmanību. Tu vēlies izrunāties?

Tā īsti nav uzmanības pievēršana, runājot viss ir īslaicīgs un pēc laika viss notiek kā pirms tam. Es vienkārši negribu tādas nāves kā nosaucu, bet gan vairak ar medikamentiem vai vēnas, taču negribu, lai ir tā, ka vēl var izglābties.

Lūdzu aizej pie psihologa vai psihoterapeita.

Ja neesi trollis, tad meklē psihologa or smth palīdzību.

Cik esmu dzirdējusi, medikamenti nav efektīvs pašnāvības veids, parasti beidzas vienkārši ar saindēšanos...
Autore, kas tieši tev 21 gada vecumā dzīvē tik ļoti nav izdevies, ka esi sevi pilnībā norakstījusi un neredzi nekādu jēgu turpmākai dzīvei?

Ooo, es esmu daudz par šo domājusi; ja padomā racionāli, tad pašnāvību taisīt nav jēgas. Tie veidi, kas ir droši, ir sāpīgi un biedējoši (droši ir nolekt no 9.stāva loga). Bet tie, kas ir patīkami, piemēram, sadzerties nervu zāles un nomirt miegā, ir nedroši, jo cilvēka organisms ir izturīgs un vienkārši uz visiem laikiem sabeigsi aknas.
Tā ka atliek tikai dzīvot. Kaut vai citiem par spīti, ja neredzi citu iemeslu.

Es arī agrāk esmu daudz par to domājusi. Un ne tādas domas vien bija galvā. laimīgas sagadīšanās pēc vēl esmu dzīva. Tajā brīdī kad notika nelaimes gadījums, kurš varēja man beigties letāli sapratu, ka gribu dzīvot... Novēlu Tev arī atrast to sajūtu. Pašai vai ar ārstu palīdzību.

Pabeidzu vidusskolu pirms diviem gadiem, esmu nomainījusi divas Universitātes, jo tomēr nebija mans lauciņš. Esmu kā nomaldījusies. Nezinu ko dzīvē vēlos darīt un kas būt, gribēju kaut ko sasniegt, tomēr laikam man tas nebūs pa spēkam.
Protams, jā esmu domājusi par ārsta palīdzību, taču nav drosmes pie viņa aiziet vai arī nakamajā rīta pamodos un domāju, ka vairs nav tik traki kā iepriekšejā vakarā, taču visu laiku notiek viens un tas pats. Meklēju darbu, lai varu iekrāt naudu dzīvošanai studijām ārpus savas pilsētas, nevaru atkal atrast darbu, tā es sēžu mājās trešo mēnesi un jūku prātā. Ilgākais laiks, kad neesmu gājusi ārā no mājam ir mēnesis.

Es izvēlētos mirt no vecuma.

Visu var labot vai mainīt, bet līdz brīdim, kad jau jāuzber trīs saujas smilšu. Atrodi kādu, ar ko izrunāties vai tas būtu profesionālis vai kāds tuvs draugs, bet nedari muļķības, kas visdrīzāk var beigties divos variantos - vai nu nekas neizdosies, bet būsi sabojājusi sev veselību, vai pārāk vēlu sapratīsi, ka vēlies dzīvot. It īpaši tavā vecumā - visa pasaule pilna ar iespējām. Bet, ja negribi domāt par sevi, padomā par tiem, kurus sāpināsi, izdarot pašnāvību, visu mūžu atstājot pārdomās - kādēļ tu neuzticējies un neizrunājies un kā viņi varēja to palaist garām, ka viss ir tik slikti, ka tikai pašnāvība bija vienīgā izeja....

(droši ir nolekt no 9.stāva loga)
Nu nav vis gan droši. Cik gadījumi bijuši kad cilveki nokrīt no lielākiem augstumiem un izdzīvo. Visldrošākais ir vnk nošauties.

Manuprāt, mirt no vecuma ir bez maz vai viens no skumjākajiem veidiem, kā nomirt. Vai tiešām kāds vēlas piedzīvot to, ka viņš kļūst vecs, nevarīgs, piemetas daudzas slimības vai nespējas, no kurām ilgākā laika posmā arī beigu beigās sanāk nomirt, nevis "no vecuma vienā dienā". Godīgi, man nav bail no nāves, bet ir bail no vecuma.

