Atkrība

1. Nosaki sev konkrētu vienu vietu, kur vari turēt visus līdzekļus, piemēram,vienu plauktu. Ja tas ir pilns, neko citu pirkt nevari, jo nebūs, kur likt.
2. Excel uztaisi tabulu un vadi iekšā summu, ko tērē. Blakus aili, kas reāli no tā visa ir iztērēts. Aprēķini summas starpību. Uzraksti uz lapiņas un turi to makā visu mēnesi.

Oj, man ir tāda pati problēma, bet man viņa ir ne tikai ar kosmētiku, bet arī drēbēm (man skapis plīst pušu) un vispār visādām skaistuma lietām, mantas arī reāli likt nav kur, visi stūri piekrauti un... es nezinu, ko man ar to darīt, es runāju ar vienu draugu, viņš man ieteica atlikt kkādu summu no algas katru mēnesi, ko tā vietā, lai tērētu un pirktu kārtējās "vajadzīgās lietas", vienkārši iekrāt, tad nu esmu sev apsolījusi, cik man jāpaliek katru mēnesi pāri un izdodas, ok, tas nedaudz palīdz, vēl tā kā man ir grūti atteikties un vispār nenopirkt to piekto vienādo sarkano džemperi un es nevaru visu tā nogriezt uzreiz, tad es esmu sev nosolījusies drēbes un visas lietas, kas man jau ir, pirkt tikai uz atlaidēm, lai mazāk nauda uz to visu aiziet + mazāka izvēle un mazāk kaut ko vajadzēs :D pagaidām paliek labāk, bet es vēl pati arī domāju risinājumus.

Man gan ir otra galējība, man baigi nepatīk iepirkties. Iešu pēc jauniem zābakiem tikai ar slapjām kājām, kad esošie būs reāli ārā metami. :-D

Tas ir instant gratification - veids, kā bez lielas piepūles sajusties labi te un tūlīt, pat ja tikai uz īsu brīdi. Cilvēki to dara ar tik daudz ko: iepirkšanos, ēdienu, alkoholu... Mainīt to var tad, kad izdomā, kas tieši dzīvē ir jāmaina, lai labi justos visu laiku un šī sajūta nebūtu jāmēģina simulēt, kaut ko pērkot.
Vai arī izdomā kādu ilgtermiņa mērķi, kam gribi sakrāt (mašīna, pirmā iemaksa par dzīvokli, ceļojums utt.). Un tad, kad gribas izdarīt kādu impulsīvo pirkumu, padomā - vai tu gribi mazu īstermiņa prieciņu tagad, kas pēc pāris dienām jau vairs nebūs aktuāls, vai arī tu esi gatava pagaidīt un dabūt ilgtermiņā kārotu lietu/pieredzi. Jo šāda iepirkšanās var liecināt arī par to, ka esi pieradusi visu dabūt uzreiz, taču spēja paciesties, plānot un realizēt ieceres ilgtermiņā tomēr dzīvē ir krietni noderīgākas lietas.

Man bija tieši tāpat, taču viegli bija no šī paraduma atradināties, jo neilgi pēc tam, kad sapratu, ka man daudz ko no nopirktajiem kosmētikas līdzekļiem nevajag, ārsts noteica dažādas ādas slimības un vispār neko no kosmētikas veikalos nopērkamajiem līdzekļiem lietot nedrīkstēju. Tad arī tiku tam pāri.
Saliku visu divās kaudzītēs - ko reāli ikdienā lietoju un kas tikai stāv plauktā. Es domāju, kāda velna pēc man vispār tas viss ir bijis vajadzīgs, kāda nauda tur ir iztērēta. Saliku visu maisos un atdevu draudzenei, kurai vispār nekā nebija. Todien viņa man izmaksāja pusdienas un es jutos ļoti labi, ka nauda, kas izgājusi tajos mēslos, nedaudz lietderīgi atnākusi atpakaļ.
Tad, kad veselība atkal uzlabojās, es iegāju Drogās pēc nagu lakas un arī izgāju ārā ar to, vairs nepiekraujot veselu grozu citu nevajadzīgu skrubju, masku un šampūnu.
Tas viss ir tikai un vienīgi galvā. Tiklīdz pati neapjēgsi, ka tas viss nav vajadzīgs, nekas nemainīsies. Man palīdzēja apziņa, ka es esmu tāda, kāda esmu un tās piecas tonālā krēma bundžas, kas ir viena par otru dārgāka, manā koptēlā neko nemaina. Vairs uz katru svarīgo pasākumu nepērku jaunu skropstu tušu un pūderi, jo tas noteiktibūs tas īstais, kas mani padarīs skaistāku. :-D

