Darbs no majam

Jā, gandrīz 4 gadus nostrādāju mājās! Un strādātu, visticamāk, joprojām, ja uzņēmums neaizietu pa burbuli. Vienīga "atlaide", ko sev piešķīru - izgulēties un sākt darbu ap 10. Un bieži vien bija periodi, ka sākot strādāt 10, attopies 19-20 vakarā, jo darba apjoms bija noteikts, nevis jāatsēž vnk darba laiks. Attiecīgi dažreiz pat nelīdu ārā no mājām, piemēram, ņemot brīvu stundu pusdienām, bet strādāju nemitīgi. Loģiski, ka tajā laikā fiziski biju mājās, bet neskatījos TV vai neveicu mājas soli.. Tas vairāk ir domāts DD komentāram, ka darbinieks mājās dara visu, tikai ne strādā. Uzskatu, ka tas ir atkarīgs no cilvēka, nevis strādāšanas formas. Virkne dīkdieņu ir arī birojos, jo DD jau vairākumā nestāv pie katra darbinieka kā uzraugs

Man jau skiet, ka labak ir izveleties darbinieku pec prasmem, neka ka man patik sis cilveks intervija

Nu un kā tās reālās prasmes pārbaudīt? CV var sarakstīt visu ko (citu valstu statistika liecina, ka CV piemelo vairāk, nekā puse kandidātu, nesen uzdūros vairākiem bijušajiem kursabiedriem, kas studijas nepabeidza, un linkedin-ā lepni bija ierakstījuši šo izglītību). Parunājot ar cilvēku vismaz kaut kāds priekšstats rodas, un priekš visa pārējā ir pārbaudes laiks.
.
No mājām es negribētu strādāt, es mājās nevaru sakoncentrēties; ir pat bijis, kad es palieku ilgāk darbā, lai izdarītu mācībām nepieciešamās lietas, jo darbā ir miers un klusums. Bet principa ļoti, ļoti atbalstu iespēju dot darbiniekiem iespēju / opciju strādāt no mājām.

Es to diskusiju palasītu labprāt.
Par tām virsstundām runājot, ir jānodala dažāda sfēras, jo virsstundas kafejnīcā vai salātu atšķirsies no programmētāja virsstundām. Kamēr cehs teorētiski var atļauties paņemt vēl kādu pāri strādnieku, lai paspētu izpildīt pasūtījumu, tad IT uzņēmums nevar tik vienkārši iemest jaunu cilvēku komandā projekta vidū. It īpaši, ja pie projekta strādājošie ir pavadījuši nedēļas vai mēnešus iepazīstoties ar tā saturu un specifikācijām.
Efektivitāte strādājot no mājām būs tad, ja darbs cilvēkam tiešām interesē, jo tie, kam darbs ir tikai darbs, efektīvāki tomēr būs birojā.

Es gan nevarētu un negribētu strādāt no mājām, lai gan manā profesijā tas vispār ir ļoti izplatīts. Kāpēc negribētu? Jo man, piemēram, tagad ir super kolēģi birojā, strādāšana šeit klātienē ir arī komunikācija ar cilvēkiem, daži pat ir kā draugi. Es arī birojā varu ierasties, cikos gribu, braukt mājās cikos gribu, galvenais, lai mēnesī tās stundas +/- ir ok, tāpēc viss ir vēl vienkāršāk. Es nemāku koncentrēties darbam mājās, pat tad, kad rakstīju bakalaura darbu, braucu viskkur ar datoru- nacionālo bibliotēku, saulainā un siltā laikā uz kādu jumta kafejnīcu utt, bet nu.. 8h dienā, katru dienu, es nevarētu kkur vazāties pa bibliotēkām un citām iestādēm, lai strādātu.. Un jā, man ir ļoti labs draugs, kurš strādā tādā pašā amatā kā es, tikai citā uzņēmumā un lielākoties strādā no mājām. No viņa dzirdu, ka praktiski nevienu dienu viņš nestrādā tās 8h, ir bijis pat tā, ka dažas dienas no vietas vispār 0 izdara darbam. Viņu tas apmierina, bet man gan ir svarīga izaugsme un pieredze, maz kko reāli darot, loģiski, ka viņa ir mazāka. Bet gan jau ir cilvēki, kas to spēj, tikai grūti jau noteikt tā, kurš mājās māk strādāt un kurš izdarīs absolūto minimumu vai neko.

Teorētiski es gribētu strādāt no mājām, bet es domāju, ka tas nav man, jo mājās man būtu grūti koncentrēties darbam, (vismaz es tā domāju). Mājās ir pārāk daudz lietas, kas vilina prom no darba.