Visldrošākais ir vnk nošauties.

Piemēram, man ir abas rokas kreisās, es varētu arī nepareizi izšaut. :-D
Bet tiešām, French_girl pareizi raksta, Tu tak vari darīt jebko. Ja Tu esi tādā stadijā, ka esi gatava pašnāvībai, Tu tiešām vari darīt da jebko. Pieteikties šovā "Saimnieks meklē sievu", paņemt ātro kredītu un aizbraukt uz Kanāriju salām, sākt strādāt par bārmeni kādā bārā, braukt lasīt sēnes uz Īriju vai varbūt vienkārši nopirkt loterijas biļeti. Galvenais ir kaut ko sākt darīt.

acidpauli
Nomirt no vecuma to arī nozīmē - vnk aiziet mūžībā, kad tas laiks piegājis, bez sāpēm, mokām un slimībām.
.
Deinaa
Aizej gan pie ārsta. ;)

Ārsts maksā naudu un pašlaik es nestrādāju.

gribēju kaut ko sasniegt, tomēr laikam man tas nebūs pa spēkam.

Tas 'kaut ko sasniegt' nav nevienam pa spēkam. :-P Visi, kas kaut ko it kā sasnieguši, patiesībā vnk darījuši to, kas vistuvāk sirdij. ;) Un tie citiem izskatās pēc sasniegumiem. 8)

Daenerys1- Piemēram, man ir abas rokas kreisās,
Tu no černobilas? :-D panem "normālajā" kreisajā un lieta darīta.:-P
Pieteikties šovā "Saimnieks meklē sievu",
labāk tad jau pašnāvība 100% :-D

Deinaa, tādā situācijā, kādā tu esi, ir daudz citu cilvēku. Ne visiem sanāk ar pirmo piegājienu, arī ne ar otro. Turklāt tu esi tik jauna, tikai divi gadi pēc vsk. Citi pamet studijas vai saprot, ka joma nav pareizā, pēc pieciem vai vairāk gadiem, tad ir skumjāk. Ja studiju variants ir tas, kas uztrauc, tad esmu novērojusi no sev apkārtējiem, ka būtu sev jāuzdod jautājums - vai tu neesi atradusi savu jomu vai arī tev nav motivācijas, gribasspēka sevi piespiest pabeigt iesākto līdz galam, jo "sava joma" nenozīmē to, ka tev ik pa laikam nebūs sajūtas, ka viss besī, ka gribi slinkot vai ka neesi pietiekami gudra. Tās ir mirkļa emocijas. Ja tu vispār neredzi nekādu "savējo jomu", tad papēti darba sludinājumus, izvērtē savas spējas un izdomā, kura joma būtu visizdevīgākā, kur strādāt, pat ja nav tā, ka tauriņi vēderā domājot par to profesiju. Protams, caur riebumu arī nav nekas jādara, bet vairumam cilvēku savs darbs neraisa nekādu baigo sajūsmu, tas ir pienākums, bet sajūsma paliek hobijiem.
Protams, var arī nemācīties un strādāt kaut kur kaut kā, bet tad iesaku izvēlēties vismaz labi apmaksātu darbu, piemēram, online kazino vai braukt ārpus Latvijas par au pair vai kaut ko tamlīdzīgu (nerunāju par depresīvo fabriku darbu - tieši domāju par tādu iedvesmojošo ārzemju pieredzi, pēc kuras var arī atgriezties, bet ar restartētu sevi).

Vides nomaiņa palīdz, kā arī kāds jauns hobijs. Atrodi jēgu no mājas iziet nevis sēdēt mēnesi un varbūt pat no gultas neizkāpts, lai cik arī tas nebūtu grūti. Tas palīdz. Bet vēl labāk palīdz vides nomaiņa uz kādu laiku. Izmanto iespējas, aizbrauc Erasmus vai kādā jauniešu apmaiņas programmā, tas palīdz sakārtot domas, jo varēsi paskatīties uz savu dzīvi no malas un iespējams, ka problēmas, kas liekas šobrīd neatrisināmas, īstenībā nav nemaz tik sarežģītas...