Dāvana skolotājam

Cik bieži klienti samet naudiņu, lai apdāvinātu žurnālistus, banku darbiniekus?

Kolēģi met. Klients - gribi, ej un apdāvini.

Radiant Gayboy īpaši iesaistījies šeit, noticēju.

Visparastākais darbs, tas ir reāli nožēlojami atļauties ko tādu pateikt.

Un Tu vēlies apgalvot, ka tas nav parasts darbs? Kuru cilvēks gluži vienkārši dara, jo izvēlējās darīt? Mums ir kādas koncentrācijas tipa nometnes, kurās iesloga cilvēkus un tad sūta spaidu darbā izglītības iestādē? Vai tomēr tā ir cilvēka brīva izvēle gluži vienkārši strādāt par pasniedzēju? M?
Un, redzi kā sanāk... Ja mani neapmierina ārsts, es vēsā mierā ārstu nomainu. Ja mani meapmierina izmeklētāja darbs, arī to varu lūgt nomainīt. Ja man nepatīk banka - pff, ir neskaitāmas citas bankas. Bet bērns pierod pie vides, atrod draugus, pierod pie telpām - slikts pedagogs galu beigās var būt arī tikai viens no pieciem. Es nevaru bērnu traumēt izraujot no visas vides tikai tādēļ, ka kāda kaza ir izdomājusi strādāt nozarē, kurā varēs izpaust savus kompleksus un apmierināt upura sindromu.

Piemēram, žurnālists izcili noreklamē un popularizē jūsu uzņēmumu vai banka izsaka individuālu piedāvājumu, jūs gribat iepriecināt, uzņēmumā par to runājat - visi sametat, kāds attieksies, tad arī pārsteigumu sarūpēsiet. Ļoti vienkārši. :D

Vienkārši vecākiem, kuri nevēlas pašiem tad ir jāpasaka - nē, mēs nemetīsim to naudu! Un viss, lai dāvina tie kas grib, ja grib. Manuprāt , šīs runas rodas no tā, ka cilvēkiem pašiem ir problēmas atvērt muti un kaut ko iebilst. Ja Tu baidies paust savu viedokli un klusē, tad tie citi taču nelasa domas, ka Tev liekas par dārgu tas un ka Tu varbūt vsp negribi tai skolotājai neko dāvināt. Un tad nu sakostiem zobiem piemet un pēc tam piebrēc pilnu internetu, ka viniem Piespiež. Vajag iemācīties nevis apkārt runāt un internetā tikai bļaustīties, bet arī aci pret aci pateikt savas domas. - un skolotājas noteikti to naudu nevāc un par to neko nezina, kurš un ko, un cik piemet.

Es nevaru bērnu traumēt izraujot no visas vides tikai tādēļ, ka kāda kaza ir izdomājusi strādāt nozarē, kurā varēs izpaust savus kompleksus un apmierināt upura sindromu.

Nu ja, kāpēc gan tur iet strādāt. :D Man tavu bērnu vietā būtu kauns. Var mierīgi mainīt skolu, ja ir tik traģiski, visas iespējas, īpaši jau nu Rīgā. Bērnam nebūs traumējoši ārstu mainīt, pie kura ir pieradis? Būs pēc tavas loģikas. Tā kā visu nevajag pagriezt skolotāju virzienā, tas gluži labi strādā tieši tāpat citur.

Vienkārši vecākiem, kuri nevēlas pašiem tad ir jāpasaka - nē, mēs nemetīsim to naudu! Un viss, lai dāvina tie kas grib, ja grib. Manuprāt , šīs runas rodas no tā, ka cilvēkiem pašiem ir problēmas atvērt muti un kaut ko iebilst. Ja Tu baidies paust savu viedokli un klusē, tad tie citi taču nelasa domas, ka Tev liekas par dārgu tas un ka Tu varbūt vsp negribi tai skolotājai neko dāvināt. Un tad nu sakostiem zobiem piemet un pēc tam piebrēc pilnu internetu, ka viniem Piespiež. Vajag iemācīties nevis apkārt runāt un internetā tikai bļaustīties, bet arī aci pret aci pateikt savas domas. - un skolotājas noteikti to naudu nevāc un par to neko nezina, kurš un ko, un cik piemet.

