Stāsts sekojošs - pieteicos uz citu amatu citā kompānijā caur aģentūru. Aģentūra specializējas tieši manā nozarē un pēc telefonintervijas ar aģentu, viņš prasīja vai var nosūtīt manu CV citai kompānijai, kura piedāvā labāku atalgojumu un ir tuvāk manai Nekurienes dzīvesvietai. Protams, ka es piekritu, īpaši, jo šī konkrētā kompānija ir pasaules līderis savā nozarē ar vienkārši brīnišķīgiem prospektiem. Tika norunāta telefonintervija, aģents atsūtīja laiku, datumu un intervētāju, bet neatsūtīja pašu darba aprakstu. Es sestdienu un svētdienu pavadīju gatavojoties intervijai un, to darot, sapratu, ka šī būtu fantastiska iespēja. Šodien tieši pirms zvana es pēkšņi nenormāli sanervozējos, nu līdz tādam līmenim, kādu nebiju jutusi vismaz gadus piecus, un intervijas laikā pati sevi dzirdēju no malas - nu, pilnīgs čau - bet tajā pašā laikā nespēju sevi nokontrolēt ((t)(s)). Intervētāja likās, ka zaudēja interesi jau intervijas vidū un vēl pieminēja, ka meklē vairāk pieredzējušu speciālistu (paskaidrojums - esmu pieredzējusi nozarē, bet ne konkrētajā lauciņā). Resp.- liels fui man un pašai uz sevi ir dusmas.