Man ļoti svarīgi ir nodalīt darbu no privātā, tāpēc- nē, strādāt no mājām negribētu nekādā gadījumā. Svarīgi ir arī kolēģus satikt. Labs variants būtu, ja varētu izdarīt noteiktu darba apjomu un braukt mājās, tā kā pārsvarā strādāju ātrāk kā citi, man tas būtu izdevīgi. Bet nē, citreiz stulbi jāsēž, jāvelk laiks, jākrīt uz nerviem sev un citiem.

Nesen lasiju diskusiju FB kur darba deveji stridejas, ka darbinieki nevelas stradat.

Latvijas darba devēji regulāri runā par to un dara to tik bieži ka rodas iespaids ka šis te runas ir sava veida fetišs. Vienu lietu gan ir jāatzīst, daudzi mūsdienu jaunieši vēlās strādāt tikai ofisa tipa darbus, strādāt ar savām rokām daudzi negrib, jo uzskata to par "melno" darbu un tādu darbu, kurš ir domāts otrās šķiras cilvēkiem.

Bija cilveki kuri uzskata, ka darba deveji nenodrosina labus darba apstaklus, un liek stradat virstundas.

Pedeja laika skiet, ka daudzi darba deveji nespej izveleties piemerotus darbiniekus, tapec jutas vilusies.

Tas nekas ka nākas strādāt virsstundas, pie nosacījuma ka tas stundas beigās tiek apmaksātas. Un drīzāk pēdējā laikā darba devēji saka ka nav kam strādāt un ir grūti atrast darbiniekus, nevis nespēj izvēlēties. Pirms darba devējiem runāt par darbinieku trūkumu viņiem ir jāpasaka kāda ir alga, grafiks un darba atrašanas vieta konkrētiem amatiem, bet par to nez kāpēc nerunā, jo pēkšņi var izrādīties ka zem vārdiem "Laba darba vieta, konkurētspējīga alga, saliedēts kolektīvs" var slēpties vecs sarūsējis angārs, kurš atrodas huj viņu zin kādā meža vidū, kur strādā pēdējās maitas un par to visu tiek maksāta minimālā alga. Ja netiek minēti konkrēti ciparu, tad runas par darbinieku trūkumu ir tikai "blablabla" līmenis un plika tēmas ekstrapolācija.

Esmu strādājusi darbu no mājām un tāpēc priekšroku dodu tieši tāda veida darbam. Man nav problēmas ar disciplīnu, māku strādāt, nepievēršot uzmanību blakus procesiem. Vislabākos rezultātus varu sasniegt tikai tad, ja strādāju pilnīgā vienatnē. Tā kā esmu ļoti introverta persona, citu cilvēku klātbūtne man nepalīdz, bet tieši pretēji - traucē. Strādājot mājās, apzinos, ka jāstrādā, tāpēc nenovēršos no darba, taču, tai pat laikā, ir patīkami, ka jebkurā brīdī varu aiziet un sev uztaisīt kafiju vai uzsmēķēt, nevienam par to neatskaitoties. Patīkami, ka varu strādāt sēdēdama mīkstā atpūtas krēslā, ar galvas vidū uztaisītu paviršu copi, ne neveikli mīcīdamās biroja krēslā izgludinātos svārkos. Katram savs, protams, bet es priekšroku dodu tieši darbam no mājām, jo, kā jau minēju, vislabāk jūtos, ja esmu viena.

Zinas tante Diskusija par darbiniekiem un darba devejiem bija FB grupa Darbs Latvija. Vairak nevaru atrast, varbut ir izdzesta, jo tur komentari aizgaja lidz visadiem apvainojumiem.
Bet vispar neuzskatu, ka Latvija trukst darbinieku, jo sludinajumu portalos daudzi mekle darbu. Zinu cilvekus ar labam izglitibam, kuri nespej atrast sava joma piemerotu darbu.
Man darbs no majam butu piemerots, jo papildus vel studeju, stdaudzi darba deveji, kuri piedava darbu uz vietas nevelas darbinieku uz pusslodzi.

Es arī birojā varu ierasties, cikos gribu, braukt mājās cikos gribu, galvenais, lai mēnesī tās stundas +/- ir ok,

Uzskatu si ir loti laba opcija, bet daudzi darba deveji nespej uzticeties, vai ari uzskata, ka pareizs darba laiks kad stradat ir no tiem 8.30-17.00.

