Bildināšana

Tu saņēmi godīgu atbildi. Vai neapvainotos, nezinu, jo es tādu jautājumu nemaz neuzdotu.

Kaads abiem vecums?

Man 26, viņam 28

Man jau skiet, ka ta ir zime, ka pusis nevelas preceties.
Ta ka man nav vairs tikko 20, tad negaiditu ilgak par pusotru gadu. Ja mans merkis ir gimene, tad ta var gaidit muzigi, kamer virietis nobriedis.
Uzslatu, ka vertibam ir jasakrit, ja viens velas preceties, un otrs ne, tad iespejams ir jamekle otrs cilveks, kurs ari doma tapat.

Izslēdz savu iekšējo dumjo sievieti un padomā loģiski. Izskatās, ka gribi kāzas un bildinājumu, nevis no lai nāk no sirds, bet tāpēc, ka skauž, ka citiem ir, bet tev nav. Labāk, lai bildina tāpēc, ka sirds saka, nevis, ka tu zāģē un zāģē un, lai aizvērtu tev muti, tas notiek jaunajā gadā, valentīndienā vai dzimšanas dienā bezpersoniski.
Mēs kopā esam jau desmito gadu no 16 gadu vecuma, bildinājums tikai šogad, bet tikai ķeša pēc, jo tāpat bija skaidrs, ka precēsimies. (l) Nekad neesmu sapratusi to "es šķiršos, ja bildinājuma nebūs pēc 2 gadiem"... vienkārši wtf? :D Kā tāda sieviete var runāt par ģimeni un mīlestību, ja interesē tikai balle vai statuss... Ja var pamest sev tik tuvu un mīļu cilvēku, ar kuru plāno veidot ģimeni, tāda sīkuma dēļ, tad tās sievietes ir pelnījušas būt vienas.
Manuprāt ģimene ir kaut kas vairāk par kāzām. Tam ir jābūt iekšēji jūtu līmeni un ja gribas to juridisko aizsardzību, to var nokārtot arī tāpat.

Amii, nezinu gan. Pieci gadi ir diegan daudz, lai saprastu, vai cilveeks, kas ir blakus ir tas iistais. av jumsasrii abiem pa padsmit un arii ne 25. Pat nezinu, ko ieteikt. Varbuut taa kaartiigi izrunaaties, pastaastiit vinjam savas sajuutas, domas. Pateikt, ka pa shiem pieciem gadiem esi sapratusi, ka veelies ar vinju veidot gjimeni, argumenteet, kaapeec tavupraat jums vareetu izdoties laba gjimenes dziive. Paprasiit vinjam, kas tieshi liek vinjam nebuut gatavam spert sho soli. Varbuut vinjsh no saakuma veelas savu dziivesvietu? Varbuut vinjsh baidaas, ka visi saaks uzdot jautaajumus par beerniem un vinjsh patiesiibaa nav gatavs tam, ne kaazaam.
Juus par beerniem esat runaajushi? Kaada ir tava nostaaja shajaa jautaajumaa?

raven
Bērnus viņš grib, jā, bet ne tuvākajā laikā. Viņš grib lai sāku strādāt, un tikai tad noformēt mūsu attiecības oficiāli. Man tas liekas aizskaroši

Vajag bildināt pašai. Latvijā ir milzīga konkurence sieviešu starpā par vīriešiem. Un uzvarēs tās, kuras uzdrīkstēsies.
Nometies uz ceļa, pasniedz gredzentiņu. Ja gribēs, nāks pie Tevis par vīru. Par vīrieti ir jācīnās.

Latvijā ir milzīga konkurence sieviešu starpā par vīriešiem.

+

Par vīrieti ir jācīnās.

+

Amii, ja nav nosleepums, ko tu dari ,ja nestraadaa?

Eju dažādos kursos, kopju māju, taisu ēst, utt.

Un pirms tam vinjam pretenziju nebija?
Vai juusu finansiaalaa situaacija vinju neapmierina?
Tu pirms tam straadaaji, vai shaada situaacija ir bijusi vienmeer?

Pie mums daudziem cilvēkiem nevēlēšanās precēties ir automātiska zīme tam, ka grib saglabāt brīvību, t.i., tiesības jebkurā brīdī pamest. Vaina jau tāda, ka tiem cilvēkiem trūkst apziņas viens otram vienkārši dot solījumu un apiet visas juridiskās un baznīcainās formalitātes. Un, ja kas, arī laulība nav šķērslis vienam otru pamest. Tālab laulības vienīgā funkcija izpaužas mantas dalīšanā šķiršanās gadījumā un atsevišķu tiesību piešķiršanā. Un nemēģiniet sasaistīt trulus juridiskus likumus ar svētiem solījumiem.

