Šizofrēnija: pieredze

Konkrēti ar šizofrēniju nezinu, bet zinu, ka Tvaika ielā Rīgā diezgan stingri pieskata, lai zāles tiktu izdzertas. Kāpēc ne Rīga? Otra lieta - kāpēc nedzer zāles? Kā to pamato?

Viens variants: vai nu baigi slikti fiziski paliek (liels bezspēks, nogurums u.tml)
Otrs variants: jo vairāk “aizkritis”, jo vairāk uzskata zāles par nevajadzīgām, nemaz negrib neko par to dzirdēt, tur pie sevis, neļaujas “pieskatīšanai”.

Zinu, ka Tvaika ielā bija stingri.Vismaz man no malas tā likās.

Par Liepāju neko nezinu. Par Jelgavu un Rīgu (RPNC) zinu, ka zāles dod katru reizi tieši tik, cik jādzer un skatās, vai izdzer, bet no drošiem avotiem zinu, ka daudzi kaut kādu iemeslu dēļ zāles neiedzer, uz to brīdi patur zem mēles. Cik saprotu, privātie ārsti neder, tikai slimnīcas? Ar ārstiem ir kā paveicas. Saprotu to cilvēka, ka noguruma dēļ negribas dzert zāles. Ir iespēja mainīt zāles utt, tikai tas jautājums, cik tajā ieinteresēts ārsts. Jāņem vērā, ka tur zāles dod par brīvu, tātad neko dižu ekskluzīvu var negaidīt. Par to, ka tur tikai mēnesi - Tvaika ielā paliek, cik grib. Tur, kur ir lielas rindas un ierobežots skaits, tur var sanākt tā, ka tikai mēnesi tur (tā, piemēram, ir RPNC ļermontova ielā, kur ir foršāk nekā tvaika ielā). Jelgavā zinu, ka arī var palikt neierobežoti, bet to zinu par citu nodaļu. Nezinu, ko baigi ieteikt, bet katrā ziņā zāles būtu jādzer. Zinu vienu cilvēku ar šizofrēniju, kas bija pret zālēm, tad izdarīja noziegumu un tagad atrodas piespiedu ārstniecības vietā. Uzskatu, ka ar zālēm tur viss būtu bijis ok. Ir cilvēki ar šizofrēniju, kas var dzīvot normālu dzīvi kā citi.

Vēl var apskatīties privāto klīniku piedāvājumu, piemēram, Dzintaru neirožu klīniku, bet jāskatās, neesmu informēta, vai tur ar šizofrēniju ņem, kāda kontrole tur un cik maksā. Ir arī citas privātās.

Man pazīstams cilvēks strādā Tvaika ielā,tur viss tiešām ir līmenī un ļoti stingri.Par Liepāju nemācēšu teikt.

Man tur paziņa strādā Tvaicenē.
Ir tā, kad, no Tvaicenes iznāk vēl ķertāks nekā bija. Zāles klientus tādus pataisa.
Ir civlvēki, ja ir ieinteresēts ārsts var ļoti veiksmīgi izārstēties, ja var pamainīt zāles.

Jā, tā ir, ka zāles var izmainīt cilvēku, bet nav jādramatizē un domāju, ka šajā gadījumā cilvēks nav jāiebiedē ar zāļu ļauno dabu, jo tikai zāles viņam var palīdzēt.
Starp citu, tas cilvēks, kas atrodas piespiedu ārstēšanās, vismaz no malas tajā brīdī, kad es apciemoju, izskatījās sakarīgi. Pirmīt tas cilvēks noliedza zāles (un gan jau joprojām nelietotu, ja neliktu).
Es tā padomāju, ka labākais, ko varu ieteikt šajā gadījumā ir pārliecināties par klīniku un ārstējošo ārstu, ne tikai ievākt atsauksmes internetā, bet arī aizbraukt uz vietas, parunāt pirms stāšanās, kad dos zāles, izlasīt instrukciju, par devām un blakusefektiem. Jo reizēm var sastapties ar brīnumiem. Es neesmu palīdzējusi daudz cilvēkiem ar šizofrēniju, tāpēc neesmu daudz par to lasījusi, ja arī tu neesi pārāk informēta par slimības gaitu utt, tad iesaku pameklēt, palasīt, lai saprastu to cilvēku, varbūt būs kādi ieteikumi, kā palīdzēt. Var pati aiziet uz kādu psihologa vizīti konsultēties par šiem jautājumiem - kā izturēties, lai palīdzētu cilvēkam ar šizofrēniju.

Vēl iedomājos sakarā ar zālēm, ka varētu ārstējošam ārstam dot ziņu, ka ir iespēja pašam apmaksāt zāles, ja ir kādas citas, labākas, jaunākās paaudzes, ko slimnīcā nepiedāvā.
Nezinu, vai tāda opcija visur pastāv, bet tad, kad man piedāvāja gulties slimnīcā (man nav šī diagnoze) vai arī nākt uz slimnīcu laist zāles iekšā, tad es sūtīju par savu naudu psihiatra izrakstītas tādas zāles, kas Latvijā vispār nav baigi populāras. Vispār ejot pie psihiatriem viņi reizēm pajautā, kā ir ar maksātspēju, jo zāles maksā dažādi.. Nesaku, ka dārgākais ir labākais, protams, psihiatram tas būtu jāizvērtē.

Neinteresē tikai slimnīcas, teiktu, ka vairāk interesē atsevišķi psihiatri, kas būtu patiešām ieienteresēti. Pašam cilvēciņam ir grūti ieskaidrot, ka zāles jādzer, pēdējo reizi, kad ieminējās par psihiatra vizīti, viss slikti, nekādus ārstus utt. Bet ja nedzer zāles kā vajag, katru reizi tie uzliesmojumi klūst aizvien sliktāki.

Diemžēl šizofrēnija nav izārstējama slimība, bet ir kontrolējama, taču, lai panāktu kontroli, medikamenti ir jālieto ļoti precīzi. Diemžēl ar gadiem šizofrēnija tikai progresē, un akūtie periodi kļūst biežāki un ilgāki, smagāki.
Iesaku Profesori Kupči, Andrēziņu, kas ir psihiatri ar stāžu un pieredzi, bet diemžēl, akūta periodā ir jāuzturas slimnīcā, stingrā kontrolē, un zāļu ietekmē, jo ja zāles nelieto, neviens psihiatrs nevar palīdzēt.

Padomāšu par ārstiem. Pirmie, kas nāk prātā - Andis Krūmiņš, Inga Zārde.
Bet ja reiz par Jelgavas slimnīcu gāja runa, tad neiesaku (!) Aleksandru Veržbicki. Nezinu, vai tagad strādā tur, bet viņam ir arī privātprakse.

Par šizofrēniju- varat padalīties, kā tas sākās? Vai situācija, kad cilvēks savas fantāzijas uzskata par realitāti, ir šī slimība?

Andrita, viņai ir daudz dažādu izpausmju/smaguma pakāpju. Mūsu gadījumā sākās pavisam pēkšņi, cilvēks strādāja pa naktīm, neēda kārtīgi utt. Izmaiņas uzvedībā, agresija, visādas iedomas, aizdomas par viss kaut ko, ļoti daudz runā, gremdējas pagātnē, smejas ne par ko, utt., utt. Principā vienu tādu nepieskatītu cilvēku nevar atstāt. Bieži arī šizofrēniki izdara pašnāvību. Halucinācijas arī ieklaujas, bet tas var but ari no kaut kā cita, vislabāk jau laicīgi mellēt palīdzību.

Var būt arī iedzimtība.
Vēl vienu atcerējos - Uldis Veits.