Tieši tā. Tikai aiz muguras neapmierinātība, cik nu viss ir piespiedu kārtā, cik ļauna viena audzīte, kā ne tā paskatījās uz bērniņu otra. Negribi, nemet naudu. Gribi atsevišķi ar bērnu sacept piparkūkas un daloties uztaisīt paciņu, visas iespējas. Gribi apēst pati, ēd. Nekādu problēmu. Tāpat darbā - apdāvināšanās loterija - negribi, nu nepiedalies, ne pēc tam purpini, cik visi tādi vai šādi, parasts šis vai parasts tas un kā taču vajadzēja, jo zini vislabāk. Tiešām tās ir kaut kādas iekšējas problēmas, kuras paši nesaprot diemžēl.

Zanjux
Es jau pirmajā komentārā rakstīju, ka es klusēju, jo negribu iesaistīties kaut kādās diskusijās. Mums ir trīs trakas mammas, kurām viss ir lēti un trīs trakas mammas, kurām viss ir slikti. Man nav tik daudz brīvā laika, lai es gribētu to pavadīt mūžīgajās vecāku sapulcēs. Es nevienā mirklī neesmu bijusi "pret" dāvanām, es esmu "pret" modeli kā tas tiek darīts un summām, kuras apgrozas ārpus apdāvināšanas procesa. Tāpat, neuzskatu, ka dāvanu kartes ir kaut kas ar ko pedagogam vajadzētu rēķināties.
Es esmu ļoti labi redzējusi abas puses - vidusskolā biju fonda turētāja un tagad esmu tikai maksātāja savam bērnam. Es esmu redzējusi kā mainās cilvēku attieksme, ja maina pašu vākšanas modeli nenosakot kaut kādus minimumus uz "galviņas". Vēl vairāk, pieredzējusi kā mainās pedagoga attieksme, ja kāds nav apsveicis vai kāds juties aizmirsts.
Vēl vairāk, neviens no mūsu grupas negrib sveikt vadītāju, jo pilnīgi nevienam nav labas attiecības ar viņu. Bet mūsu skolotājas saka, ka vecākiem jāsavāc nauda, lai pašas skolotājas var apsveikt vadītāju grupas vārdā. Kurā brīdī pedagogs ir pieņēmis, ka vecākiem ir jāspēj finansēt viņu vajadzības? Un tas neskar tikai dāvanas, bet lērumu citu ikdienišķu lietu.

Vēl vairāk, pieredzējusi kā mainās pedagoga attieksme, ja kāds nav apsveicis vai kāds juties aizmirsts.

stellaglmr, esi skolotāja? Tev ir pilnīgi cita trauma šajā jautājumā, ne par to, kas ir diskusijas tēma, ko arī jauc iekšā šajos jautājumos.

Man nav tik daudz brīvā laika, lai es gribētu to pavadīt mūžīgajās vecāku sapulcēs.

Arī tava izvēle un lieta.

neviens no mūsu grupas negrib sveikt vadītāju, jo pilnīgi nevienam nav labas attiecības ar viņu. Bet mūsu skolotājas saka, ka vecākiem jāsavāc nauda, lai pašas skolotājas var apsveikt vadītāju grupas vārdā.

Šitas ir vienkārši WTF! Ne tā vadītāja nāk uz grupu, ne pavada laiku ar bērniem. Jebkurā iestādē paši kolēģi metas dāvanai, ja grib apsveikt savu kolēģi vai vadītāju. stellaglmr, es vienk nesaprotu, kas tas tev par b/d gadījies :-O

Tāpat, neuzskatu, ka dāvanu kartes ir kaut kas ar ko pedagogam vajadzētu rēķināties.