Jā, kad strādāju birojā, atsevišķās situācijās bija iespējams strādāt no mājām, taču tas bija neefektīvi, jo pieejas serveriem, datubāzēm no mājām bija tikai daļēji vai arī darbojās gliemeža ātrumā. Priekšniecībai uzstādījums bija tāds, ka darbs no mājām pieļaujams izņēmuma gadījumos, kad, piemēram, bērns slims vai kādu iemeslu dēļ darbs jāpabeidz vakarā ārpus biroja darba laika... Jebkurā gadījumā es nesaprotu, kāpēc ir tāda pretestība pret biroja darba pārcelšanu uz mājām, ja reālā tikšanās ar klientiem notiek varbūt dažas reizes gadā, pārējā laikā komunikācija ir e-pastā vai telefoniski... Par sevi runājot, man darbs no mājām ir izdevīgs, jo tad man nav no savas mazpilsētas jākratās uz Rīgu, skatoties no šī viedokļa, es esmu ar visām četrām par. No otras puses, lai gan esmu introverta, man tomēr nepieciešama komunikācija ar cilvēkiem dzīvē. Ņemot vidējo aritmētisko, es ļoti labprāt strādātu tādu darbu, kurā lielāko daļu var paveikt mājās, bet 2-3 reizes nedēļā darbs ir birojā un ir stimuls mājas legingus nomainīt pret svārkiem. :)

Rumpumpele
Neesmu gan pārāk zinoša šajos jautājumos, tomēr- cik droši vai nedroši ir slēgties klāt dažādām datu bāzēm no mājas datora? Uzņēmumā, kur domāts par datu drošību, diez vai atļauts slēgties klāt no sazin kurienes.

Nikola Tāpēc jau tā pieeja no mājām ir ierobežota. Jebkas, ko dara no mājām, ir ar IT darbinieku ziņu un viņu kontrolē. Citādi, protams, nekādi. Mūsu gadījumā tiek iedots uz mājām darba dators, kurā viss ir attiecīgi saslēgts un nodrošināts. Patiesībā, cik zinu, atsevišķās valsts iestādēs arī ir iespējams strādāt attālināti.

Nu, ja darba dators un atsevišķs, darbavietas apmaksāts interneta pieslēgums, tad ok, bet no sava datora un sava interneta pieslēguma, nekad nepiekristu slēgties klāt darba datu bāzēm vai e-pastam.

Šad tad pastrādāju no mājām, bet pamatā tomēr ikdienā strādāju birojā. Manā ideālajā scenārijā es tomēr vismaz vienu dienu nedēļā strādātu no mājām, jo dzīvoju diez gan tālu no Rīgas un braukāšana ļoti nogurdina. Bet 100% no mājām strādāt noteikti negribētu, jo man vajag arī to ikdienas komunikāciju ar kolēģiem.

Esmu strādājusi darbus, ko gandrīz pilnībā varu veikt no mājām, esmu strādājusi arī tādos, kur šāda iespēja tiek pieļauta izņēmuma gadījumos. Es sevi varu disciplinēt (lai gan ofisā veltīt savu uzmanību 100% darbam, protams, ir vieglāk), bet esmu saskārusies arī ar kolēģiem, kuriem pēkšņi pazūd visas darba spējas, strādājot no mājām. Man šķiet, tas ir individuāli.
Ļoti daudz ko nosaka arī darba organizācija vai tās trūkums. Vienā no iepriekšējiem darbiem režīms "no mājām" nozīmēja to, ka jābūt pieejamam bezmaz jebkurā laikā un jāpiemērojas uzņēmuma neprognozējamam ritmam (tas bija atkarīgs no radošās daļas iedvesmas brīžiem) - vienu laiku varbūt darba pavisam maz, citā brīdī atkal esam darbos pāri galvai. Ja stādā tādā režīmā, tad arī grūti izsekot līdzi, cik daudz stundas tiek nostrādātas. Citā darbā atkal strādāšana no mājām nozīmēja nostrādāt savu normālo darba dienu, piemēram, no 9.00 līdz 17.00, tikai attālināti.
Varianti ir dažādi, manuprāt, nevar runāt par vienu modeli, kas ir strādāšana no mājām. Ko gan esmu pamanījusi ar šāda veida darbiem - dažiem darba dēvējiem ir tendence uzskatīt, ka darbs no mājām ir kaut kāda baigā pretimnākšana pret darbinieku vai ka tas nav "īsts" darbs, tāpēc var mēģināt pielauzt uz pašnodarbinātā statusa noformēšanu vai autoratlīdzībām utt., tikai ne darba līgumu.