Man līdzīgi ir bijis ar drēbēm. Kad ieguvu pirmo darbu, bija sava nauda, tad gribējās beidzot varēt nopirkt visu, kas vien patīk. Pēc kāda laika jau apriebjas tās lupatas, saproti, ka tikai naudas izmešana un nekas vairāk tur nav. Man palīdzēja tas, ka paņemot kādu apģērbu, vienmēr domāju - vai man jau ir līdzīgs (parasti bija), vai es to vispār ģērbju (parasti - reti), kur es to jauno drēbi reāli uzģērbšu (un bieži atbilde ir tāda, ka praktiski nekur). Man šķiet, ka jātiek līdz tai sajūtai, kad pati saproti, ka tie ir pa lielam krāmi, kuri tev nav vajadzīgi tādā kvantumā, kādā tev pieder, un tad ir vieglāk sevi sākt pamazām ierobežot. Jā, ir kaut kas foršs veikalā, bet vai tev tas ir obligāti vajadzīgs? Visticamāk jau nav. Man ļoti palīdzēja iemācīšanās pirkumus atlikt. Nepirkt uzreiz, bet nogaidīt dažas dienas vai kādu nedēļu. Tajā laikā visbiežāk rodas pārliecība, ka principā jau nemaz tik ļoti negribas to lietu, bieži pilnīgi aizmirsti, citreiz nāk apskaidrība, ka tev jau ir kaut kas gandrīz identisks, vai tai lietai ir kādi trūkumi utt.

Tas ir instant gratification - veids, kā bez lielas piepūles sajusties labi te un tūlīt, pat ja tikai uz īsu brīdi.

Jā, jāpiekrīt, ka iepirkšanās ir viena no dzīves baudām. Man ļoti patīk atvērt un skatīties uz savu kopjošās kosmētikas plauktu. Man tiešām sagādā prieku skatīties un krāsainiem iepakojumiem un gremdēties atmiņās, kā tas pie manis ir nonācis un kā (pēc kā) tiks lietots. Līdzīgi ar drēbēm - katru dienu patīk vilkt ko citu, bet nevarētu teikt, ka bieži iepērkos. Vienīgais es savas lietas un nieciņus nesaucu par s**, jo tie visi man tiešām ir ļoti vajadzīgi un nav tā, ka ieeju Rimi vai Drogās un pērku tik visu, kam atlaide..
Kā tikt vaļā no atkarības, kas ir bezjēdzīgu lietu pirkšana? Nestaigāt gar tiem plauktiem, kur zini, ka vari krist kārdinājumā.., veidot apziņu, kāpēc tieši izvēlies to vai citu produktu, kā arī nepirkt, piemēram, jaunu šampūnu, ja ir jau četras iesāktas pudeles.

Scandinavian, nu, tas ir krietni citādāk, ja tu pēti produktus, ievāc informāciju, meklē kaut ko specifisku un tad izdari izvēli (kas parasti nav no sērijas - man to vajag tagad un tūlīt!). Parasti arī šādā veidā izdarīti pirkumi nebeidzas ar morālajām paģirām. Tas, ko apraksta autore, ir vēlme nopirkt vienkārši kaut ko, kas liks justies labi uz to brīdi.
Pašlaik valdošo kosmētikas bumu arī baro smukās bildītes soctīklos un blogos, tirgojot ilūziju, ka tad, ja tev būs lieta X un lieta Y, tad komplektā nāks arī visa skaistā un bezrūpīgā dzīve, kas tur attēlota. Kas, protams, beidzas ar vilšanos, jo šampūns beigu beigās ir tikai šampūns, grozi, kā gribi.