Tas ar ko tiešām rēķinās, ka vecāk ir dažādi, ne jau ar kaut ko tādu. Traumējošās iedomas.

Virdzinija
Pašvaldības. Nē, nu labi - agrāk bija superīgs dārziņš. Bet aptuveni 7, 8 gadu laikā līmenis tā kritās, ka ui. Nekas, nu pat jau būsim pabeiguši. Un vadītāja nāk uz grupu, tā viņa vismaz apgalvo. Tik vārdus bērniem nezin un bļaustās nejēgā uz visiem. :D
Duuja
Jāsaka, ka vienīgā, kurai šajā sakarā ir kāda trauma esi Tu pati. Tu vispār nespēj pieņemt kaut ko ārpus sevis pašas uzburtiem principiem. Skolotājs dievs un punkts. Nezinu kā Tu spēj dzīvot būdama tik nenormāli kategoriska, bet veiksmi. :D

stellaglmr, tava uztvere liek visu izlasīt tikai no nabaga vecāku viedokļa, pat par Zanjux teikto, ko uztvēri atkal kā ''vecāki tiek spīdzināti ar elektrošoku, pēc kura sekos vēl kas briesmīgāks''.
Kurā datumā Saeimai iesniedzam vēstuli, lai aizliedz jebkādas apdāvināšanās darbos? Arī puķes podos, piemēram, kā Daenerys1 atļāvās pasniegt, iznīcināsim. Samesties tulpēm sieviešdienā arī nedrīkstēs, tas jau vispār ārpus jebkādiem rāmjiem, sievietes taču turpat strādā un tādu pašu darbu, priekš kam. Kādus vēl punktus varētu iekļaut - ak, jā, kafijas, tējas, ja kolektīvā uz maiņām atnes, lai visiem ir ko padalīties un foršāka strādāšana, metam ārā, jo kā nu varam zināt, kurš uz atlaidi nopirka, kurš sliktāku vai kurš vispār iebēra sev krūzē veselas divas, ne vienu karoti. Revolūcija.

Es nesaprotu, kādā veidā saistītas ir situācijas, kur 1) kolēģi apdāvinās 2) klients apdāvina pakalpojuma sniedzēju. Ja šeit runa ir par 1), tad audzinātājas, skolotājas var apdāvināties savā starpā kā gribas. Dūja šķiet jauc abas situācijas.

Jus saviem vaditajiem, kolegiem, kam gribiet vaciet to naudu, jus esiet pieaugusais, jus stradajiet. Bet berns nestrada.

Daviniet ari setniekiem, kurs jums notirija trotuarus pie kapnu telpas durvim.

Ja man klients iedotu papildus 20eur, es, protams, justos priecīga, tomēr nekad neuzskatītu to par viņa pienākumu, ņemot vērā to, ka viņš jau tāpat maksā par manu pakalpojumu.
Turklāt daudzās profesijās tur ir smalka robeža starp patiesu pateicību un "es tev iedošu 50eur,bet tu mani apkalpo ātrāk, labāk" jeb kukuli.

Cik es zinu, tad audzinatajas un auklites uz svetkiem sanem ka davanu naudas izteiksme.

No darba deveja

Dūja, vecāki nestrādā dārziņā. Vecāki nedzer tēju. Arī bērni nedzer audzinātājas tēju. To, ko bērni dzer un ēd, līmē un krāso - par to vecāki maksā ik mēneša maksu. To, ka audzinātājai vajag tieši sarkanās aplikācijas lapas, tēju vai puķes uz galda (bija te tāds piemērs, kā pērk no savas kabatas puķes, lai smukāk) - to vajag audzinātājām, nevis vecākiem vai bērniem. Bērni, vecāki ir klienti, kas pērk pakalpojumu, par kuru maksā, nevis lieto par brīvu.

Man liekas butu forsi savakties kadai kukai svetkos , pasedesanai kopa.