Tizli ir kaukt bildinājumu :D kas tas vispaar par jautaajumu- kad tu mani bildinaasi? Jaa, ok protams, ir normaali sarunas par naakotni, vai plaanojat beernus kaazas, gimeni, maaju, utt. Bet ne jau skatoties citu bildes jautāt kad tu mani bildināsi?
Godīgi atbildēja! Malacis, nesameloja.
5 gadi ir diez gan ilgs laiks, bet saprotu arī puisi, tu tupi mājās un pat nemeklē darbu, vinjsh saprot, ka tev patīk tāds dzīvesveids,, bet vinjam nepatīk

Es sievu bildināju pēc 4.5 gadu kopā būšanas. Gaidīju brīdi, kad finansiāli varēsim atļauties kāzas un savu mitekli. Lai nav kā citiem - saderinās, betdzīvo bez plāniem par kāzām. Man likās loģisks solis - iegādāt dzīvokli, nomainīt auto un plānot ģimeni. Bet, katram jau savs. Kolēģe ar savu čali kopā ir aptuveni 10 gadus. Pa vidam reizes 3 ir pašķīrušies uz entajiem mēnešiem. Precēties netaisās. Kāzas var atļauties. Katram jau savs.
Manuprāt, Tev vienkārši jāiztunā šis jautājums, lai pašai būtu sajēga, kāds attiecību modelis interesē draugu. Nevis jājautā, kā citas rīkotos. ;-)

Varbūt viņš vienkārši vēlas pārliecināties, ka pēc kāzām nepaliksi uz kakla sēdētāja. :-D
Tu prasi no viņa atbildību - bildinājumu un kāzas, bet tad, kad viņš to prasa arī no Tavas puses - atrast darbu un sākt kaut ko pelnīt - Tu apvainojies.
Ja Tu nestrādā, tad kā Tu plāno, kā jūs segtu kāzu izdevumus?
Šī saruna viņam noteikti lika saprast, ka Tev ir nopietnas domas par jūsu kopīgu nākotni, bet ja viņš tam šobrīd nav gatavs, nu tad nav. Tam ir jānobriest pašam. Tu vari izvērtēt viņa nolūku nopietnību arī pēc citiem apstākļiem un tad saprast, ko darīt tālāk.
Es neapvainotos, jo esmu bijusi viņa vietā. Tas noteikti puisi sapurināja un viņš pārdomās, vai tiešām esi īstā, ar kuru viņš vēlas pavadīt visu savu atlikušo dzīvi. Jo sakāmais par darba atrašanu var būt arī tikai atrunāšanās.

Agrāk es būtu teikusi, ka nekas no tā taču nav svarīgi, tās ir tikai detaļas, bet tagad domāju citādāk, nu normālā variantā nevajag vīrietim 5 gadus, lai saprastu, ka grib precēt sievieti, ar ko ir kopā :D Piemēram, bija man agrāk vīrietis, kurš pēc dažiem mēnešiem jau prasīja, vai es piekritīšu ar viņu precēties, ja viņš drīzumā bildinās utt, es teicu, ka nē, negribu un pēc kāda laika izbeidzu visu, tagad viņš jau.. nezinu, gadus 3 laikam ir kopā ar citu sievieti, cik zinu, par bildināšanu pat nedomā, arī pēkšņi nav gatavs, lai gan attiecībās viss esot ok. Man šis viss "neesmu gatavs" sviests liekas muļķības, tātad vīrietis nav gatavs ar konkrēto sievieti, nezinu, es tādas attiecības pārtrauktu. Kad tad viņš būs gatavs? Tad ja vēl 5 gadu laikā neuzradīsies labāka?

Nu es arī biju 5 gadus attiecībās un man šķita, ka mani bildinās. Kad es to pajautāju, viņš pateica, kāda vispār jēga kāzām utt :D es biju uz pauzes. Ne tikai apvainojos, beigās izšķīros, jo sapratu, ka mums vispār ir tiiiik dažādi uzskati. Nu jā, kad šķīrāmies, tad mani bildināja.Pēkšņi gribēja precēties, bērnus. Tas protams jau bija par vēlu. Nesaprotu kur vispār tik stulbi vīrietis var rīkoties. Jo bildina tad, kad viss ir kārtībā, nevis kad viss ir slikti :)

Izskatās, ka gribi kāzas un bildinājumu, nevis no lai nāk no sirds, bet tāpēc, ka skauž, ka citiem ir, bet tev nav.

+

Kad iepazinos ar draugu, bija mums joks ka viņš mani bildinās pēc tik un tik ilga laika, ja būsim vēl kopā, tā arī notika :D pēc gadiem viņš šo "joku" nebija aizmirsis, mīlīgi.
Bet jā, ja pēc 5 gadu kopā būšanas, man pateiktu ka nezin, nav gatavs, nav pārliecināts vai ko tādu, drošvien pagriestos un aizietu, ja vajag vairāk kā 5 gadus lai saprastu ka esmu īstā ko precēt....laikam jau pati saprastu ka neesmu tā īstā un tādām attiecībām nav jēgas.