Pamatā strādāju no mājām, ik pa laikam aizbraucu uz darba objektiem. Ļoti patīk tāds režīms. Esmu strādājusi arī biroja darba laiku, kā arī atsēdējusi maiņu darbā, garlaikoti blenžot pulkstenī... Nebija tas man. Neciešu agri celties no rītiem, mokošās pirmdienas, sastrēgumus un nejēdzīgus laika apstākļus pa ceļam uz darbu. Mani kaitina, ja katru rītu jāizbrauc no mājām konkrētā laikā, jo darbu taču kavēt nedrīkst, bet gadās arī slikto matu dienas, nomoka sieviešu dienas, iepriekšējā naktī slikti gulēts utml... pa galvu pa kaklu aizbraucot tādai, darba produktivitāte krietni mazinās. No mājām un plānojot un pielāgojot savu laiku, darba pienākumus varu veikt kvalitatīvāk. Nepārtraukta komunikācija ar kolēģiem notiek virtuālajā vidē (ir vairāki kopējie čati) vai pa telefonu. Esmu riktīga pūce, tāpēc enerģija un darba spējas man parādās vakarā, bet dienas pirmajā pusē nespēju īsti pieslēgties. To izmantoju, un daudz ko vērtīgu izdaru tieši vakaros. Ja man katru dienu būtu jābūt birojā no agra rīta, tad vēlu gulēt iešanu nevarētu atļauties, tāpat arī vakaros pietrūktu laika un enerģijas.

Varianti ir dažādi, manuprāt, nevar runāt par vienu modeli, kas ir strādāšana no mājām.

Jā, tas gan. Esmu arī strādājusi no mājām darbu ar noteiktu darba laiku no plkst. 9:00 -17:00. Visas tās stundas nosēdi pie datora bez maz vai neatejot un tad 17:00 viss, pārtrauc. Man tika iedots uzņēmuma dators ar ieinstalētu programmu un pieejas parolēm.
Tagadējais režīms pilnīgi atšķiras, nav noteikta darba laika, bet lietas kas jāizdara. Bieži sanāk strādāt svētdienā, bet, piemēram, rīt izgulēšos, aiziešu savās darīšanās, un tad ķeršos klāt darbiem.

Šī ir jau mana 4. darba vieta un visās vienmēr esmu varēju strādāt gan no mājām, gan no biroja. Par datu drošību runājot, e-pasts man vienmēr ir bijis visparastākais gmail, bet nekādas īpašas datu bāzes darbā nav, strādā kaut no lidostas vai bibliotēkas. Jā, tā ir manas profesijas specifika, bet es nekad neizvēlētos darbu, kurā mani iespundē no 9.00 līdz 17.00 un ka man katra 30min prombūtne ir kaut kā īpaši jāsarunā - neviens Latvijas uzņēmums nevar man tik daudz samaksāt, lai es piekristu uz šādu cietumu. Reizēm ir tā, ka sēžu darbā, vissirslikti.lv - telpās auksti, galva sāp, kurpes spiež, koncentrēties nevaru, tad vajadzīga vides maiņa. Eju strādāt uz mājām. Bet visbiežāk izvēlos strādāt darbā, jo mājās ir visādi traucēkļi - suns ņīkst, lēkā un prasa uzmanību, kaķim sākas ālis, ja vīrs ir mājās, tad vispār - atgriež ūdens krānu, kamēr runāju pa telefonu un brīnās, kāpēc es protestēju.
Visaugstākā produktivitāte man ir tad, ja varu izvēlēties laiku, kurā strādāt. Visnežēlīgākais man šķiet braukt uz darbu 8.00 un stāvēt 45min sastrēgumā posmā, ko 10.00 es izbraukšu 10minūtēs. Vai stāvēt 18.00 Rimi rindā ar visām biroja žurkām un grūstīties ar elkoņiem pie makaronu stenda. Esmu gatava ilgāk strādāt vakaros vai veltīt brīvdienu produktīvam darbam, tikai lai man neliek pielāgoties 9-17 sistēmai.

Atkal - darba specifika, bet daudzi mani kolēģi dodas strādāt uz kafejnīcām. Daudziem mājās ir dažādi blakusapstākļi - nav labiekārtota darba vieta (ērts galds), traucē bērni vai omīte, savukārt darbā traucē kolēģi. Ja īsā laikā jāuzrada liels saturīga teksta apjoms labā kvalitātē vai finanšu aprēķini, kuros nedrīkst būt kļūdas, darba videi ir liela nozīme.