Labdien!
Man ir 19gadi un mācos 12.klasē, dzīvoju kopā ar vecākiem un esmu materiāli atkarīga no viņiem. Ar vecākiem ir diezgan tuvas attiecības, sevišķi ar mammu. Tomēr pēdejā laikā sāku pamanīt, ka vecāki sāk mani pārmērīgi kontrolēt, kas man ne īpaši patīk. Agrāk vecaki vienmēr zināja, ko es daru un ar ko esmu, nekas arī nemainījās tagad, tomēr tagad, kad man parādījās draugs, tā kontrolēšanā izpaužas uzmācīgāk. Cik esam runājuši, tad vecākiem viņš patīkot un viss esot kartibā, tomēr, tiklīdz pasaku,ka braukšu ciemos pie viņa vai viņš pie mums, tā uzreiz sākas zvanīšana ik pēc stundas, un ja nesanāk pacelt klausuli, tad sākas izziņas ar pārmetumiem, ka kārtīgai meitenei nenākas palikt pie puišiem un tā tālāk, kaut arī mamma zina,ka mums sava veida tuvība jau esot bijusi. Un tā dēļ rodas nesaskaņas attiecības ar puisi, jo viņš vēlas, lai es palieku pie viņa pa nakti vai lai aizbraucam kopā kāda ceļojumā pat uz pāris dienām, vai pat vienkārši aiziet kopīgi uz Vecrīgu. Mēģināju viņam skaidrot, ka man neļauj vecāki un viņš vienmēr atbild, ka,ja es gribētu, es varētu visu sarunāt ar viņiem. Vai kādai ir bijusi līdzīga situācija ? Un ko jūs darījāt, lai atrastu kompromisu starp draugu un vecākiem? Esmu jau iepriekš runājusi par to ar vecākiem, viņa sakot,ka saprotot, bet tomēr nevar mani tā vienkārši palaist. Kā arī es tā vienkārši nevaru pateikt vecākiem nē un darīt, kas man pa prātam, jo cienu viņus un nevēlos bojāt mūsu attiecības, bet no otras puses es arī nevēlos, lai mani tik pārmērīgi kontrolē un neuzticas. Paldies jau iepriekš!