Kā vienmēr - mājās. Gribētos uz kādu pasākumu, bet, minot sevi, sajūsmā esmu tikai līdz pašam pasākumam. Kad pienāk pasākuma diena - paspēju nogurt pošoties un prieks ir tikai pirmās 5 minūtes, tad jau gribās mājās un gulēt...
Gribētos uz kādu pasākumu, bet, minot sevi, sajūsmā esmu tikai līdz pašam pasākumam. Kad pienāk pasākuma diena - paspēju nogurt pošoties un prieks ir tikai pirmās 5 minūtes, tad jau gribās mājās un gulēt...
Es gribētu pie omītes. Pa mierīgo. Ar viņas ceptajiem pīrāgiem, tālu no salūtiem 4 h garumā, iedzērušiem cilvēkiem un tēlota prieka satikt nevēlamus cilvēkus.
Pašā Ziemassvētku vakarā sanāca nedaudz pavazāties no vienas mājas uz otru. Pa ceļam, ejot pa klusajām Rīgas ieliņām sapratu, cik ļoti man patīk, ka neviena dzīva dvēsele, neviena mašīna, nekā nav apkārt, tāda sajūta, ka beidzot esi brīvs no sabiedrības un sabiedrības standartiem kaut uz brīdi, ..var uzeplot. Lasot komentārus, skatos, ka ne man vienīgajam tāds anti-sociālais iestājies. Iedomājoties Vecgada vakara drūzmas, pāriet apetīte uz ko tādu. Vecums nenāk viens