Varianti kā izvairīties no sū..pirkšanas:
1. pārskati,cik Tev,kas daudz ir un sagrupē- 3šampūni, 4tonālie utt.,tad iespējams sāksi apjaust vairāk ,cik daudz vienveidīgas produkcijas ir;
2. izdomā lielu mērķi ,kam krāt naudu -piem.ceļojums,dzīvokļa pirmajai iemaksai vai tml. ;
3. izdomā alternatīvu ,ko citu noderīgāku pirkt , lai ,kad sagribas tērēt naudu ,iepriecināt sevi,tad būtu variants,ko nopirkt;
4. nosaki sev summu mēnesī,ko vari tērēt kosmētikai.

Imho liels mērķis ir labi, lai gan man personīgi tas netraucēja pirkt daudz nevajadzīgā. Es drīzāk ieteiktu atrast kādu hobiju, kas nodarbina prātu. Ja nav par ko domāt, tad prāts sāk pievērsties dažādām trivialitātēm - tā lūpukrāsa par toņa desmitdaļu tumšāka nekā manējā, tā kleita par 3cm garāka nekā manējā, tam šampūnam miligrams kaut kādas īpašas vielas sastāvā, man noteikti vajag! Kad man ir bijis ar ko nodarboties, iepirkšanās dzīvē vispār pilnīgi nefigurē. Bet tad, kad darīt īsti nav ko, tad sākas... kuram tur džemperim kāda krāsa un raksts utt. Protams, iesakāms hobijam būt ar kosmētiku/modi nesaistītam :D

Man tā ir ar drēbēm un aksesuāriem. Ar kosmētiku arī, bet ne tik ļoti.

Neej veikalos kādu laiku. Kad kāds produkts ir nepieciešams, tad paņem tikai un vienigi to, un ej projām, lai sevi speciāli nekārdinātu.

Es laikam no tā kaut kad pati “izaugu”.. turklāt man iepatikās, ka man nav piebāzti plaukti un skapīši. Sapratu, ka labāk ir viens labs produkts, nekā 2 viduveji. Tagad arī nelabprāt eksperimenteju, jo ja kkas kaut nedaudz nepatiks, tad lidos miskastē un mest ārā gan man patīk :-D

Man arī ir vieglāk un vieglāk nepirkt kārtējo krēmu, kopš es esmu sev atzinusi, ka es to visu praktiski nelietoju.
.
Tas tiešām ir veids, kā nopirkt sev īslaicīgu prieku (tieši prieku, nejaukt ar produktu).

Nekas labāks par budžeta iegrožošanu vai neiešanu iekšā veikalos nav izdomāts.

Jāsāk ar saprašanu, ka tās lietas nav vajadzīgas un tēriņu pārdali vai naudas ''slēpšanu''.

Es pagājušo gadu saskatījos vlogeres un izdomāju, ka vēlos pamēģināt "pieeju", kamēr visi šampūni nav izlietoti jaunu nepirkšu. Un šī metode man darbojas lieliski, foršākais, ka plaukts tiešām redzami tukšojas, un kad ir laiks pirkt jauno lietu, man ir pietiekami nauda, lai varētu atļauties ko dārgāku, kas man rada vēl vairāk prieku. :)

Man tāda pati problēma, tieši no kosmētikas sapirku ļoti daudz lūpukrāsas un lūpuzīmuļus, bet izlietot ir nereāli. Nezinu kas tad bija prātā, bet nopirku arī zilu un violetu lūpukrāsu, kas man vispār nav vajadzīga, un ikdienā tādu lietot meh. :-|